Bērnu tiesību aizsardzībā likumdošanas
aktu līmenī Latvijā viss ir kārtībā, bet praktiskā ieviešana ir zem
katras kritikas, šādu viedokli LTV pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Atgriežoties pie skaļu rezonansi radījušā Liepājas
gadījuma, Jansons pauda viedokli, ka piespiedu darbs nevar būt gana
spēcīgs līdzeklis, lai gan sodītu, gan resocializētu “divus izvirtušus
tipus”. Jansons atzina, ka tiesa tikusi spriesta pēc noziegumu
pastrādāšanas brīdī Latvijā spēkā esošajiem likumiem, tomēr esot
jautājums par piemērotās sankcijas adekvātumu.

Jansons skaidroja, ka noilgumu seksuāliem noziegumiem pret bērniem
vajag atcelt, jo nozieguma izdarīšanas brīdī bērns var neapzināties, ka
pret viņu pastrādāts noziegums, bet vēlāk viņš to var saprast, un jābūt
iespējām arī tad varmāku saukt pie atbildības.

Tiesībsarga birojs savā ziņojumā ir norādījis uz seksuālu vardarbību
bērnunamos. Jansons stāstīja, ka tur konstatētas sistēmiskas problēmas,
kad iestādes kopā ar pašvaldībām nestrādā ar problemātiskiem bērniem.
Seksuālā vardarbība esot savstarpēja, bet nereti biroja pārstāvjiem esot
stāstīts par vardarbīgu vai cietsirdīgu attieksmi pret bērniem no
bērnunamu vadības puses. Jansons gan precizēja, ka viņam nav ziņu, ka no
vadības puses pret bērniem būtu vērsta seksuāla vardarbība.

Savukārt runājot par bērnu ģībšanu beidzamajos skolēnu dziesmu
svētkos, Jansons pauda viedokli, ka atbildība gulstas uz svētku
rīkotājiem, kuriem rūpīgāk jāskatās bērnu noslodzes un jāplāno pasākumu
organizācija. Jansonam radies iespaids, ka izmeklēšanas komisija
centīsies attaisnot bērnu ģībšanu, ka tā bijusi saistīta ar kādiem
ārējiem apstākļiem vai arī vainīgi bijuši paši bērni.

Pagaidām ir pāragri spriest, vai sods
Liepājas pedofiliem bijis adekvāts, intervijā LTV raidījumam “Rīta
Panorāma” teica Latvijas Tiesnešu biedrības priekšsēdētājs Juris
Siliņš.

Viņš atgādināja, ka virsprokurors ir iesniedzis protestu par
sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušo tiesas spriedumu un to, vai
sods abiem vīriešiem, kuriem par mazgadīgas meitenes pavešanu
netiklībā piespriests piespiedu darbs, ir bijis adekvāts.

“Pagaidām ir jāuzgaida,” pauda Siliņš.

Vienlaikus Siliņš atgādināja, ka tiesnešiem ir izstrādātas
komunikācijas vadlīnijas, kurās spriedumu skaidrošana sabiedrībai
noteikta kā vajadzīga, taču tas, cik plaši spriedumus skaidrot
sabiedrībai, ir katra tiesneša izvēle.

Runājot par spriedumu abiem vīriešiem, Siliņš norādīja, ka lieta
tika skatīta slēgtās sēdēs, tāpēc ņemot vērā dažādus argumentus,
tiesnese ir izvēlējusies par spriedumu nerunāt.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Kurzemes tiesas apgabala
prokuratūras virsprokurors iesniedzis apelācijas protestu par
Liepājas  tiesas spriedumu diviem vīriešiem, kuriem par
mazgadīgās pavešanu piespriests piespiedu darbs. Spriedums
noprotestēts daļā par soda mīkstumu.

Apelācijas protestā izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju,
kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem
apsūdzētajiem. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem smagāku soda
veidu – brīvības atņemšanu.

Par Liepājas tiesas spriedumu notika protesta akcijas Rīgā
un Liepājā.

Aģentūra BNS Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā pirmdien uzzināja, ka apsūdzības uzturētājs Liepājas pedofilu lietā būs zināms nedēļu pirms tiesas sēdes.

Tad arī kļūs zināma prokurora vārds un kura līmeņa prokurors tas būs – rajona vai apgabala prokuratūras.

Jau ziņots, ka lietu par netiklām darbībām ar mazgadīgo skatīs Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā. Apelācijas protestu par tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru divi vīrieši sodīti ar piespiedu darbu, iesniedza Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. Spriedums tika noprotestēts daļā par soda mīkstumu. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem smagāku soda veidu – brīvības atņemšanu. Apsūdzību pirmās instances tiesā uzturēja prokurore Ligita Arāja.