Tas, kas vēl pirms mēneša šķita nerealizējams, piemēram, tās pašas tanku piegādes, jau ir atrisināts jautājums. Esmu pārliecināts, ka lieta nonāks arī līdz iznīcinātājiem un daudz tālākas darbības rādiusa raķešu piegādēm Ukrainai.

Kāpēc pasaule spēji mainīja savu nostāju? Šodien vairs nav noslēpums, ka Krievija gatavo jaunu ofensīvu. To jau nopietni apgalvo ārvalstu izlūkdienesti un militārie analītiķi. To īpaši neslēpj arī Ukrainas vadība.

Kad tas notiks – pagaidām viedokļi atšķiras. Vai tuvākā mēneša laikā (varbūt pat iebrukuma gadadienā – 24. februārī, ņemot vērā Putina īpašo mīlestību pret svētajiem datumiem un skaitļiem), vai pavasara otrajā pusē.

Krievijai ir ārkārtīgi neizdevīgi aizkavēt ofensīvu, jo ar katru nedēļu Ukrainas militārais potenciāls tikai pieaugs.

Ukrainas armijai, gluži pretēji, ir ārkārtīgi svarīgi novilcināt laiku, lai sagatavotos savam pretuzbrukumam. Jo briti savus tankus “Challenger” sola tikai maijā, bet amerikāņi “Abrams” kāpurķēžu mašīnas var piegādāt gada izskaņā. Situācija ar ”Leopardiem” var būt nedaudz labāka. Turklāt vēl jāpaspēj ukraiņus apmācīt kā nākas to visu izmantot.

Kur Krievija atkal velsies virsū Ukrainai, arī nav īsti skaidrs. Protams, galvenā prioritāte ir pilnībā pārņemt kontroli pār Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Bet Krievijas noteikti mēģinās atvērt arī jaunu fronti.

Varbūt Putins mēģinās pilnībā izspiest Ukrainu no jūras reģiona, varbūt no ziemeļiem atkal dosies uz Kijevu vai pārgriezīs Ukrainu pa Dņepras upes līniju, varbūt izmantos Baltkrieviju, ar cerību novērst ieroču piegādes caur Rietumukrainu.

Eiropa un NATO arī gatavojas eskalācijai. Tiek iepirkti jauni ieroči, pastiprināta gaisa patrulēšana, no ASV tiek pārvesta bruņutehnika, palielinās lādiņu ražošana, tiek stiprināta teritoriālā aizsardzība.

Šodien vienīgā iespēja Eiropai novērst karu, kas varētu notikt tās teritorijā, ir Ukrainas uzvara.

Un Ukraina, lai cik tas ciniski izklausītos, šodien civilizētajai demokrātiskajai pasaulei ziedo savu vienīgo vērtīgo resursu. Tā nav tehnoloģijas, tā nav zinātne, tie ir cilvēki. Dzīvi cilvēki, kas mirst, aizstāvot savas mājas un Eiropu no barbaru iebrukuma.

Krievijai ar cilvēkresursiem ir vienkāršāk. Jo tur ar cilvēkiem vispār nerēķinās. Bet arī agresorvalstij šajā ziņā ir daudz problēmu, kuru novēršana aizņem ļoti dārgo laiku.

Neesmu ne militārais stratēģis, ne gaišreģis, bet domāju, ka vasarā Ukrainā notiks šausmīgs slaktiņš. Kāds būs šī slaktiņa iznākums? Teikt, ka eskalācija beidzot izšķirs kara iznākumu, ir maz ticama, taču tā nopietni ietekmēs kara tālāko gaitu. Nepārprotami. Šis gads daudz ko mainīs. Šis gads izmainīs mūs visus…

Oleksandrs Grinka, žurnālists