Azerbaidžānas karavīri apšaudījuši apvidu netālu no Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas, ceturtdienas pēcpusdienā pavēstīja Kalnu Karabahas Iekšlietu ministrija.

Stepanakertas iedzīvotājiem ieteikts nepamest mājas.

Azerbaidžāna apsūdzības noraidīja, Baku amatpersonām uzstājot, ka šīs ziņas ir “pilnīgi nepatiesas”.

Paralēli tam Azerbaidžānas pilsētā Jevlahā notiek sarunas, lai formalizētu Azerbaidžānas uzvaru pēdējā militārās konfrontācijas saasinājumā.

Azerbaidžāna otrdienas rītā sāka jaunu uzbrukumu Kalnu Karabahai.

Skaitliski krietni mazākie Kalnu Karabahas armēņu bruņotie spēki trešdien piekrita pamieram.

Tomēr strīdus reģiona iedzīvotāji baidās par savu nākotni, ņemot vērā Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva un viņa autoritārās valdības runas par Kalnu Karabahas “reintegrāciju”.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi “de facto” neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.