Tradicionālās kultūras izcilības balvu folkloras nozarē saņēma Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, kura vadītāja ir Solveiga Kūlaine.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964. gada ziemā. Tolaik kolhozā “Zelta zvaigzne” tuvojās pensijas svētki un vajadzēja kaut ko senatnīgu. Tobrīd ansamblī darbojās ap 25 otaņķnieku. Ansambļa dibinātāja bija Rudes skolas skolotāja Rasma Atteka.

Pēc tam ansambļa vadību uzņēmās Zenta Bērtiņa, kuras rokās Otaņķu ansamblis izveidojās par izcilību un Latvijas tradicionālās mūzikas lepnumu. Patlaban Bērtiņas darbu turpina Kūlaine.

Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dzied, ievērojot senās ieražas, dziedāšanas manieri un rituālus.

Viens no nosacījumiem ir katru koncertuzvedumu sākt ar garo saucienu.

Tāpat balvu saņēma arī sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” dibinātāja Iveta Tāle. Viņas interese par folkloru un tradicionālo mūziku radās 1980. gadu sākumā, iepazīstoties ar tolaik strauji augošās folkloras kustības līderiem Helmī un Daini Staltiem, Arti Kumsāru, Ilgu Reiznieci, Valdi Muktupāvelu un citiem.

2003. gadā viņa izveidoja un līdz 2021. gadam vadīja Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas”, kuru mūzikas albumi “Dziediet, meitas, vokorā” un “Dabā” saņēmuši Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu, bet albums “Trīci, munu ustabeni. Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika” – Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks”.

Tāles pēdējo piecu gadu radošo un pētniecisko interešu centrā ir bijusi tradicionālā dziedāšana dabas akustikā.

Kopš 2022. gada Tāle atgriezusies dzimtajā pilsētā Jēkabpilī, kur nodibinājusi sēļu tradicionālās mūzikas grupu “Krāce” un atkal pievērsusies sēļu folkloras tradīciju izzināšanai un popularizēšanai.

Tradicionālās kultūras izcilības balva ir īpašs LNKC apbalvojums individuālai izcilībai vai mākslinieciskajam kolektīvam par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu sava novada vai pilsētas kultūrvides veidošanā un uzturēšanā

Par sevišķiem nopelniem vai būtisku ieguldījumu uzskatāms gan izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība. Izcilības balvu mākslinieciskajam kolektīvam – folkloras kopai vai etnogrāfiskajam ansamblim – piešķir vienu reizi tā darbības laikā.

Šogad Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksts papildināts ar četrām vērtībām. Divas no tām ir kultūrtelpas – Nīcas kultūrtelpa, kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu.

Tāpat arī Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.

Iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija – sakrālie lūgšanu dziedājumi, unikāls notācijas un dziedāšanas veids, kurš nonācis Latvijā 17. gadsimta vidū pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanās, kā arī jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.

Lai gan jostiņsegas Latvijā ir pazīstams dekoratīvo audumu veids jau 20. gadsimta sākumā, taču 20. gadsimta astoņdesmitajos gados Tautas lietišķās mākslas studijā “Krimulda” tika izveidots vienkāršots tehniskais iekārtojums rakstainā audu ripsa tehnikā ar plašām ornamentu veidošanas iespējām, izmantojot astoņus nīšu rāmjus.