Nākamnedēļ Latvijas lielākajās pilsētās, tostarp Liepājā sāks patēriņa cenu monitoringu, kura galvenais mērķis ir novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas un tās laikā, aģentūru BNS informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Patēriņa cenu monitorings tiks veikts, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Cenu monitoringu veiks uzņēmums “Aptaujas centrs”.

EM plašāku informāciju par cenu monitoringa norises kārtību un monitoringa veicēju sniegs preses konferencē piektdien, 25.janvārī.

Jau vēstīts, ka cenu  monitoringu plānots veikt 2013. un 2014.gadā, šā pasākuma nodrošināšanai īstenojot divus publiskos iepirkumus, kam atvēlēti kopā 93 564 lati. Izmaksas aprēķinātas, ņemot vērā Latvijas Bankas izstrādāto cenu monitoringa metodoloģiju, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes pieredzi un ieteikumus par šāda pakalpojuma veikšanas iespējamo darba daudzumu un nepieciešamo cilvēku skaitu, iepriekš paskaidroja EM.

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par konkursa rezultātiem iepriekš sūdzējās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, taču, izskatot sūdzību, IUB atļāva slēgt līgumu.

Patēriņa cenu monitoringu plānots veikt reizi mēnesī Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Valmierā, Liepājā un Ventspilī, paredzot monitorēt un fiksēt aptuveni 120 preču un pakalpojumu cenas dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Katrai precei un pakalpojumam katrā pilsētā cenas tiks reģistrētas vairākās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Trīs mēnešus pirms un trīs mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas, paralēlās cenu atspoguļošanas periodā, monitorēšanu paredzēts veikt četras reizes mēnesī.

Finanšu ministrijā iepriekš norādīja, ka cenu monitorings vērtēs, vai tirgotāji akurāti pārrēķina cenas, tas ir, cenu septiņi lati var pārrēķināt uz 9,96 eiro (precīzi pēc apmaiņas kursa) vai noapaļot uz 10 eiro vai 9,99 eiro, un pretēji ‒ cenu 10 lati var noapaļot uz 14 eiro vai atstāt 14,23, kā tas būtu pēc prognozētā apmaiņas kursa.

Vienlaikus Finanšu ministrijā uzsvēra, ka inflāciju vairāk ietekmēs citi faktori, nevis eiro ieviešana, tostarp nākotnē inflācijas tempus noteikts cenu līmeņa konverģence ar Eiropas līmeni, kā arī ļoti spēcīgi inflācijas faktori ir darba samaksas dinamika un piedāvājuma un pieprasījuma sabalansētība.

EM informēja, ka cenu monitoringa ietvaros plānots novērot cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem u.c. precēm, tostarp ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem.

Informācija par populārāko preču un pakalpojumu cenām regulāri tiks publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv un interneta vietnē www.eiro.lv.

Latvija gatavojas pievienoties eiro zonai no 2014.gada 1.janvāra.