liepajniekiem.lv
Viņas meitiņa pasaulē nāca Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) ar akūtu ķeizargriezienu, lai gan bija iecerēts, ka mazulis dzims abu vecāku un vecmātes klātbūtnē mājdzemdībās.
Sapni par dzemdībām mājās ar individuālu aprūpi izjauca bīstamā streptokoka infekcija un, pēc vecāku domām, līdz ar to vairāki kļūdaini pieņemti lēmumi.
Divas nedēļas cīnījās par dzīvību
”Nevienu nevainojam, viss ir beidzies labi, un gribam lielu paldies pateikt Liepājas Reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļas personālam, kurš rīkojās operatīvi un izglāba gan bērnu, gan mani,” pateicīga ir Ieva.
Ģimene oktobra sākumā sociālajos tīklos ielika publisku pateicību mediķiem, ar kuru palīdzību viņu bērniņa gaidību stāsts beidzās labi, viņu mazulīte divas nedēļas smagi cīnījās par savu dzīvību.
”Bezgalīga pateicība mediķu brigādei, kas ieradās nekavējoties, tāpat arī Uzņemšanas nodaļas personālam, Dzemdību nodaļas mediķiem, dakterei Ievai Ramanei, vecmātei Ivetai Beihmanei, dakterei Ingai Plužņikovai, visiem, kuri savu darbu dara no visas sirds! Savukārt Intensīvās terapijas nodaļā meitiņas dzīvību izglāba daktere Vineta Kalna. (..) Ar Dievpalīgu ir noslēgusies līdz šim smagākā mācībstunda mūsu dzīvē, lai vēlreiz novērtētu dzīvības un nāves smalko robežu,” sociālajos tīklos rakstīja Bobinsku ģimene.
Kas tad īsti notika? ”Vēlējāmies bērniņam nodrošināt maksimāli labāko, ko varējām, tādēļ izvēlējāmies individuālu grūtniecības novērošanu, maksas ikmēneša vizītes un mājdzemdību līgumu pie izvēlētās speciālistes.
Grūtniecība noritēja bez jebkādiem sarežģījumiem, tāpēc arī klīnika deva zaļo gaismu dzemdībām mājās.
Vienīgais riska faktors bija pozitīvā streptokoka analīze, daudzkārt izrunājām ar vecmāti par rīcību šajā gadījumā,” stāsta māmiņa.
Ģimene pirms tam bija lasījusi pozitīvos mājdzemdību pieredzes stāstus. ”Likās, ka tas būs kas īpašs,” piebilst mamma.
Konsultēja attālināti, klātienē neapskatīja
Plānoto mājdzemdību stāsts Ievai un vīram Pāvilam ir pilns vilšanās.
Septembra beigās Ieva jau bijusi 41. grūtniecības nedēļā. Ieva arī bijusi streptokoka infekcijas pozitīva, vecmāte to zinājusi. Viņai iepriekš esot bijusi pieredze ar streptokoka infekciju. ”Daudz reižu izmalām cauri par rīcību: kad sāksies dzemdības, noies ūdeņi, man jāsāk dot antibiotikas.”
Respektīvi, no dzemdību sākuma brīža māmiņai jābūt dzemdību speciālista uzraudzībā, kurai, pēc Ievas stāstītā, ir pieejams un jānodrošina arī viss nepieciešamais aprīkojums un medikamenti. ”Taču man ūdeņi nenogāja pēkšņi, bet visu dienu sūcās nedaudz. Bijām telefoniskā saziņā ar vecmāti.”
Taču viņa neatpazinusi, ka ūdeņi nogājuši, un likusi gaidīt līdz vakaram. Vecmāte lēmuma pieņemšanā pieslēgusi vēl vienu kolēģi, abas kopā izlēmušas, ka tie nav dzemdību ūdeņi.
”Vecmāte tajā vakarā pie mums tā arī neatbrauca un neapskatījās mani klātienē. Tā laikam arī bija lielākā kļūda.
Taču tajā brīdī, kad divi speciālisti medicīnā ir pieņēmuši kopīgu lēmumu, uzticējāmies, ka ir droši. Tagad saprotu, ka vajadzēja vairāk savā sirdsbalsī klausīties,” saka māmiņa.
Lai arī bijis noslēgts līgums un veikta neliela priekšapmaksa no kopējās gala summas, kas ir četrciparu skaitlis, Ieva uzskata, ka vispareizākā rīcība būtu bijusi, ja vecmāte jau laikus būtu dzemdētāju sūtījusi uz slimnīcu. ”Zinot, ka man jau dzemdību termiņš bija pāri laikam, plus vēl streptokoks, par ko vecmāte zināja, un nebija pārliecības, ka ūdeņi ir nogājuši… Bija momentāni jāuzsāk antibiotiku došana, kas nozīmē, ka tās ar sistēmu ik pa četrām stundām jālaiž,” saka Ieva.
Tajā septembra vakarā uz slimnīcu Bobinsku ģimene tā arī neaizbrauca. Bet, saprotot, ka nespēj situāciju vairs kontrolēt un nav vairs droši, jo tomēr paši nav mediķi, nākamajā dienā tomēr vērsās LRS.
”Diemžēl tajā dienā vecmātes attālināti pa telefonu ūdeņu noiešanu noteica kļūdaini – sacīja, ka tie nav augļūdeņi. Tā rezultātā tika smagi inficēts gan mazulis, gan sastrutojums un iekaisums bija radies arī man. Kļūdaini pieņemti lēmumi tālāk izraisīja lavīnas efektu,” pauž jaunā mamma.
”Lieki piebilst, ka stacionārā mediķi bija šokēti par notikušo, bet ar operatīvu ķeizargriezienu dzīvība tika izglābta gan man, gan bērniņam!” pateicīga ir Ieva.
Bērns tikmēr 30 stundas bija zaļos ūdeņos un piedzimstot neelpoja, nekliedza, streptokoks bija jau skāris jaundzimušā plaušas.
Vēlāk jau Ieva no mediķiem slimnīcā uzzinājusi, ka ir lietas, ko pat klātienē grūti reizēm noteikt, tostarp dzemdību augļūdeņu noiešana, kur tad nu vēl attālināti! Par streptokoka bīstamību savukārt Ievai detalizēti izstāstījusi LRS virsvecmāte Laura Zommere.
To, kā sauc vecmāti, ar kuru bija vienojušies par mājdzemdībām, un klīniku, kurā viņa strādā, ģimene nevēlas nosaukt. Tikai pastāsta, ka tā neatrodas Liepājā, bet citā reģionā, bet vecmātes praktizē mājdzemdības pa visu Latviju, tostarp Kurzemē un arī mūsu pilsētā. ”Iespējams, vecmāte arī paļāvās uz to, ka viss būs labi. Nedomājam, ka viņa ko darīja kaut kādā veidā speciāli, lai tikai mūs noturētu, jo bija līgums,” uzskata Ieva.
Jāizvērtē visi riski un scenāriji
Redakcijas jautājumus, nosūtītus elektroniskā vēstulē ar nelielu situācijas aprakstu par mediķu un ģimenes atbildību mājdzemdību norises izvērtēšanā, par drošību un rīcību, uzdeva arī Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienībai, ģimenes veselības centram ”Stārķa ligzda”, kurš aprakstā uzsver, ka tā īpašā misija ir dot iespēju piedzīvot dzemdības mājās, un klīnikai ”Ģimenes sirds”, kas arī kā vienu no darbības virzieniem nosaukusi mājdzemdību pakalpojumu.
Atbildes diemžēl nesaņēmām. Taču komentāru sniedza Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga.
Viņa norāda, ka Nacionālais veselības dienests šādu pakalpojumu neapmaksā, un tā ir sievietes brīva izvēle. ”Veselības ministrijas ieskatā, lai plānotu dzemdības mājās, ārstniecības personai ir pienākums izvērtēt iespējamos riskus un informēt par tiem grūtnieci, kā arī
šāda veida pakalpojumus var plānot tikai sievietes bez riska faktoriem, jo kopumā sarežģījumu iespējamība dzemdībās ir pat veselai sievietei un to nevar paredzēt iepriekš.
Parakstot līgumu ar ārstniecības personu, var uzskatīt, ka sieviete ir sniegusi informētu piekrišanu dzemdību norisei mājās un ir informēta par iespējamiem riskiem un scenārijiem,” norāda profesore.
Paveicās, ka meitiņa ir stipra
Bobinsku ģimene piekrīt, ka, protams, ir daudz pozitīvu mājdzemdību stāstu, un viņu pieredze nenozīmē, ka tās būtu jāaizliedz, jo šāda iespēja tiek atļauta, ja vien viss notiek profesionāla un pieredzējuša dzemdību speciālista klātbūtnē. ”Mums šķiet, ka šobrīd tas, kam esam izgājuši cauri, var būt brīdinājums ikvienam par to, cik bīstama ir streptokoka infekcija dzemdniecībā, ja pret to attiecas pavirši,” uzskata Ieva.
”Mazajai jāapmeklē speciālisti, jāsaprot, vai notikušais dzemdību laikā neatstās nekādas sekas,” jaunā māmiņa piebilst.
”Paveicās, ka mūsu meitiņa ir fiziski stiprs bērns un spēja visu pārdzīvot.
Nu jau esam stabili atveseļojušās, mazā vēl turpinās fizioterapiju, bet, pēc ārstu sacītā, neraugoties uz smagajām diagnozēm, atveseļošanās notika ļoti strauji. Paldies dievam!” pavēsta ģimene.
Par konkrēto gadījumu nekādus komentārus LRS iesaistītie mediķi sniegt nevar, to aizliedz Ārstniecības likums. Taču mediķi uzsver, ka noteikti arī medijos vairāk būtu jārunā par beta hemolītisko streptokoku.
Jaundzimušā inficēšanās no mātes visbiežāk notiek, sākoties dzemdībām pēc augļa apvalka plīšanas, taču infekcija var šķērsot arī veselas augļa membrānas.
”Tas ir mikrobs, ja to atrod un analīzes ir pozitīvas, sievietei pašai var neko ļaunu nenodarīt, bet var izdarīt kaitējumu mazuļa veselībai, izraisīt nopietnas saslimšanas, kas var atstāt iespaidu arī vēlāk, ne tikai jaundzimušā periodā,” vienkāršoti skaidro ginekoloģe Ieva Ramane.
Ja sieviete zina par streptokoka infekciju un ja analīze ir pozitīva, tas ir jāuztver nopietni, pauž daktere.
Streptokoka infekcijas analīzes ņem no 35. līdz 37. grūtniecības nedēļai, šādu praksi dzemdniecībā Latvijā īsteno jau daudzus gadus. To, vai māte ir streptokoka pozitīva vai negatīva, ieraksta Mātes pasē.
”Vēl viena lieta, uz ko jāvērš uzmanība – reizēm grūtnieces nesaprot, vai ūdeņi noiet vai tomēr nē. Šādā gadījumā, lai būtu droši, ir jābrauc uz slimnīcu, kur ir pieejami augļūdens testi, ar kuriem var pārliecināties par situāciju. Skaidrojot speciālistam pa telefonu vai pēc bildēm, to nevarēs izdarīt. Vajag testu un kārtīgu apskati, bet reizēm arī tā nesanāk noteikt. Ja tests ir pozitīvs, tad ūdeņi ir nogājuši,” skaidro ginekoloģe. ”Ja ir jautājumi vai bažas, nevajag baidīties – ir jābrauc uz slimnīcu!” iesaka I. Ramane.
UZZIŅAI
Mājdzemdības
Noteikumos atrunātas prasības ārpusstacionārām dzemdībām.
- Ja grūtniece izvēlas plānotas ārpusstacionāra dzemdības, ārstniecības iestāde, kurā strādā ārstniecības persona, kas sniedz dzemdību palīdzību plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, noslēdz rakstisku līgumu ar grūtnieci. Līgums apliecina, ka grūtniece ir saņēmusi pilnīgu un saprotamu informāciju par nepieciešamo dzemdību vidi, dzemdību būtību, iespējamiem sarežģījumiem mātei un bērnam dzemdībās un pēcdzemdību periodā, riska faktoriem, paredzamo rīcību, kā arī pakalpojuma samaksas nosacījumiem.
- Ārstniecības persona, kura sniedz dzemdību palīdzību plānotās ārpusstacionāra dzemdībās, nodrošina obligāto aprīkojumu, plānotu ārpusstacionāra dzemdību vadīšanai (uzskaitīti noteikumu 2. pielikumā).
- Konstatējot indikācijas, kad dzemdētājai nepieciešama pārvešana uz stacionāru ārstniecības iestādi, ārstniecības persona (vecmāte) nodrošina dzemdētājas pārvešanu 30 minūšu laikā un pavada dzemdētāju uz iestādi, kurā iespējams saņemt dzemdību palīdzību.
- Dzemdību speciālists vai vecmāte pēdējo piecu gadu laikā profesionālās kvalifikācijas tālākizglītības ietvaros ir apguvusi apmācības kursu par augļa novērošanu, pieaugušo reanimāciju un jaundzimušo stabilizāciju.
Avots: Ministru kabineta noteikumi ”Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.