Automašīnu stāvvietu ierīkošana pie daudzdzīvokļu mājām ir tikai pagaidu risinājums, kas nenovērš pašu problēmu – automašīnu pārpilnību mikrorajonos. Tāpēc ir jāmeklē citi varianti, piemēram, daudzstāvu stāvvietu būvniecība iekšpagalmos vai to tuvumā. Taču, lai to īstenotu, ir ļoti daudz šķēršļu – gan birokrātisku, gan ar cilvēcisku faktoru saistītu. Taču pati ideja ir apspriešanas vērta.

Uz redakciju bija atnākusi liepājniece Elza Auziņa, lai izstāstītu savu bēdu stāstu. Viņa dzīvo Siguldas ielas 27. nama pirmajā stāvā. Mājas apsaimniekošanas biedrība nolēmusi ierīkot autostāvvietu. Un tā būšot tieši pie viņas loga. Tas Auziņas kundzei nemaz nav pa prātam. 

Viņa uzskata: šāda autostāvvietu ierīkošana nav risinājums problēmai, jo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu namu mikrorajonos trūkst vietu tam automašīnu skaitam, kas parādījies pēdējo 20 gadu laikā. Bet, visticamāk, transportlīdzekļu būs vēl, un ko tad darīs? Raksies kāpās iekšā?

Tāpēc E. Auziņa uzskata, ka sadarbībā ar pašvaldību ir jāmeklē cits risinājums. Piemēram, vairākstāvu autostāvvietu būvniecība noteiktās vietās. Tas atrisinātu problēmu tādējādi, ka iekšpagalmi un to ieliņas vairs nebūtu stāvgrūdām pilnas ar automašīnām, kas ne tikai neglīti izskatās, bet arī būtiski traucē, piemēram, operatīvo transportlīdzekļu piebraukšanu gadījumā, ja notiek kāda nelaime.

Namu apsaimniekotāji atzīst, ka E. Auziņas pieminētā problēma patiešām ir aktuāla. Pēdējos gados, kad daudzas mājas savā pārziņā ir ņēmušas biedrības, katra ir meklējusi savu risinājumu. Ja kādai ēkai ir kāds brīvāks zemes stūrītis, tad tur ierīko autostāvvietas, uzstāda aizlieguma zīmes svešiem transportlīdzekļiem, tā ka bieži vien automašīnām no malas nav iespējams pat uz mirkli piestāt, neriskējot ar naudassodu. Gadās arī konflikti, piemēram, ja autostāvvietai jāupurē kādi košumkrūmi, daļa iedzīvotāju pret to protestē.

Taču situāciju tas būtiski nemaina – kā bija automašīnu pārpilnība mikrorajonos, tā arī paliek. Vietu trūkuma dēļ īpašnieki reizēm spiesti tos novietot daļēji uz ietves vai pat zaļajā zonā.

Viktora Ulberta foto

Kā redzams, Ezerkrastā automašīnas daļēji novietotas uz ietves, lai citi transportlīdzekļi vispār varētu tikt garām.

Ja mājas vienā pusē braucamrīki sabāzti kā siļķes mucā, tad iekšpagalmos netrūkst plašuma, kam nav būtiskas funkcionālas nozīmes.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. oktobra numurā.

 #kvards-20121003-03#