liepajniekiem.lv
Uzzināt par to sīkāk Vērgales pagastnamā 1. augusta vakarā uz informatīvo sanāksmi sanāca padsmit interesentu.
Zaļi balti torņi
Vēja parka attīstītājs ir vācu kompānijas ”Notus Energy” meitasuzņēmums SIA ”Lat Eco Development”.
Lokālplānojuma 1. redakciju sāk izstrādāt šogad, jo lēmums par to Dienvidkurzemes novada domē pieņemts 2022. gada pašā nogalē, norāda SIA ”Grupa 93” plānošanas speciāliste Anita Beikule.
Šis uzņēmums veic dokumenta izstrādi, pamatojoties uz agrākā Pāvilostas novada teritorijas plānojumu 2012.–2024. gadam, jo jaunajā Dienvidkurzemes novadā tikai pavisam nesen pieņemts lēmums par teritorijas plānojuma izstrādāšanu.
Vēja parkam iecerētā izpētes teritorija saskaņā ar Pāvilostas novada plānošanas dokumentu ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, kur atļauta vēja parku būvniecība.
Tā kā saņemts viena īpašnieka iesniegums par VES neizvietošanu īpašumā, staciju skaits vēja parkā varētu būt 8–10, pastāsta A. Beikule.
Konkrētais skaits būs atkarīgs no iespējām tās izvietot, pamatojoties uz ģeoloģisko izpēti un teritorijas kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Pie katras stacijas un ceļa būvniecības būs jāpieaicina arheologs, jo šeit varētu būt kādi atradumi un esot daudz neizpētīta. No ainavas viedokļa nosakāms VES torņa krāsojums – zaļš un balts.
”Nevar izvietot būvi, ja zemes īpašnieks tam nedod piekrišanu,” viņa uzsver.
Viens no jautājumiem, kas visvairāk rada bažas, apspriežot vēja parku ieceres, ir rotoru spārnu mirgošana un to radītie zemas frekvences trokšņi.
Mirgošanas ietekme var pārsniegt Vērgales vēja parka lokālplānojuma teritoriju. ”Ja kāds būvē ēku trīs kilometru rādiusā no vēja stacijas, tad operatoram ir jāveic pārrēķins, lai mirgošana cilvēkiem netraucētu,” saka A. Beikule.
Tas pats attiecas uz trokšņiem – operatoram jārūpējas, lai tie negatīvi neietekmē iedzīvotājus.
Kā veiks šos pārrēķinus, grib zināt Dienvidkurzemes novada būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis.
A. Beikule paskaidro, ka tehnoloģija ļaujot ļoti precīzi aprēķināt potenciālo mirgošanu līdz pat minūtei.
”Vēja turbīnā iestrādātā tehnoloģija ļauj apturēt uz to mirkli, kad paredzama ietekme,”
viņa saka.
Apstādināšanas laiki tiks ieplānoti arī saskaņā ar ietekmi uz putniem un sikspārņiem. Operatoram visi dati būs jāiesniedz Valsts vides dienestam un pašvaldībai, kas varēs pārliecināties par to, ka izvirzītās prasības tiek izpildītas, piebilst SIA ”ELLE”, kas veica ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, vecākais konsultants Oskars Beikulis.
Jo augstāk, jo dārgāk
Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) vēl nav izdevis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējumu, jo dokuments iesniegts pagājušajā nedēļā, atzīmē A. Beikule.
”Tad priekš kam viss šis, ja VPVB var pateikt, ka vēja parku nevar būvēt, kā savulaik notika Dunikā?” vaicā medzenieks Aldis Mežvids.
A. Beikule to apšauba, jo tādā gadījumā birojam būtu jāatrod ļoti pamatoti iebildumi, kāpēc to nevar darīt. A. Mežvids pauž, ka iemesls varētu būt putnu aizsardzība.
O. Beikulis pastāsta, ka no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemtas rekomendācijas, kā operatoram būs jāsamazina staciju ietekme uz putniem.
”Nesagaidu, ka lokālplānojumā vai vides pārskatā pārvalde teiktu ko citu, nekā jau teikusi ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā,”
viņš norāda.
Konkrēts VES modelis Vērgales vēja parkam vēl nav izvēlēts. IVN ziņojumā tika vērtēti aktuālākie modeļi, un izmēru ziņā pārskatāmā nākotnē lielas izmaiņas neesot sagaidāmas, saka O. Beikulis.
”Ražotājiem staciju atjauninājumi iznāk biežāk, nekā tirgū nonāk jauns mobilais telefons. Kas mainās? Tiek ļoti kāpināta staciju ražošanas jauda. Ja runājam par ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, tad attīstītājam ir atļauts izvēlēties citus VES modeļus tikai ar nosacījumu, ka to radītā ietekme nav augstāka par vērtēto un atļauto IVN procesā,” viņš norāda.
Augstākā vērtētā stacija ir 252 metri, taču pie modeļa izvēles attīstītājs ne vienmēr ņems augstāko, jo tai ir arī lielākas būvniecības izmaksas.
Kāpēc vēja parks, nevis saules tehnoloģija? Uz A. Mežvida jautājumu ”Lat Eco Development” pārstāvis Arturs Ņehajenko atbild, ka saules paneļus neizslēdzot un nākotnē pieļaujot hibrīdmodeli, taču tā nav prioritāte.
”Ir viegli salīdzināt matemātiski – saules enerģija nav tik efektīva kā vēja,” viņš saka.
Lokālplānojuma publiskā apspriešana notiek līdz 15. augustam. Priekšlikumus var sūtīt pa pastu Dienvidkurzemes novada būvvaldei, elektroniski parakstītu iesniegumu uz e-pastu [email protected], vietnē geolatvija.lv.
Apstiprināt lokālplānojumu pašvaldība varētu šī gada oktobra sēdē, tad to nodos izvērtēšanai uz diviem mēnešiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.