“Ar krievu miera uzturētāju kontingenta vadības starpniecību Kalnu Karabahā panākta vienošanās par pilnīgu kaujasdarbību pārtraukšanu no pulksten 13 (pulksten 12 pēc Latvijas laika),” teikts paziņojumā, ko sociālās saziņas vietnēs izplatījusi pašpasludinātās republikas prezidenta kanceleja.

Paziņojumā teikts, ka separātistu bruņotās vienības tiks pilnībā izformētas un ka visa smagā kara tehnika un bruņojums tiks izvākts no Kalnu Karabahas.

Lai gan Armēnija apgalvo, ka tās karaspēks neatrodas kalnu Karabahā, paziņojumā arī pieminēta Armēnijas vienību atvilkšana no reģiona.

Kalnu Karabahas varasiestādes arī paziņojušas, ka armēņu separātistu pārstāvji ceturtdien Jevlahā tiksies ar Baku pārstāvjiem, lai uzsāktu sarunas par reģiona reintegrāciju Azerbaidžānā un vietējo armēņu iedzīvotāju tiesību un drošības garantēšanu.

Arī Azerbaidžāna apstiprinājusi, ka “pretterorisma pasākumi” Kalnu Karabahā tiks pārtraukti pulksten 13 un rīt notiks sarunas. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs atsevišķi apstiprinājis, ka ceturtdien Jevlahā notiks sarunas ar armēņu separātistiem par Kalnu Karabahas “reintegrāciju”.

Azerbaidžāna otrdienas rītā paziņoja, ka tās armija sākusi militāru operāciju “de facto” neatkarīgajā Kalnu Karabahā. Operācijas mērķis esot “konstitucionālās kārtības atjaunošana”.

Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija raksturoja šo militāro kampaņu kā “pretterorisma operāciju”, kas turpināšoties līdz armēņu karaspēka izvešanai no Kalnu Karabahas.

Azerbaidžāna otrdienas vakarā pieprasīja armēņu separātistiem Kalnu Karabahā nolikt ieročus un piedāvāja sarunas ar armēņu pārstāvjiem gadījumā, ja viņi padosies.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.