“Agresorvalstīm nav tiesību mācīt Lietuvu par demokrātiju un skaidrot vēlēšanu organizēšanas principus, “Landsberģis teica trešdien žurnālistiem Viļņā, piebilstot, ka šādās valstīs “demokrātiskas vēlēšanas varbūt nav notikušas gadu desmitiem”.

Viņš apliecināja, ka Lietuva vienādi nodrošina visu ārvalstu misiju drošību saskaņā ar starptautiskajām saistībām.

Maskava apsūdzēja Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi.

Krievijā tā dēvētās vēlēšanas, kas faktiski būs vienīgi izrāde, lai  nodrošinātu pašreizējā diktatora Vladimira Putina palikšanu prezidenta amatā uz vēl vienu termiņu,, notiks no 15. līdz 17. martam. 

Lietuvas ārlietu ministra preses sekretāre Paulīna Levickīte uzsvēra, ka “Lietuva neatzīst un neatzīs nelikumīgu Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšanu vai to rezultātus Krievijas uz laiku okupētajās vai nelikumīgi anektētajās Ukrainas teritorijās. Krievijas politiskā vadība un citas šo vēlēšanu organizēšanā iesaistītās personas saskarsies ar šo nelikumīgo darbību sekām”.

Viņa piebilda, ka Lietuvas atbalsts Ukrainai un tās neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai starptautiski atzītajās robežās ir nelokāms.

“Krima, Hersona, Zaporižja, Donecka un Luhanska ir Ukraina,” uzsvētra Landsberģa preses pārstāve.

Jau vēstīts, ka Krievijas Ārlietu ministrija otrdien izsauca Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus Maskavā, jo Baltijas valstis neesot reaģējušas “uz atkārtotiem Krievijas aicinājumiem garantēt drošību martā notiekošo prezidenta vēlēšanu laikā”.

Maskava pieprasīja, lai Baltijas valstis īstenotu “visus nepieciešamos pasākumus”, kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos “no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām”.

“Ja sabotāža turpināsies, mēs apņēmīgi rīkosimies,” draudēja Krievijas Ārlietu ministrija.