Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 23. decembris

+6°C
Vējš: R 12.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Viktorija, Balva

Priekules slimnīcas slēgšana – solis pretī mirušam reģionam  (46)

Atslēgvārdi medicīna | veselības aprūpe | reģionālā slimnīca | priekule

Ar ziņu aģentūru starpniecību visā Latvijā izskanējusi vēsts, ka no nākamā gada Priekulē stacionāro palīdzību vairs nesniegs, ka tur paliks tikai ambulatorā – ģimenes ārstu pakalpojumi un izmeklējumi. Visticamāk, ka, piemēram, Alūksnes pusē dzīvojošajiem šī ziņa ir pilnīgi vienaldzīga, taču Liepājas rajona iedzīvotajiem, īpaši Priekules pusē un ap to mītošajiem cilvēkiem, ir iemesls pamatotam satraukumam.

Jo, lai arī kā dažāda līmeņa amatpersonas uzsver, ka šis process notiek, lai sakārtotu un uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību, patiesībā tieši pieejamība cilvēkiem būs laupīta. Un neviens īsti pamatoti arī nav spējis ne priekulniekus, ne arī Rajona padomes amatpersonas pārliecināt, ka slimnīcas slēgšana būs ekonomisks ieguvums. Tāpēc, lai ko arī saka Veselības ministrijas un citi ierēdņi, priekulnieki nedomā padoties.

Kāda pievienošana? Tā ir likvidēšana!

Lai gan gaidāmie notikumi saistībā ar finansējuma pārtraukšanu Priekules slimnīcai juridiski saucas – pievienošana Liepājas Reģionālajai slimnīcai, gan paši priekulnieki, gan arī Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis iesaka saukt lietas īstajos vārdos: tā ir Priekules slimnīcas likvidēšana, atstājot tur tikai ģimenes ārstus un izmeklēšanas iespējas.

Priekules slimnīcas galvenā ārste Tatjana Ešenvalde ir pavisam skeptiska. "Kādas izmeklēšanas iespējas te var palikt?" viņa jautā. "Līdz šim visu diagnostikas aparatūru izmantoja gan slimnīcas, gan ambulatoro pacientu vajadzībām. Palikušie četri ģimenes ārsti nespēs to noslogot. Cik tad ģimenes ārsti bieži sūta savus pacientus, piemēram, uz rentgenu, ultrasonogrāfiju, endoskopiju vai citiem izmeklējumiem? Taču šo aparatūru uzturēšanas un apkopes maksas ir ļoti augstas." Līdz ar to, ja aparatūra nespēs sevi atpelnīt, to vienkārši vajadzēs pārdot.

Līdzīgi paredzama arī laboratorijas iznīcināšana. Veselības ministrijas plānos gan minēts, ka Priekulē atstās Sociālās aprūpes nodaļu, taču Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš ir pavisam tiešs: tas ir varbūt uz gadu, jo arī šī nodaļa nevar strādāt bez palīgnozarēm – apkures, virtuves un cita. Bet, ja nebūs iespējams uzturēt dārgo apkures sistēmu, tad skaidrs, ka nodaļa pamazām izputēs.

T.Ešenvalde skumji saka: zobens virs mūsu galvām karājās jau daudzus gadus, kad valdības līmenī mums daudzus gadus neviens nespēja pateikt, kāda ir mūsu nākotne. Bet mēs tāpēc nespējām normāli plānot savus darbus, lai gan to darījām: remontējām slimnīcu, ieguldījām gan savu naudu, gan arī valsts ieguldīja savējo jaunas aparatūras iegādē un tamlīdzīgi. Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle piebilst: kāpēc, ja augšā jau bija nolemts, ka šo slimnīcu turpmāk nefinansēs, priekulniekiem ļāva to pērn rudenī sertificēt uz nākamajiem pieciem gadiem?

Taču vislielāko nesapratni gan slimnīcas darbiniekos, gan Rajona padomes vadītājos izraisa Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieka Rinalda Muciņa teiktais: nav pieļaujams, ka starp divām slimnīcām pastāv konkurence. Te domāta Priekules slimnīca un Liepājas Reģionālā slimnīca. A.Šilis ir izbrīnīts: no kura laika konkurence ir kaut kas kaitējošs? Viņaprāt, tā tikai paaugstina pakalpojuma kvalitāti. Savukārt T.Ešenvalde atmet ar roku – mēs neesam nekādi konkurenti. Gluži pretēji – viņa piedāvā sadarbības iespējas: "Es gan dzirdu no cilvēkiem, gan lasu presē Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāju skaidrojumus, ka slimnīca esot pārpildīta. Tad, lūdzu, sniedziet tur pacientiem akūto palīdzību un tālāk vediet ārstēties pie mums, bet paši atkal pieņemiet jaunus akūtos pacientus!"

Priekulniekiem tomēr kādu alternatīvu piedāvā gan – uz stacionāra bāzes attīstīt alkoholiķu un narkomānu ārstēšanu, atverot Minesotas programmu. "Mēs ar Priekules domes priekšsēdētāju Viju Jablonsku bijām aizbraukušas uz Jelgavu, lai iepazītos, kā šī programma darbojas un kādi speciālisti ir vajadzīgi," sacīja T.Ešenvalde. "Un tur par mums gandrīz vai pasmējās, sakot: ja to būtu tik vienkārši izdarīt, Liepāja šo pakalpojumu jau sen būtu paņēmusi sev. Bet tas nav tik vienkārši, jo ir vajadzīgi ļoti specifiski speciālisti: psihiatri, psihoterapeiti, alkohola terapeiti, sociālie darbinieki un citi. Pat ja mēs viņus gribētu sagatavot, tas neietu tik ātri, cilvēkiem ir jāmācās, jāapgūst gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskā darba iemaņas, tā ka tūlīt uz vietas mums šis piedāvājums nav pieņemams."

Aizputes piemērs nerosina tam sekot

Ne Rajona padomes priekšsēdētājs A.Šilis un citas amatpersonas, ne T.Ešenvalde, kas vienlaikus ir arī Liepājas rajona galvenā ārste, jautājumā par to, cik svarīgi ir saglabāt Priekules slimnīcu, nerunā bez pieredzes. Mūsu rajonā tāda ir – Aizputē. Taču ne tā labākā.

Ja atceramies, tad valsts māsterplāns paredzēja arī Aizputes slimnīcas reorganizāciju un, lai nebūtu jāapvienojas ar Liepājas slimnīcu, ko aizputnieki uzskatīja par nelietderīgu gan attāluma dēļ, gan personāliju un citu iemeslu dēļ, viņi jau laikus izveidoja apvienību ar tuvāk esošo Kuldīgas slimnīcu. Lai gan sākumā viss izskatījās ļoti cerīgi, solījumi, kas pirms šīs apvienošanās bira kā no pārpilnības raga, īsti īstenoti nav. Kaut vai viens, ko solīja toreizējais Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts un tagadējais veselības ministrs Ivars Eglītis: ka aizputniekiem un tuvējo pagastu iedzīvotājiem būs nodrošināta visa nepieciešamā ambulatorā aprūpe un izmeklēšanas iespējas, bez tam solīja arī papildu autobusus uz Kuldīgu.

Taču šie solījumi tā īsti līdz galam nav īstenoti. Patiesība ir pavisam drūma un pat skandaloza. Kā rāda skaitļi, no pagājušajā gadā Aizputes zonas iedzīvotāju veselības aprūpei atvelētās naudas nav iztērēti 65 tūkstoši latu (2006.gadā tie bija 4 tūkstoši un vēl pirms gada – tikai nepilni seši simti). "Šie skaitļi nenozīmē to, ka cilvēki būtu palikuši veselāki vai apmiruši un tāpēc mediķiem nav darba," skaidroja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle. "Tā ir nauda, kas atvēlēta cilvēku ārstēšanai, bet viņi to nav izmantojuši, jo nav gājuši pie ārstiem. Tas nozīmē, ka veselības aprūpes pakalpojumi viņiem vairs nav pieejami uz vietas un tāpēc cilvēki labāk izvēlas paciest savas slimības un sāpes, nekā braukt uz Kuldīgu vai Liepāju. Un cilvēki laukos patiešām ir ļoti izturīgi. Bet tas izraisīs daudz, daudz smagākas sekas."

Zobi jātur cieši sakostus

Ja tomēr pieņemam, ka notiks Veselības ministrijas prāts un Priekules slimnīcu likvidēs, neatbildēts paliek jautājums: kā iedzīvotāji no Priekules puses turpmāk braukās uz Liepāju, ja ceļš uz Priekuli kļūst jo gadus, jo sliktāks? Kā saka A.Šilis, par naudu tā nopietnam remontam pašlaik nerunā. Skatāmies vēl tālāk – ceļš uz Vaiņodi ir neizbraucams. Bet arī no turienes slimajiem cilvēkiem būs jākratās uz Liepāju. Un arī šo ceļu, šķiet, tik ātri remontēt nav plānots.

Starp citu, ar ceļiem mūsu rajonā pieredze ir līdzīgi kā ar Aizputes slimnīcu. Ja atceramies, tad pirms desmit gadiem likvidēja dzelzceļa satiksmi uz Vaiņodi. Ko toreiz solīja satiksmes ministrs Vilis Krištopans? Viņš teica: jūs tik neuztraucieties, jums tā vietā būs eirošoseja un papildu autobusu reisi. Tagad, braucot pa šo ceļu, var pazaudēt ne tikai slikti piestiprinātas protēzes, bet pat dažus zobus, ja sakodienu netur pietiekami stipru.

Visticamāk, līdzīgi iznāks arī ar Priekules slimnīcu. Kaut kā nav pamata ticēt, ka valsts tur pēc slimnīcas slēgšanas cītīgi atbalstīs cita veida medicīnisko pieejamību, ja tik daudz solījumu jau dažādiem citiem projektiem tā arī palikuši tukši solījumi.   

Priekules perspektīva – mirusi pilsēta

Ir vēl kāda lieta, par ko vismaz pašlaik neviens vēl nerunā. Pat ja sagaidīsim, ka ceļus tomēr salabos, kas notiks ar cilvēkiem, kas strādā Priekules slimnīcā? "Ārsti darbu atradīs," sacīja E.Kopštāle, "bet, ko darīs medicīnas māsas? Māsiņu algas nav tik lielas, lai viņas ik dienu varētu atļauties braukāt no Priekules uz darbu Liepājā. Ceļam turp un atpakaļ vien būtu jātērē ap diviem latiem, bet vēl kaut kas ir arī jāēd." Bet ticēt, ka izdosies atrast citu darbu Priekulē viņām, tāpat kā slimnīcas tehniskajiem darbiniekiem būtu diezgan naivi, jo darba vietu šajā apkaimē ir ļoti maz. Un jaunas nerodas, jo šis reģions nav no plaukstošākajiem, jau tā tur iznīkst ražotnes cita pēc citas, bet esošās tikko velk dzīvību, saka E.Kopštāle. Ja likvidēs slimnīcu, tas paliks vēl depresīvāks. Katrā ziņā jauni cilvēki tur palikt vairs negrib.  

"Tā kā būsim atklāti – slimnīcas likvidēšana ir solis uz to, lai pēc gadiem Priekule būtu kļuvusi par mirušu pilsētu. Un valstij atkal būs jāiegulda miljonu miljoni, lai sāktu to atdzīvināt, tikai – vai tas izdosies, to gan ir grūti pateikt. Un galvenais – vai to sauc par valstisku domāšanu?" jautāja Evija Kopštāle. To nu priekulnieki nedomā pieļaut, tāpēc viņi gaida pie sevis ierodamies veselības ministru, kā arī ir gatavi nopietnām protesta akcijām.

Kristīne Pastore,
"Kurzemes Vārds"

Pērn 18.decembrī Priekules slimnīcā atklāja renovēto Uzņemšanas nodaļu, kas izmaksāja ap 35 tūkstošiem latu. Slimnīcā ir izremontēts virtuves bloks, operāciju nodaļa un daudz citu vietu. Taču, pirms ķerties pie šiem darbiem, kā arī pie slimnīcas sertifikācijas, kas tāpat notika pērnā gada nogalē, neviens slimnīcas galveno ārsti Tatjanu Ešenvaldi (no labās) nebrīdināja, lai velti netērē naudu, jo tādas slimnīcas pēc gada vairs nebūs. Šāda valsts rīcība neizskatās pārdomāta. Tā nav izsvērta un plānveidīga sistēmas sakārtošana, ne arī ekonomiskas domāšanas paraugs.

  • Komentāri (46)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!