LETA
Jaunākā informācija:
17:48 Ukrainas vēstniecības un konsulāti sešās Eiropas valstīs pēdējās dienās saņēmuši paciņas, kurās bijušas dzīvnieku acis, piektdien atklājusi Ukrainas amatpersona.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Olehs Nikolenko sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka asiņainās paciņas saņēmušas Ukrainas vēstniecības Ungārijā, Nīderlandē, Polijā, Horvātijā un Itālijā un konsulāti Neapolē, Krakovā un Brno. Nikolenko piebilda, ka tiek pētīta šo sūtījumu nozīme.
Nikolenko arī atklāja, ka paciņas ar dzīvnieku acīm saņemtas pēc tam, kad Ukrainas vēstniecība Madridē trešdien saņēma vēstuļbumbu, kas atverot eksplodēja, viegli ievainojot vienu vēstniecības darbinieku.
Šī bija viena no vēstuļbumbām, kas šonedēļ atklātas Spānijā.
Tikmēr Vatikānā no vandālisma cietusi ieeja Ukrainas sūtņa rezidencē, bet Ukrainas vēstniecība Kazahstānā saņēma brīdinājumu par iesējamu uzbrukumu, bet tā izrādījās viltus trauksme.
Visās Ukrainas vēstniecībās un konsulātos ir pastiprināti drošības pasākumi.
Nikolenko citēja Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas sacīto, ka ir pamats uzskatīt, ka tiek izvērsta labi plānota terora un iebiedēšanas kampaņa pret Ukrainas vēstniecībām un konsulātiem.
13:50 Krievijas karaspēka uzbrukuma operāciju atsākšanu, visticamāk, ierobežo munīcijas trūkums, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā publiskajā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs.
Krievijas karaspēka atvilkšana no Dņepras labā krasta pagājušajā mēnesī ļauj ukraiņu spēkiem dot triecienus krievu loģistikas mezgliem un komunikācijām, teikts ziņojumā.
Šo draudu dēļ Krievijas armija bija spiesta pārcelt piegādes mezglus, arī dzelzceļa pārcelšanas punktus, tālāk uz dienvidiem un austrumiem.
“Munīcijas trūkums Krievijā (ko smagāku padara loģistikas problēmas), visticamāk, ir viens no pamatfaktoriem, kas šobrīd ierobežo Krievijas potenciālu, lai atjaunotu efektīvus liela mēroga uzbrukuma sauszemes operācijas,” rezumēja izlūkdienests.
13:25 Ukrainas Drošības dienests (SBU) vienlaikus trīs valsts apgabalos veic kratīšanu Maskavas patriarhāta pareizticīgās baznīcas dievnamos un klosteros, piektdien pavēstīja dienests.
“Pretizlūkošanas pasākumi” notiek dievnamos, vīriešu un sieviešu klosteros Aizkarpatu, Žitomiras un Rivnes apgabalos, platformā “Telegram” pavēstīja SBU.
Kratīšanās piedalās kā SBU, tā policijas un Nacionālās gvardes pārstāvji.
Operācijas mērķis ir nepieļaut “Krievijas specdienestu graujošo darbību”, konkrēti – nepieļaut, ka “reliģiskās kopienas tiek izmantotas kā “krievu miera” šūniņas”.
Pagājušajā nedēļā analoģiskas kratīšanas ar tādu pašu mērķi notika Kijivas Pečeru klostera teritorijā.
09:32 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 90 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 650 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2916 tankus, 5883 bruņutransportierus, 1905 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 210 zenītartilērijas iekārtas, 280 lidmašīnas, 262 helikopterus, 1564 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4464 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:32 Ukraina saņems Zviedrijas palīdzības “ziemas paketi” teju 323 miljonu eiro vērtībā, arī pretgaisa aizsardzības sistēmas, platformā “Telegram” pavēstīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs vēl 19.novembrī sacīja, ka Zviedrija grasās piešķirt Ukrainai militāro palīdzību aptuveni trīs miljardu zviedru kronu (aptuveni 280 miljonu eiro) vērtībā. Tajā bija paredzētas pretgaisa aizsardzības sistēmas, transportlīdzekļi, munīcija un karavīru ekipējums.
Paralēli tam Zviedrija piešķīrusi humāno palīdzību 769 miljonu zviedru kronu (70,9 miljonu eiro) apjomā. 560 miljoni (51,6 miljoni eiro) paredzēti Ukrainai, pārējā daļa – Moldovai.
09:31 Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko negrib iesaistīties karā ar Ukrainu un rada informatīvo fonu, lai pretotos Krievijas spiedienam, jaunākajā analīzē par Krievijas iebrukumu Ukrainā norāda ASV Kara studiju institūts (ISW).
Lukašenko ceturtdien sacīja: “Ukraina ar jebkādu ieganstu, visdrīzāk, cenšas konfliktā ievilkt NATO dalībvalstu karaspēku. To visu apstiprina nesenā raķetes nogāšanās Polijā.”
Savukārt Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins sacīja: “Negribu, lai kāds baidītos, ka rīt sāksies karš. Un arī prezidents savā ziņojumā uzsvēra – tiešas gatavošanās karam nav.”
Kā norāda ASV domnīcas analītiķi, Lukašenko paziņojumā ir divi mērķi.
Pirmkārt, radīt spriedzi uz Baltkrievijas-Ukrainas robežas un tādā veidā piespiest Ukrainu turēt tur lielus spēkus, kas varētu tikt iesaistīti citos virzienos.
Otru un krietni svarīgāku mērķi ISW eksperti saskata tajā, ka Baltkrievijas oficiālās amatpersonas galveno akcentu liek uz it kā pieaugošajiem draudiem Baltkrievijai no Rietumu puses.
Viņi uzskata, ka tādā veidā Minska rada “informatīvos nosacījumus”, lai pretotos Maskavas spiedienam panākt, ka Baltkrievijas armija tiešā veidā piedalās karā pret Ukrainu.
Iespējamību, ka Baltkrievijas karaspēks varētu tiešā veidā piedalīties karā, ISW eksperti joprojām vērtē kā ārkārtīgi zemu.
09:30 Kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir krituši līdz 13 000 Ukrainas karavīru, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Mums ir oficiālas aplēses no Ģenerālštāba (..) Un tajās ir no 10 000 līdz 13 000 mirušo,” Podoļaks paziņoja Ukrainas televīzijas 24.kanālam.
Zelenskis publiskos oficiālos datus, “kad pienāks īstais brīdis”, piebilda Podoļaks.
Jūnijā, kad Krievijas spēki mēģināja pilnībā ieņemt Luhanskas apgabalu, Zelenskis paziņoja, ka Ukraina zaudē “60 līdz 100 karavīru dienā, kas tiek nogalināti karadarbībā, un apmēram 500 cilvēku tiek ievainoti karadarbībā”.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu septembrī paziņoja, ka pirmajos septiņos karadarbības mēnešos nogalināti 5937 Krievijas karavīri.
Abas puses tiek turētas aizdomās par savu zaudējumu samazināšanu, lai izvairītos no savu karavīru morāles graušanas.
ASV ģenerālis Marks Milijs novembrī paziņoja, ka Ukrainā ir krituši vai ievainoti vairāk nekā 100 000 Krievijas militārpersonu, un ka Ukrainas spēki varbūt cietuši līdzīgus zaudējumus.
Karadarbībā, kas ir sīvākā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā, arī ir nogalināti tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju.