Politiķe akcentē, ka šāds vērtējums ir pamatots, ņemot vērā Krievijas teroru Ukrainā. Vaideres ieskatā, šī “barbariskā valsts” jāsoda par padarīto. Vaidere piedalījās EP rezolūcijas sagatavošanā.

EP arī apstiprinājis Eiropas Savienības (ES) budžetu 2023.gadam, kurā pusmiljons eiro atvēlēti deputātes izstrādātam pilotprojektam, kas atvieglos Krievijas līdzekļu konfiskāciju Ukrainas atbalstam.

Deputāte norāda, ka Krievijas armija mērķtiecīgi iznīcina Ukrainas civilo infrastruktūru – slimnīcas, skolas, enerģētikas objektus – un masveidā slepkavo iedzīvotājus. “Šie apzinātie terora akti pret Ukrainas cilvēkiem, ko Krievija veic ik dienu, nedrīkst palikt nesodīti. Tādēļ rezolūcijā aicinām nekavējoties izstrādāt jaunus likumus, lai Krieviju kā teroristisku režīmu sauktu pie pilnas atbildības,” pauda EP deputāte, uzsverot, ka agresorvalsts vēl vairāk jāizolē no pasaules un jāpastiprina pret to vērstās sankcijas.

Politiķes birojā uzsvēra, ka patlaban Eiropā Krievijas terorisma atbalstītāju īpašumu atsavināšana norit gausi. Šo procesu kavē juridiskā neskaidrība un grūtības pierādīt sankcionēto indivīdu vai organizāciju saikni ar Krievijas noziegumiem.

Lai šo problēmu risinātu, Vaidere ir izstrādājusi pilotprojektu, kam nākamā gada Eiropas Savienības (ES) budžetā atvēlēts pusmiljons eiro. Viņa skaidro, ka šie līdzekļi ļaus veikt pētījumu par juridiskajām iespējām, kā efektīvāk ne vien iesaldēt, bet arī konfiscēt Kremļa darboņu un oligarhu īpašumus – noguldījumus, dzīvokļus, jahtas, dārglietas, tādējādi terorisma atbalstītāju aktīvus daudzu miljardu eiro vērtībā varēs izmantot Ukrainas atjaunošanai un kara upuru atbalstam.

Pētījums palīdzēs ES dalībvalstīm pamatot saikni starp īpašumiem, kas pieder ar Kremli saistītajām personām vai organizācijām, un Krievijas noziegumiem. Vaidere piebilst, ka jaunais pilotprojekts uzlabos ES sankciju efektivitāti arī pret citiem noziedzīgiem indivīdiem un struktūrām. Tas nākotnē varētu atturēt citus pārkāpējus.

Savukārt EP viceprezidents Roberts Zīle (NA) uzsver, ka šis EP balsojums un pieņemtā nostāja pret Krieviju var izrādīties svarīgs arī Ukrainas valdībai. Viņš akcentē, ka Krievijas pielīdzināšana teroristiskai valstij ļaus vajadzības gadījumā vieglāk Ukrainas valdībai argumentēt tiem, kas vēlas ātrāku sarunu uzsākšanu ar Kremli, ka sarunas ar teroristiem parasti nenotiek, tos ir jāuzvar.

Papildu EP deputāti uzsver, ka Krievijas spēku pastrādātie tīšie uzbrukumi un zvērības pret civiliedzīvotājiem Ukrainā, civilās infrastruktūras iznīcināšana un citi nopietni cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi ir pielīdzināmi terora aktiem un uzskatāmi par kara noziegumiem. Ņemot to vērā, viņi atzīst Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu, un valsti, kas “izmanto terorisma līdzekļus”.

Tā kā ES pašlaik nevar oficiāli atzīt veselas valstis par terorisma atbalstītājām, EP aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt atbilstošu tiesisko regulējumu un apsvērt iespēju iekļaut Krieviju šādā sarakstā. Tas ļautu veikt virkni būtisku ierobežojošu pasākumu pret Maskavu un būtiski ierobežot ES attiecības ar Krieviju.

Tāpat EP deputāti aicina Eiropas Padomi iekļaut ES teroristu sarakstā Krievijas paramilitāro organizāciju “Vāgnera grupa”, 141. īpašo motorizēto pulku, ko dēvē arī par kadiroviešiem, kā arī citus Krievijas finansētus bruņotus grupējumus, kaujiniekus un pilnvarotās personas.

Parlaments aicina ES turpināt Krievijas starptautisko izolāciju, tostarp attiecībā uz Krievijas dalību starptautiskās organizācijās un struktūrās, piemēram, ANO Drošības padomē. Deputāti arī vēlas, lai vēl vairāk tiktu samazinātas diplomātiskās attiecības ar Krieviju, ES kontakti ar Krievijas pārstāvjiem tiktu ierobežoti līdz absolūtam minimumam, kā arī tiktu slēgtas un aizliegtas ar Krievijas valsti saistītas iestādes Eiropas Savienībā, kas izplata propagandu visā pasaulē.

Ņemot vērā to, ka Kremlis arvien vairāk pastiprina terora aktus pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, EP aicina dalībvalstis Padomē ātri pabeigt darbu pie devītās sankciju paketes pret Maskavu. Deputāti arī vēlas, lai ES valstis aktīvi novērstu un izmeklētu spēkā esošo sankciju apiešanu un sauktu pie atbildības par to, kā arī kopā ar Eiropas Komisiju apsvērtu iespējamos pasākumus pret dalībvalstīm, kas cenšas palīdzēt Krievijai apiet noteiktās sankcijas.

Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm par, 58 balsīm pret un 44 atturoties.

Kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, no Latvijas eiroparlamentāriešiem vienīgā, kas balsoja pret Krievijas pasludināšanu par terorismu atbalstošu valsti, bija Tatjana Ždanoka (LKS). Pārējie Latvijas deputāti balsoja “par”, bet Nils Ušakovs (S) balsojumā nevarēja piedalīties, jo uzturas Rīgā, kur viņam jāapmeklē tiesas sēde. Tiesa, Ušakovs esot norādījis – ja būtu Briselē, balsotu “par”.

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma, kurā Krievija tika atzīta par terorismu atbalstošu valsti, EP mājaslapai noticis hakeru uzbrukums, par kuru atbildību uzņēmušies prokrieviski hakeri, paziņojušas amatpersonas.

“Eiropas Parlaments ir pakļauts sarežģītam kiberuzbrukumam. Atbildību uzņēmusies prokremliska grupa,” tviterī paziņoja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.

“Mūsu IT eksperti pretojas tam un aizsargā mūsu sistēmas. Tas notika pēc tam, kad mēs pasludinājām Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Mana atbilde: #SlavaUkraini,” paziņoja Metsola.

EP preses pārstāvis Žaume Duks atklāja, ka EP mājaslapa piedzīvo piekļuves atteices jeb DDoS uzbrukumu.

Cits avots EP atklāja, ka šis ir sarežģītākais hakeru uzbrukums, kāds EP pēdējā laikā noticis.

EP mājaslapa nobruka neilgi pēc tam, ka EP deputāti pasludināja Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

“Šodienas uzbrukums Eiropas Parlamenta sistēmām ir brīdinājuma šāviens. Tas ir uzbrukums Eiropas demokrātiskajai sirdij,” sacīja Vācijas EP deputāts Rasmuss Andresens.