Piens un kartupeļi pie mājas sliekšņa  (33) 14.08.2012

"Vai kartupelīšus nevajag?" mūs Tosmarē, laukumiņā pie daudzdzīvokļu mājas Viršu ielā 6, uzrunā omulīga sieviete. No atvērtā vieglās automašīna bagāžnieka viņa pārdod pienu – kannas jau tukšas, vēl palikuši litri divi. Pie zemes vēl kastīte ar palieliem kartupeļiem un blakus kastīte, kurā vēl pāris sarkano biešu.

Tas viss ir Ritas Kļaviņas un viņas dēla Agra zemnieku saimniecībā "Alejas" izaudzētais. Viņi ir vieni no daudzajiem zemniekiem, kas liepājniekus aplaimo ar produkciju tieši pie namdurvīm.

"Šie praktiski arī ir visi mūsu ienākumi," Rita stāsta. "Jo citur jau mums pienu nav kur likt un arī kartupeļus, braukājot pa sētām, visus pārdodam." Viņa ir no Otaņķiem un uz Liepāju savu izaudzēto un izslaukto ved divas reizes nedēļā. Abi ar dēlu lielākoties sastopami Karostā un Tosmarē – tās ir vietas, kuras abi ieņēmuši jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. "Kā atguvām zemi un sākām saimniekot, tā arī braukājam pa mājām un piedāvājam savus labumus," viņa stāsta. Un ir pavisam apmierināta: reta ir tā reize, kad kaut ko nākas vest atpakaļ. Ja piens paliek pāri, to saraudzē un nākamreiz vedumā ir arī biezpiens.

Rita zina, ka Tosmarē un Karostā no mašīnas tāpat kā viņa tirgojas arī citi zemnieki. "Nē, konkurences nekādas mums nav – katram ir savi pircēji," saka Rita. Sieviete, kas pērk kartupeļus, zina – citiem piens esot dārgāks. Rita savējiem to pārdod par 35 santīmiem litrā. "Es zinu, ka cilvēkiem naudas nav, īpaši tiem, kas dzīvo šajā mikrorajonā," viņa saka. "Tāpēc nevar daudz plēst. Bet tagad labi ir mums un labi cilvēkiem!"

Andra Gertsona foto

Zemniece Rita Kļaviņa no Otaņķiem ir apmierināta: reta ir tā reize, kad uz pilsētas pagalmiem atvesto pienu, kartupeļus vai ko citu nākas vest mājās. Parasti visu izpērk.

Plašāk lasiet laikrakstā "Kurzemes Vārds" 14. augusta numurā.