Par ugunsdrošību apkures sezonā  (2) 18.09.2008

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina, ka rudenī, iestājoties vēsākam laikam, strauji pieaug ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaits. Apkures sezonas laikā visizplatītākie ugunsgrēku iemesli ir nepiemērota kurināmā lietošana, krāšņu pārkurināšana, neuzmanība ekspluatējot malkas plītis un krāsnis, šķidrā kurināmā ierīces, kā arī kurtuvju un dūmvadu nepareiza izbūve un bojājumi, siltumierīču atstāšana bez uzraudzības, kā arī bojātu vai nolietotu elektrisko apsildāmo ierīču izmantošana.

Šā gada deviņos mēnešos reģistrēti 408 ugunsgrēki, kuru iemesli tieši saistīti ar apkuri, bet 2007. gadā no bojātām apkures sistēmām un to nepareizas ekspluatācijas izcēlušies 749 ugunsgrēki.

Šajā gadā ugunsgrēkos, kuru iemesls bija apkures ierīču nepareiza vai neuzmanīga ekspluatācija, dzīvību zaudēja četri cilvēki.

Kā liecina VUGD apkopotā statistika, 2007.gadā visvairāk cilvēku gāja bojā ugunsgrēkos, kuru iemesls bija neuzmanīgas rīcības ar atklātu uguni – 88, neuzmanīgas smēķēšanas rezultātā dzīvību zaudēja 56 cilvēki, savukārt, ar apkuri saistītu nelaimes gadījumu rezultātā bojā gāja 16 cilvēki. No tiem deviņi gāja bojā ugunsgrēkos, kuru iemesls bija pārkurinātas krāsnis , seši – dūmvadu un kurtuvju nepareizas izbūves rezultātā, kā arī viens cilvēks – nepareizi ekspluatējot šķidrā kurināmā ierīci.

Šogad apkures ierīču nepareizas vai neuzmanīgas ekspluatācijas rezultātā dzīvību zaudēja četri cilvēki, tajā skaitā divu cilvēku nāvē vainojamas nepareizi izbūvētas apkures konstrukcijas, vienā gadījumā ugunsgrēks izcēlies no bojāta dūmvada, kā arī vienā gadījumā aizdegušās sadzīves mantas.

Jāpiebilst, ka ne vienmēr ar apkuri saistīts ugunsgrēks ir tāds, kas izceļas no krāsnīm vai dūmvadiem. Sevišķi pilsētās joprojām aktuāli ir elektriskie sildītāji. Vēloties ietaupīt līdzekļus, iedzīvotāji bieži iegādājas lētus, nekvalitatīvus elektriskos sildītājus. To ekspluatācijā jābūt sevišķi uzmanīgiem, jo ierīču plastmasas konstrukcijas pārāk ilgas lietošanas rezultātā var sakust un aizdegties. Pirms sākt lietot jaunu sildītāju, rūpīgi jāizlasa instrukcija, cik ilgi tas bez izslēgšanas drīkst darboties, kur jānovieto utt. Savukārt, lietojot pašu meistarotus, labotus vai pārveidotus sildītājus, ugunsgrēks var izcelties īssavienojuma rezultātā. Aizvadītajā gadā īssavienojumu rezultātā dzīvību zaudējuši astoņi cilvēki.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma namsaimniekiem jāparūpējas par apkures ierīču drošību, jāiztīra dūmvadi un ventilācijas kanāli. Skursteņslaucītājam arī jāuztic dūmvadu tehniskā stāvokļa pārbaude reizi trijos gados.

Kurtuves priekšā grīdu pārklāj ar nedegošu materiālu (piemēram, metāla plāksni) 50x 70 cm.

Ja namsaimnieks apkures iekārtu maina pret cita tipa (cita kurināmā) iekārtu, jāaicina skursteņslaucītājs, lai pārbauda dūmvadu (dūmkanālu) un ventilācijas kanālu, nosakot to atbilstību jaunās iekārtas pievienošanai. Šajā ziņā nereti pieļauj kļūdas īrnieki, kuri, vēloties labiekārtot mājokli, izbūvē kamīnus vai taupības krāsniņas, pirms tam nepārliecinoties, vai dūmvads ir piemērots un spēs izturēt jauno papildus slodzi.

Tāpat dzīvojamo namu apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem vajadzētu parūpēties, lai dzīvojamās telpas tiktu laikus nosiltinātas, lai izvairītos no siltuma zuduma un nenāktos telpas pārmērīgi kurināt, lai bēniņu un pagraba telpas būtu noslēgtas un tur nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Iestājoties aukstam laikam bezpajumtnieki iemitinās māju pagrabos vai bēniņos un viņiem ugunsdrošība nerūp. Pažēlojot bezpajumtnieku un ļaujot viņam dzīvot savā mājā, paši ātri vien varat palikt bez mājokļa un iedzīves.

R. Narbuts,
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas