Izglītības un zinātnes ministrija, arī vairākas citas Latvijas institūcijas saņēmušas vairāk nekā 6000 skolotāju nosūtītu vēstuli, kuras autori norāda, ka izglītībā iestājusies krīze. Vairākām valsts institūcijām adresētajā atklātā vēstulē pedagogi pieprasa palielināt pedagoģiskā darba algas likmi no 178,22 latiem līdz 468,8 latiem pēc nodokļu nomaksas, bet pedagoģijas budžetu grupas studentiem noteikt par obligātu pēc augstskolas absolvēšanas piecus gadus strādāt skolā, kā arī izstrādāt sociālā atbalsta politiku pasniedzējiem. Mūsu pilsēta ir viena no valsts pedagogu kadru kalvēm, jo te ir Liepājas Pedagoģijas akadēmija, kurā jau vairāk nekā piecdesmit gadu studē nākamie pedagogi.

Apzinājām divus aspektus. Vai jaunie cilvēki, kas izvēlējušies studēt pedagoģiju, ir gatavi pēc studijām strādāt skolā? Un vai pēc viņiem, tikko augstskolu beigušiem un skolotāja kvalifikāciju ieguvušajiem, mūsu pilsētā vispār ir pieprasījums?

Gatavi strādāt moderni

Vēl nesen Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova nenoliedza, ka visā valstī vērojama pedagogu kadru novecošanās un ka jaunie darbinieki nelabprāt ienāk izglītības sistēmā. Taču tūlīt viņa ieskicēja otru problēmu, sakot: ja jaunais cilvēks atnāktu un meklētu darbu, viņam tikpat kā nebūtu ko piedāvāt. Skolu direktori ne vienreiz vien uzsvēruši, ka viņiem nav vajadzīgi skolotāji, viņiem vajadzīgi labi skolotāji. Šo mācību gadu sākot, pilsētas skolās ienāca astoņi jaunie skolotāji pēc augstskolas beigšanas. Valstī šobrīd ir vērojama tendence skolēnu skaitam samazināties, arī Liepājā šajā mācību gadā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei uzsāka mācības par gandrīz trim simtiem skolēnu mazāk nekā iepriekšējā. Tātad – mazāk vajag arī skolotāju?

8.vidusskolas direktore Jevgeņija Mickēviča sacīja, ka viņas vadītajā skolā esot tendence skolēnu skaitam palielināties, tas jūtams tieši latviešu plūsmas klasēs. Un līdz ar to skolā bija vajadzīgi jaunie skolotāji. Uz jautājumu, vai skolās skolotāju trūkst un jaunieši labprāt nāk strādāt uz skolu, direktore atbildēja:

“Skolotāju mums netrūkst, esam atraduši pedagogus visos priekšmetos. Pēdējo gadu laikā mūsu skolā ienākuši apmēram desmit jaunie skolotāji, galvenokārt no Liepājas Pedagoģijas akadēmijas. Par jaunajiem es varu teikt tikai labāko, viņi ir aktīvi, viņiem ir savs, mūsdienīgs skatījums, viņi vēl nav noguruši no skolēniem un ir gatavi strādāt. Reizēm gan ir vērojams zināms pieredzes trūkums, bet tas ar laiku labojams. Protams, jaunie gribētu saņemt lielāku atalgojumu. Taču ir arī vēl cits aspekts. Tā ir novecojusī skolu materiāli tehniskā bāze. Tikko augstskolu beigušie pedagogi ir gatavi mācību laikā izmantot modernas iekārtas, mācību materiālus un palīglīdzekļus, bet mēs viņiem piedāvājam to pašu ko aizpagājušajā gadsimtā – tāfeli un krītu kā humanitārajos, tā eksaktajos priekšmetos. Nemaz nerunājot par to, kādas mums ir fizikas vai ķīmijas laboratorijas. Bet jaunie skolotāji tik labprāt izsaka vēlēšanos veidot e-klases, izmantot multimediju datorus.”

Klasē ienāk praktikants

Pedagoģiskā prakse nupat beigusies sākumskolas specialitātes 3.kursa studentēm, kuras līdzās šai specialitātei izvēlējušās vēl apgūt kāda priekšmeta mācīšanu pamatskolā. Piemēram, Tatjana Aņisimova būs arī ģeogrāfijas skolotāja. Praksē viņa bija 6.vidusskolā. Meitene atzīst, ka tā tiešām bijusi iespēja pārbaudīt, vai viņa spēs mācīt bērnus. Skolā viņai paticis, arī iespējamie nākamie kolēģi bijuši laipni un pretimnākoši, īpaši ģeogrāfijas skolotāja. Sākumā bērni gan domājuši, ka varēs uztvert praktikanti nenopietni, taču viņa mācējusi parādīt, ka ir skolotāja. Ģeogrāfiju viņa izvēlējusies tāpēc, ka tā patikusi jau no bērnības.

Viņas kursabiedrene Anna Haritonova par papildu specialitāti izvēlējusies krievu valodas skolotājas profesiju. Praksē viņa bija 2.vidusskolā pie mazajiem, bet Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolā pamatskolas klasēs mācīja krievu valodu kā svešvalodu. Studente neslēpj, ka viņai skolā paticis, pat ļoti, tāpēc labprāt strādātu savā specialitātē.

Abas studentes varēja pārliecināties, kurās klasēs darbs padodas labāk – pie mazajiem vai draiskajiem pamatskolēniem. Iveta Briķe iemaņas strādāt ar maziem skolēniem apguva Centra pamatskolā, bet 5.vidusskolā viņa gāja krievu valodas skolotājas praksē. Arī Iveta sapratusi, ka ir izvēlējusies profesiju, kas viņu saista. Lai gan jaunietes novēroja, ka ar bērniem nav nemaz tik viegli, ka viņi labi zina savas tiesības, ir prasīgi, aktīvi. Vineta Kupalinska praktizējās Centra pamatskolā un 2.vidusskolā, kur lika lietā savu topošās informātikas skolotājas prasmi. Arī viņa labprāt turpmāko dzīvi saistītu ar skolu.

Taču jaunietes ir pārliecinājušās, ka pilsētas skolās jaunos pedagogus ar atplestām rokām negaida. Jo pietiek, kas māca bērnus. Nākamās skolotājas gan mudināja, lai iesniedz savus CV, jo arī skolu direktori nenoliedz, ka mācību iestādēs ir raksturīga pedagoģisko kadru novecošanās. Vai jaunās speciālistes nebaida skolotāju zemais atalgojums? Studentes atsmej: viņas cerot, ka ar laiku algas palielinās.

Laura Eimane praktizējās gan sākumskolas klasēs, gan mācīja sociālās zinības piekto, septīto, astoto klašu skolēniem. Pēc prakses jaunieti māc šaubas, vai pedagoģija ir viņas īstais aicinājums. Viņai nav nekas ne pret bērniem, ne pret skolu, vienīgi viņa sākusi domāt, vai tiešām vēlas visu savu dzīvi katru rītu doties uz darbu, lai mācītu bērnus.

Iestājoties zina, ko vēlas

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas prakses vadītāja pedagoģijas maģistre Lāsma Nakase apliecināja, ka prakse ir tā, kurā topošie pedagogi gūst pirmo ieskatu par savu nākamo profesiju un var pārliecināties par savu piemērotību tai. 

”Studentiem  četru gadu studiju laikā jāveic 26 nedēļas ilga pedagoģiskā prakse,” paskaidroja L.Nakase. Tā sākas jau pirmajā kursā. Pēc otrā kursa skolotājiem nepieciešamās iemaņas darbā ar bērniem topošie speciālisti apgūst, strādājot skolēnu vasaras nometnēs. Trešā kursā jaunieši jau izbauda skolotāja darbu, strādājot patstāvīgi skolā, klasēs. Lielā prakse ilgst astoņas nedēļas, tajā jau ceturtā kursa praktikanti strādā skolā par pilntiesīgiem pedagogiem.

L.Nakase pastāstīja, ka akadēmijai gadu gaitā izveidojusies laba sadarbība ar skolām. Pirmajā un otrajā kursā mācoties, studenti praktizējas tepat Liepājā, bet vēlāk viņi paši var izvēlēties mācību iestādi, kurā praktiski likt lietā studiju laikā apgūto teoriju. Prakses vietas pēc tam izsniedz raksturojumu.

”Piemēram, šogad saņēmām labas atsauksmes par 3.kursa studentēm, kuras mācās par sākumskolas skolotājām,” sacīja L.Nakase. Interesants savu spēju pārbaudījums bija topošajām sociālajām pedagoģēm, kuras vasarā strādāja Bērnu fonda rīkotajā nometnē bērniem ar speciālām vajadzībām.

8.vidusskolas direktore J.Mickēviča apstiprināja, ka ar topošajiem pedagogiem – Liepājas Pedagoģijas akadēmijas  studentiem skola sadarbojas jau prakses laikā un tā viņi iepazīst savas iespējamās nākamās darbavietas apstākļus.

Studiju programmas ”Sākumskolas skolotājs” direktore Irēna Valdmane sacīja, ka šo programmu izvēlās tie jaunieši, kuri tiešām motivēti būt par skolotāju. Jo šodienas situācijā nav citu iemeslu, lai studētu, kā, piemēram, tas bija pirms vairākiem gadiem, kad zēni pēc vidusskolas noteikti vēlējās iestāties augstskolā. Tas tika darīts, lai izbēgtu no obligātā karadienesta, tāpēc bija tādi puiši, kuriem bija pilnīgi vienalga, kur studēt, ka tikai students. Konkurss šajā specialitātē nav liels, budžeta grupās gan brīvu vietu nav.

”Bet varu teikt, ka tie jaunieši, kas šobrīd mācās pirmā, otrā  un vēlākos kursos, ir patiesi ieinteresēti savā izvēlētajā specialitātē,” teica Irēna Valdmane.

Liepājas Pedagoģijas akadēmija šogad piedāvāja iegūt šādu mācību priekšmetu skolotāja kvalifikāciju (piedāvājums katru gadu mainās):

·   pirmsskolas
·   sākumskolas
·   speciālās izglītības
·   matemātikas
·   informātikas
·   psiholoģijas
·   latviešu valodas un literatūras
·   krievu valodas
·   franču valodas
·   angļu valodas
·   vācu valodas
·   sociālo zinību
·   vēstures
·   ģeogrāfijas
·   fizikas
·   mūzikas
·   sporta
·   deju
·   vizuālās mākslas
·   kultūras vēstures

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Studiju programmas “Sākumskolas skolotājs” trešā kursa studentes un prakses vadītāja Lāsma Nakase (pirmā no labās).