Šī gada janvārī Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras Ūdenslīdēju komanda Liepājas ostas teritorijā, O. Kalpaka ielā, kur būvē dzeramā ūdens termināli, neitralizēja un demilitarizēja divas Pirmā pasaules kara mīnas.

Viena no tām šodien svinīgi nodota Liepājas muzeja krājumam.

Padarīt šo vēstures liecību par eksponātu bijusi Jūras spēku štāba priekšnieka Gvido Ļaudupa ideja. ”Liepāja kā pilsēta ar strauju izaugsmi un ostas infrastruktūras attīstību nes sev līdzi vēstures aspektus.

Mīna ir tipisks paraugs tam, kādi bijuši pilsētas dažādie uzdevumi vēstures griežos. Reiz šī bija militārā pilsēta, kas kalpojusi dažādām armijām,”

viņš stāsta.

”Eksponāts šeit lieliski iederas, jo šajās divās telpās stāstām par neatkarības karu, kurā vēl divus gadus pēc Latvijas valsts pasludināšanas izmantoja tos pašus ieročus un aprīkojumu, ko Pirmajā pasaules karā,” uzsver Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Pilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš atzīst, ka pirmo reizi viņam esot iespēja saņemt no Jūras spēkiem dāvanu – Liepājas relikviju, kas ir glabājusies vairākus gadu desmitus. ”Tā ir vērtība, kas pienācīgi godājama un novietojama ekspozīcijā, kas stāsta par to, kā Latvija nonāca līdz savai neatkarībai,” viņš uzsver.

”Šādi gadījumi arī mums nav īpaši bieži, kad atrodam tādas kvalitātes mīnas,”

pastāsta Jūras spēku komandieris jūras kapteinis Māris Polencs. Jūrā atrastās mīnas parasti turpat arī neitralizē, kā arī tās jau ir sabojājis sālsūdens.

Šoreiz enkurmīna ar kopējo svaru pirms neitralizācijas 254 kilogrami un sprāgstvielas apmēru – 81 kilograms, kas saspiesta briketēs, neskarta atrasta krasta smiltīs.

Enkurmīnas ievietoja līdz 80 metru dziļumā, tās bija savienotas ar enkuru gultnē. Starp ūdens virsu un grunti spridzeklis gaidīja kuģi, kas aizķers tā sauktos radziņus, kas mīnu uzspridzina.

Kuģis tika stipri bojāts, tas nevarēja turpināt pildīt savu uzdevumu vai pat nogrima dzelmē.

”Šiem vīriem tā ir ikdiena,” ar ūdenslīdējiem atmīnētājiem iepazīstina M. Polencs, ”viņi veic atmīnēšanu jūrā un labi apmācīti to darīt arī krastā.”

Tieši šādas jūras mīnas nav biežs atradums uz sauszemes, stāsta kaprālis Roberts Lagzdiņš.

”Liepājas ostā abas atrastas vienā līnijā, kas liecina, ka varbūt bijis mīnēts krasts. Tā kā bija nolauzti radziņi, tad tās bija noliktas uz palaišanu – kad nāk pretinieks, tad nospiež pogu,” viņš atklāj.

Seržantam Edijam Avenam ir pāri tūkstotim iznīcinātu spridzekļi astoņu gadu laikā.

”Šī mīna ir viena liela munīcijas vienība, bet ir arī artilērijas lādiņi, kurus vienā reizē iznīcina simtiem,”

viņš skaidro.

Atmīnēšanas speciālisti spēj atpazīt sprādzienbīstamos priekšmetus un pārzina, kā katru veidu neitralizēt. ”Viena no procedūrām ir tālā izlūkošana, kurā mēs no atsevišķām niansēm saprotam, ar ko strādāsim. Kā kura munīcija strādā un kāda drošība jāievēro, to varam atpazīt pēc atsevišķām pazīmēm,” atzīmē R. Lagzdiņš.

Atmīnētāji izmanto arī datu bāzes, kurās ievada atsevišķus izmērus un pazīmes.