Šī ziņa izskan laikā, kad Latīņamerikas trešā lielākā ekonomika ir piedzīvojusi inflācijas palielināšanos līdz gandrīz 22% pēdējos trīs mēnešos un vairāk nekā 100% pēdējā gada laikā.

Argentīnā inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, turklāt Argentīnas peso pastāvīgi devalvējas attiecībā pret ASV dolāru.

Fernandesa centriski kreisā koalīcija “Frente de Todos” (“Fronte visiem”) vēl nav izvirzījusi kandidātu priekšvēlēšanām augustā. Prezidents piektdien arī paziņoja, ka koalīcijai ir jārada jauns līderu cikls.

“2023. gada 10. decembris būs diena, kurā mēs atzīmēsim 40 demokrātijas gadus. Šajā dienā es nodošu prezidenta amata lenti tam, kurš būs leģitīmi ievēlēts tautas balsojumā vēlēšanās,” paziņoja 64 gadus vecais Fernandess.

Viceprezidente Kristīna Kiršnere, kas no 2007. līdz 2015. gadam bijusi valsts prezidente, pērnā gada beigās paziņoja, ka nekandidēs priekšvēlēšanās. Tas notika neilgi pēc tam, kad Kiršnere tika atzīta par vainīgu krāpšanā un korupcijā savas prezidentūras laikā, bet parlamentārā imunitāte paglāba viņu no cietuma.

Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka valdības nometnei un labējai opozīcijai ir līdzīgas izredzes uzvarēt vēlēšanās, bet ir liels skaits vēlētāju, kas nav izlēmuši, par ko balsot.

Labējās opozīcijas aprindās bijušais valsts prezidents Maurisio Makri, kurš bija pie varas no 2015. līdz 2019. gadam, ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās.