Sociālā dienesta darbiniece sievieti noved līdz ārsta kabinetam  (169) 09.07.2012

Liepājnieks Jānis, kurš saprotamu iemeslu dēļ savu uzvārdu publikācijā nevēlējās minēt, ir sašutis par kādas Sociālā dienesta Krūmu ielas filiāles darbinieces attieksmi: "Tas ir terors! Tā nav palīdzība!"

Uzbrūkošais tonis, piekasīšanas katram latam un pazemošana, vīrieša dzīvesbiedri ir novedis līdz nervu sabrukumam. Cīnoties par to, lai šādi incidenti neatkārtotos, Jānis ir nosūtījis sūdzību gan Liepājas domes Sociālā dienesta vadībai, gan arī Labklājības ministrijai.

"Situācija mūsu ģimenē ir zem katras kritikas. Mums nav līdzekļu par ko dzīvot," ne bez emocijām stāsta Jānis, tāpēc arī kopā ar sievu devies uz Sociālo dienestu, lai nokārtotu maznodrošinātā statusu. Turklāt ģimenē aug trīs puikas – astoņus, deviņus un 12 gadus veci. Šobrīd Jānis ir vienīgais pelnītājs, strādā hidrolatā par palīgstrādnieku. Sieva šobrīd ir bez darba. Līdz šim gan ar drēbēm, gan pārtiku palīdzējuši draugi, taču "visu laiku nevar sēdēt viņiem uz kakla". Maznodrošinātā statuss mazo ģimenes budžetu papildina par 95 latiem, plus tas sniedz bērniem skolā brīvpusdienas, arī ārstu apmeklējumi ir bez maksas.

Ar Sociālo dienestu Jānim bijusi darīšana arī iepriekš. Taču to, kas piedzīvots 26., 28. un 29.jūnijā, varot nosaukt vienīgi par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu savu varas un ietekmes apliecināšanai, uzskata vīrietis.

Nosauc par meļiem

Darbiniece ar ko lietas kārtotas līdz šim, nav bijusi pieejama, un pāris nonācis pie citas. Sarunas tonis neliecinājis, ka viņi šeit vispār būtu vēlami. Skrupuloza piekasīšanās – kur ņemti Ls 2.50, no kurienes Ls 55 – par naudas summām sievas bankas konta izrakstā, šķitis, ka bijis ar mērķi pieķert palīdzības lūdzējus nepatiesu ziņu sniegšanā. Tādā gadījumā palīdzība, protams, tiktu atteikta. "Ne mana sieva, ne es nevarējām tā pēkšņi atcerēties no kurienes nauda radusies. Un darbinieci tas acīmredzami ļoti kaitināja, jo tonis bija uzbrūkoši skaļš, sakot: kā var neatcerēties no kurienes tāda nauda! Bet mēs tiešām nebijām gatavi diskutēt par tik smalkām lietām," piedzīvoto ne labprāt atceras Jānis. Viņi nosaukti pat par meļiem. "Kopējā atmosfēra kabinetā bija visai naidīga," atminas vīrietis. Noslēgumā pārim uzdots rakstveidā savest kārtībā savu grāmatvedību, atšifrēt bankas konta izdrukas.

Par notikušo iesniegta sūdzība Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta direktores vietniecei Santai Altānei. "Taču, pārrunājot notikušo, varējām noprast, ka mums viņa palīdzēt nespēs, ieteikts vērsties pie citas darbinieces," atstāsta vīrietis. Arī vaicāts, vai tikai paši vien nebūs vainīgi. Turklāt tie esot tikai vārdi, nekādu citu pierādījumu. "Vai man jānēsā līdzi diktofons, lai vajadzības gadījumā atskaņotu notikušo sarunu? Ja to vispār var nosaukt par sarunu..." neizpratnē ir liepājnieks.

Pretēji direktores vietnieces ieteikumam, pāris tomēr atkal devies pie tās pašas darbinieces, jo šķitis, ka "viņa jautājumā ir iedziļinājusies", un tas ietaupīs gan laiku, gan nervus, taču smagi kļūdījušies. Tiekoties ar viņu otrreiz, varējis just, ka ir saņemt aizrādījums no vadības. Lai gan saruna notikusi ļoti normālā, pieklājīgā tonī, nekas neliecinājis, ka darbiniece ir mainījusi savu nostāju. "Nonācām pie sava veida vārdu spēles – bet jūs taču man aizvakar teicāt citādi!" atceras Jānis. Tad izrādījies, ka bankas konta izdrukas nepieciešamas par pēdējiem sešiem, nevis trim mēnešiem. Un mājās ar datora palīdzību sastādītais atskaites paskaidrojums, ir nepieņemams, jo šis paskaidrojums esot bijis jāraksta ar roku. Beigu beigās nonākuši pie jautājuma par patēriņa kredīta līgumsaistībām, ko Jānis paņēmis 2010.gada februārī (150 latus). Izrādījies, ka nepieciešams aizņēmuma līgums un atmaksas grafiks. Jāpiebilst, ka šajā brīdī Sociālā dienesta darbinieces kolēģe pāra klātbūtnē skarbi izteikusies gan par klientiem, kurus nosaukusi par suņiem, gan par negatīvo informāciju ar kuru tai ikdienas darbos nākoties saskarties.

Izgāž savu negatīvo attieksmi

Jānis ar sievu pēc palīdzības Sociālajā dienestā bija spiesti vērsties arī agrāk, un, laikam ejot, tur pieredzēti vairāki gadījumi, kuros cilvēki tikuši pazemoti. Ar asarām acīs prom devusies kāda pensionāre, bet kādam tēvam, kurš bija ieradies kopā ar meitu, nācies taisnoties par piecu latu slēpšanu, jo tie nav bijuši uzrādīti atskaitē. "Mēs neesam vienīgie uz kuriem Sociālā dienesta darbinieki Krūmu ielā izgāž savu negatīvo attieksmi. Nožēlojami, ka viņas ir tiesīgas lemt par kāda cilvēka turpmāko likteni, vai tam dzīvot, vai nē!" sarūgtināti saka Jānis.

Arī trešo reizi tiekoties ar zināmo Sociālā dienesta darbinieci, banku konta izdrukas un tēriņi raisījuši jautājumus. Tā, piemēram, Jānim nācies atbildēt, kā bankā ievietots viens lats. Analogs jautājums raidīts viņa sievas virzienā – šoreiz par summu Ls 2,50. "Ja tāda veida jautājumiem būtu kāda stratēģiska nozīme, tad vēl varētu saprast, bet citādi tas liecināja vienkārši par piekasīšanos nenozīmīgiem faktiem," uzskata Jānis. Kad bijusi aizpildīta iedzīvotāju ienākumu deklarācija, uzdoti jautājumi par naudas nesakritību, kas atspoguļots konta izdrukā un deklarācijā. Tā, piemēram, sarēķinot izdevumus un ienākumus starpība ir divi lati. Kā par šādu summu var izdzīvot? Pārrēķinot visa maija mēneša laika periodu, izrādījies, ka pietrūkst 50 lati. Tērēts vairāk, nekā uzrādīts ienākumos! Tie esot ļoti nopietni meli ar mērķi izkrāpt no valsts naudu! "Es necentīšos apgalvot, ka nav iezagusies kāda kļūda tik smalkās atskaitēs, bet no visas sirds varu apliecināt, ka tas nav darīts tīši. Jāņem vērā arī cilvēcīgais faktors, nevar perfekti atcerēties visu pa dienām, stundām, minūtēm tik ilgstošā laika periodā, kas un kam kurā vietā, kad un par cik ir darīts," teic Jānis. Ļoti savādi licies, ka svarīgāk licies noskaidrot kādā veidā ir papildināts konts par vienu latu – caur bankas kasi vai bankomātu –, nevis vai ģimenei ir iztikas līdzekļi un kā radušos situāciju uzlabot.

Viss beidzies ar to, ka Jāņa sieva, neizturot pratināšanu, kabinetu atstājusi. Bijis jāraksta sarunas protokols, kurā viņa it kā atsakoties paskaidrot summas starpību – 50 latus. Jānis atteicies šādu protokolu rokrakstā rakstīt tā iemesla dēļ, ka nav bijušas līdzi brilles. Ar datoru paskaidrojums rakstīt liegts. "Biju gatavs dokumentus-paskaidrojumus iesniegt jūlija mēnesī, taču tas tika kategoriski noraidīts, argumentējot ar to, ka viņa nevarot atļauties tik ilgi veltīt laiku vienam cilvēkam. Dokumenti tikšot nodoti tālākai apstrādei jau šodien," notikušo atminas vīrietis. Dodoties jau mājup, sievai palicis slikti ar veselību, drebējušas rokas, reibusi galva, birušas asaras. Ārsts uzstādījis diagnozi – pēcstresa neiroze. Turklāt todien vienam no dēliem bijusi dzimšanas diena... "Kā lai tagad skaidroju bērniem, ka saistībā ar kādas darbinieces pārlieku centīgu piekasīšanos, mamma ir spiesta iziet ārstniecības kursu?"

Pirmdien, 2.jūlijā, Jānis iesniedzis atkārtotu sūdzību Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta vadībai, kā arī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālo pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītājai Dzintrai Kanderei. Saņemta atbilde, un šis jautājums tikšot izskatīts augstākā līmenī, informē Jānis. Par to esot prieks, ka tas nepaliekot vienkārši malā. Divas dienas vēlāk, 4.jūlijā, viņa dzīvesvietā esot viesojusies apsekošanas komisija. Viss noritējis solīdi, sastādīts apsekošanas protokols. Tas, vai statuss tiks piešķirts vai nē, būšot zināms 27.jūlijā. Jānis uzskata, ka šādu darbinieku – bez normālas, cilvēcīgas attieksmes pret citiem – būtu jāatstādina no amata. "No dzīves jau dabūts tik daudz, ka dzīvot vairs negribas!" Alkohols un bezatbildīga rīcība šai ģimenei ir svešvārdi. Tāpat viņi neesot nelabvēlīgo ģimeņu sarakstā.

Iesniegumu izvērtēs

Liepājas pilsētas Sociālā dienesta direktore Iveta Bartkeviča apstiprina, ka no konkrētā cilvēka ir saņemti divi iesniegumi – 27.jūnijā un 2.jūlijā. Pirmajā reizē vadība no darbinieces prasījusi paskaidrojumu par notikušo situāciju, papildus iztaujāts arī otrs darbinieks, kas atradies kabinetā, kur pieņemti ģimenes dokumenti. "Skaidrs ir tas, ka viņiem nav prasīts nekas ārpus normatīvajiem aktiem noteiktais," no paskaidrojuma secinājusi I.Bartkeviča. "Tas, ka komunikācija ir bijusi abpusēji sarežģīta, ir acīmredzami. Pēc notikušā ar darbiniekiem ir pārrunātas saskarsmes problēmas. Protams, strādājot ar cilvēkiem, pieklājības normas ir jāievēro. Par to nav runa."

Tā kā tiek dalīti pašvaldības līdzekļi un ir zināmi noteikumi, pēc kuriem jāvadās, jautājumus par ienākumiem ir jāuzdod, apliecina Sociālā dienesta direktore. "Skatāmies mēnešus, un mums ir jābūt skaidrībai. Lai arī pabalsti nav tik lieli, mums tāpat nāk valsts kontroles, kas savukārt pārbauda mūsu darbu," neslēpj I.Bartkeviča. Tāpēc arī tik skrupuloza iztaujāšana ir nepieciešama. Un ir bijuši gadījumi, kad pabalsta lūdzēji pieķerti melos. I.Bartkeviča paskaidro, ka darbinieks, kas pieņem dokumentus, neizlemj vai pabalstu piešķirt vai ne. Tie tiek nodoti tālāk citai personai, kura tikai skatās dokumentus un vērtē situāciju.

"Klienti mums ir dažādi. Ik pa laikam pienāk sūdzības par darbiniekiem, viņu attieksmi. Un tās tiek izskatītas, ar darbiniekiem pārrunātas," apbalvo Sociālā dienesta direktore. Dažkārt pārņemot sajūta, ka Krūmu vai Ģenerāla Baloža ielā filiālēs strādājošie darbinieki no cilvēkiem prasa pavisam ko citu vai ir sliktāki par tiem, kas strādā Veidenbauma ielā. Taču noteikumi visiem esot vienādi.

Vīrieša 2.jūlijā iesniegtā sūdzība vēl tikai tiks izskatīta. Šobrīd neko vairāk I.Bartkeviča nevarēja komentēt. "Lai kādu atlaistu no darba, ir jābūt nopietniem darba kārtības pārkāpumiem," viņa piebilda, vaicāta, vai pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā darbiniece varētu savu amatu zaudēt. Iesniegums bez ievērības netikšot atstāts.