Tik izdevīgais kurināmais  (25) 15.10.2007

Par siltumsūkni dēvē apkures iekārtu, kuru var izmantot dzīvojamo ēku apsildīšanai un karstā ūdens sagatavošanai bez tradicionālajiem kurināmā veidiem, neizmantojot degšanas procesu. Tiek izmantota apkārtējā vidē esošā akumulētā saules enerģija. Viens no variantiem – virszemes kolektors. Tādā gadījumā uz zemes gabala, kur atrodas apsildāmais objekts, viena metra dziļumā ar atstarpēm ne mazāk kā 1,2 metri cilpveidīgi iegulda plastmasas caurulīti 40 mm diametrā.

Tajā cirkulē neaizsalstošs šķīdums, kas akumulē siltumu un ievada to ēkā, bet īpaša iekārta nodrošina ar to telpas vajadzīgos parametros. Tiesa gan, vēl nepieciešama elektroenerģija. Jo iekārta ar kaut ko atgādina saldētavu, kaut gan tur notiek pretējs process – tiek akumulēts aukstums, nevis siltums. Mūsu laikraksts jau divas reizes iepazīstināja lasītājus ar jauno un lēto apsildīšanas veidu. Interesi izraisīja arī firmas "Siltumsūknis" ekspozīcija nesen notikušajā vietējo uzņēmēju izstādē. Tik neparastu siltuma ieguves veidu no nekā kāds pat nodēvēja par fantastiku. Lai tā neuzskatītu,  jāpastāsta arī par praksi. Sabiedrības "Siltumsūknis" reģionālais pārstāvis Vigo Dobelis piedāvāja apmeklēt vienu šādu objektu.

 Grobiņā, Dzirnavu ielā 11, iepazīstamies ar nesen nopirktā nama saimnieku Hariju Trinkunu, kurš izmantojis minētās firmas piedāvājumu. Viņš pastāstīja, ka ilgi esot meklējis sev vispieņemamāko variantu. Gan rīdzinieki, gan lietuvieši piedāvājuši daudz lielāku, nekā nepieciešams, elektroenerģijas jaudu, maini kaut vai visu instalāciju. Bet jauda, starp citu, vienmēr darbojas pilnā apjomā. Kādēļ tad pārmaksāt par nevajadzīgo? Taču rezultātā viss sanācis labi – 12 kW par deviņiem tūkstošiem latu. Viss zemes gabals – iepriekšējais īpašnieks šeit audzējis tulpes – vienos arumos. Taču tiek sakārtots. Mēs tur ieraudzījām strādājošu buldozeru. Nelielo pagalmu strādnieki izklāja ar parastām plātnēm. V.Dobelis tūdaļ atzīmēja, ka bruģēt var gan ar akmeņiem, gan plātnēm, taču asfaltēt nedrīkst, vismaz to vietu, kur ieguldīta caurule.

Tātad H.Trinkuna īpašumā ierakta caurule 660 m garumā, kas veido divas cilpas, kuras savienojas jau pie sienas ēkas iekšpusē. Tehnoloģija neļauj veidot cilpu garāku par 500 metriem. Var izmantot arī dziļurbumus, bet apsildāmā nama platība ir aptuveni 300 kvadrātmetru plus karstais ūdens. Tiesa gan, stāvi nav tipveida. Cokolstāva augstums ir 210 centimetru, bēniņu telpā griesti arī zemi, siltumizolācijas starp stāviem nav, taču apakšā grīda ierīkota ar apsildīšanu, no tās sasilst pat griesti, tādēļ pamatstāvā pagaidām nav vajadzības ieslēgt pat radiatoru. Augšā grīda apsildāma gan virtuvē, gan sanitārajā mezglā.

– Ja laukā temperatūra ir 8–10 grādi, tad tas ir pilnīgi pietiekami, – saka saimnieks. – Taču namam, protams, jābūt pienācīgā kārtā siltinātam. Pirms siltumsūkņa uzstādīšanas šajā pat telpā atradās neliela ar oglēm kurināma katlumāja. Vecā sistēma namā pilnīgi saglabāta. Tā savienota ar jauno. Tikai tagad kaimiņus mūsu dūmi vairs netraucē.  Bet ja nu pēkšņi vētra atstāj mūs bez elektrības, – prāto Harijs. – Cik šādu gadījumu jau nav bijis! Tādēļ arī vecā kurtuve var noderēt. Reiz mēs ar sievu abi saslimām, taču problēmu nebija, mūs nodrošināja automātika.

H.Trinkuns atbildēja arī uz jautājumu par jauninājuma izmaksām:

– Agrāk es maksāju par elektroenerģiju (ar boileri) 50 latu mēnesī, tagad par 20 latiem vairāk. Salīdziniet, cik sanāk Liepājā 300 kvadrātmetru dzīvokļa apsildīšana plus karstais ūdens, izmantojot centralizēto siltumapgādi. Taču ne 20 latu!

– Tādēļ, – sarunā iesaistās V.Dobelis, – mums jautā, vai nevar iekārtot šādu apkuri atsevišķi liela nama dzīvokļi. Teorētiski tas ir iespējams, izmantojot bēniņus un gaisā esošo mitrumu. Grūtāk, šķiet, saņemt atļauju jau esošo tīklu atvienošanai.

Ārpusē pie nama sienas ierīkots temperatūras devējs. Iekārta automātiski ieslēdzas un izslēdzas. Bet šķiroties mēs sarunājām, ka derētu vēl satikties arī pavasarī, kad būs zināmi izdevumi  par visu sezonu, lai atkal varētu salīdzināt ar Liepājas centralizēto siltumapgādes tīklu patērētāju izdevumiem. Taču līdz tam laikam šādu pieredzi varēs apgūt arī Durbē, Nīcā un citās vietās.

Kirils Bobrovs,
"Kurzemes Vārds"

Harijs Trinkuns: "Braucu reiz pa Zemnieku ielu un pievērsu uzmanību firmas "Siltumsūknis" emblēmai."

Vigo Dobelis: "Ir dažādi iekārtas modeļi."