Saeimas komisijas deputāti izbraukuma sēdē pārrunās Liepājas militārās infrastruktūras attīstības plānus  (1) 11.09.2007

Rīt, 12.septembrī, Liepājā notiks Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas izbraukuma sēde, kuras laikā deputāti pārrunās Liepājas militārās infrastruktūras attīstības plānus, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā. Jūras spēku un Krasta apsardzes dienesta vadība deputātiem sniegs informāciju par dienestu darbību.

Liepājā Saeimas komisijas deputāti apmeklēs Baltijas valstu ūdenslīdēju skolu, Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkopes darbnīcu, Jūras spēku mācību centru, kā arī Jūras spēku flotiles kuģus "Imanta" un "Linga".

Plkst.15 Baltijas valstu ūdenslīdēju skolā žurnālistiem paredzēta tikšanās ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem.

LETA jau ziņoja, ka pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš AM vadība paziņoja, ka, piesaistot NATO investīcijas, Liepājā tuvāko gadu laikā plānots izveidot militāro ostu.

Tomēr patlaban nav skaidrs, vai šī iecere jebkad īstenosies dzīvē, aģentūra LETA noskaidroja AM.

Kā norāda AM, patlaban galvenā prioritāte ir NATO operāciju nodrošināšana, kam tiek novirzīti visi līdzekļi.

Attiecībā uz Liepājas ostu NATO iekšienē - NATO štābā un stratēģiskajās pavēlniecībās - notiek konceptuāls darbs pie NATO Jūras spēku iespējamajiem uzdevumiem, misijām saskaņā ar NATO prioritātēm, līdz ar to tikai pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums, tiks apzinātas prasības nepieciešamai infrastruktūrai šo uzdevumu īstenošanā.

AM ar Latvijas pārstāvniecības Briselē starpniecību seko līdz diskusijām par šo jautājumu un ir gatava aktualizēt Liepājas ostas infrastruktūras jautājumu, ja tas atbildīs NATO iecerēm un vajadzībām, norādīja ministrijā.

AM valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs par minēto ieceri paziņoja 2005.gada martā, norādot, ka jau patlaban Nacionālo bruņoto spēku pārziņā Liepājā atrodas vairākas piestātnes, taču nākotnē plānots izveidot militāro ostu, rekonstruējot jau esošās un izbūvējot jaunas piestātnes, kā arī izveidojot ostai nepieciešamo infrastruktūru.

Visi nepieciešamie dokumenti par investīciju projektu 2005.gadā tika iesniegti aliansē. Ņemot vērā ierasto praksi, no dokumentu iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai par līdzekļu piesaisti varētu paiet no viena līdz pusotram gadam, toreiz skaidroja Rinkēvičs. Šajā gadījumā laiks līdz konkrētam lēmumam ir vēl garāks.

Tiek plānots, ka Liepājas militārajā ostā varētu veidot jūras kara flotes bāzi, kas kalpotu arī NATO karakuģu operācijām. Osta varētu kalpot arī uzņēmējvalsts atbalsta sniegšanai.

Ostas izbūvi atbalstot arī Liepājas pašvaldība, sacīja Rinkēvičs.

Par konkrētiem investīciju apjomiem AM valsts sekretārs toreiz atturējās runāt, norādot, ka aptuvenie līdzekļi ostas un infrastruktūras izveidei varētu būt no trim līdz pieciem miljoniem eiro (no 2,1 līdz 3,5 miljoniem latu).

Ja NATO akceptēs šo projektu, Liepājas militārā osta varētu būt Latvijā otrais militārais objekts, kas tiks realizēts par NATO līdzekļiem. Patlaban, piesaistot arī NATO līdzekļus, tiek būvēts militārais objekts Lielvārdē.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks aģentūrai LETA pirms diviem gadiem sacīja, ka šo ziņu vajadzētu uztvert pozitīvi un bez satraukuma, jo ostai tiks piesaistītas jaunas investīcijas, labiekārtota ostas teritorija un radītas jaunas darba vietas. Salīdzinot ar citām Liepājas ostas kompānijām, kas iegulda līdzekļus piestātņu labiekārtošanā un infrastruktūrā, NATO plānotie līdzekļi ir salīdzinoši nelieli.

Sesks norādīja, ka AM nāca klajā ar priekšlikumu savietot kopā jau iepriekš ostā esošās piestātnes, kur bāzējas Jūras spēku kara kuģi, un tās labiekārtot, lai vajadzības gadījumā varētu piestāt arī NATO karakuģi.

Sesks atzina, ka Liepāja vienmēr ir bijusi interesanta militāristiem. Viņš uzsvēra, ka pilsētas iedzīvotāju dzīvē tas neradīs nekādas īpašas pārmaiņas. Līdzšinējo kara kuģu piestātņu savietošanai tuvāk loču kuģim tiks nojaukts līdzšinējais žogs pie pašlaik esošajām Aizsardzības ministrijas apsaimniekošanā esošajām piestātnēm un varēs turpināt promenādes labiekārtošanu. Pašlaik daļa Jūras spēku kara kuģu piestātņu atrodas promenādes vidū.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš aģentūrai LETA sacīja, ka Liepājas SEZ valde ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu par līdz šim izklaidus esošo Jūras spēku piestātņu savietošanu Liepājas ostā. Pēc savietošanas kara kuģu piestātņu teritorija plānota 300 metru garumā.

Krieviņš sacīja, ka NATO kara kuģi tur nestāvēs pastāvīgi. Liela būvniecība nav plānota. Tiks labiekārtotas pašas piestātnes, kur piestās kara kuģi. Ar Aizsardzības ministriju bijušas sarunas par iespējamu Mazās kuģu remonta rūpnīcas izmantošanu, taču nekādi konceptuāli lēmumi un priekšlikumi nav saņemti.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš (TP) aģentūrai LETA atzina, ka šis ir ļoti saprātīgs lēmums, jo Liepājā jau vēsturiski ir bijusi kara osta, tādēļ, viņaprāt, nebūtu saprātīgi neizmantot šo stratēģisko stāvokli.

Dalbiņš uzskata, ka, veidojot militāro ostu, ieguvēji būs ne tikai Latvijas bruņotie spēki. Osta varētu kalpot kā atbalsta punkts NATO. Pēc Dalbiņa teiktā, izveidojot šādu ostu, beidzot arī Latvijā varētu veikt jūras mācību manevrus un starptautiskās operācijas.