Aptaujā secināts, ka izplatītākie maldināšanas veidi, ko attiecībās ar esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem piekopj Latvijas darba devēji, ir solīto bonusu nepiešķiršana, solīto izaugsmes iespēju ierobežošana, solīto darba apstākļu nenodrošināšana, kā arī organizācijas “uz papīra” definēto vērtību neievērošana praksē.

Negodprātīga atalgojuma politika ir retāk izplatīta prakse, taču arī tā tiek piekopta – to, ka reālā darba samaksa bijusi zemāka, nekā solīts darba pārrunās vai ir norādīts līgumā, atzīmē 12% aptaujāto.

Vienlaikus esošo un potenciālo darba devēju solījumiem uzticas vien 5% strādājošo Latvijas iedzīvotāju.

Pret darba devēju solījumiem “imūnākā” jeb piesardzīgākā Latvijas darba ņēmēja portrets, ko ļauj izveidot aptaujas dati, liecina, ka tas ir Pierīgā vai Latgalē dzīvojošs vīrietis vecumā no 40 līdz 49 gadiem – mazkvalificēts strādnieks, kurš strādā rūpniecības vai tirdzniecības nozarē.

Aptauja īstenota 2022.gada jūnijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 60 gadiem.