liepajniekiem.lv
Ābeles sakoptas, galdi nolikti
Nu jau ābeļdārzā būs trešā pilsētas kultūras sezona. Sācies arī trešais gads, kopš Agris Pulkstens iegādājās Durbes dārznieka, sabiedriskā darbinieka un pilsētas galvas Sīmaņa Klēvera (1834–1922) māju un zemi tai blakus.
Saimnieks labpatikā vēro, kā piepildās viņa sapnis padarīt ābeļdārzu par cilvēku pulcēšanās vietu, bet arī smagi strādā, lai to panāktu.
Būtu pērn izdevies uzvarēt projektu konkursā “Dari savu pilsētu labāku!” un iegūt finansējumu trīs slēgtām lapenēm ar grilu, iespējams, atpūtnieki būtu dārzā arī ziemā.
Agris ar atbalstītājiem sīvā cīņā šoreiz soli atpalika no uzvarētāja, bet viņš nebēdā. Projektu pieteikšot arī šogad, un balsos par to atkal. Neesot jau cilvēks, kurš atstāj ieceri nepiepildītu.
Tāpat Agris ir pārliecināts, ka izdosies paplašināt dārzā uzbūvēto skatuvi un apjumt to ar kupolu. Šim mērķim viņš Sīmaņa Klēvera fonda-biedrības “SenDurbe” vārdā raksta projekta pieteikumu “Liepājas rajona partnerībai”.
“Kupolam vajag pavisam 20 000 eiro, bet 6000 eiro no tiem jābūt pašu finansējumam, un tas mums kaut kur jādabū,”
saimnieks atklāj.
Ļoti daudz jau līdz šim līdzējuši privāti ziedotāji – pārsvarā pazīstami cilvēki, kas tic saimnieka idejai.
Piedaloties Dienvidkurzemes novada pašvaldības iedzīvotāju iniciatīvu konkursā, “SenDurbe” saņēma 1000 eiro finansējumu diviem dārza galdiem. Lai pasākumos ir, kur cilvēkiem apsēsties.
Pirmais būs jau drīz vien – pieteikušies skolēni, nāks dārzā zupu vārīt un cept desiņas.
Iecerēts, ka pavisam dārzā būs seši lieli galdi ar soliem, tikpat – ugunskura un atpūtas vietu.
Dārzam izstrādāts arī skaists projekts – ar apstādījumiem un, protams, arī vecajām ābelēm. Tās nupat safrizētas, lai veidotu zemus vainagus.
Māja atdzimst
Agris Pulkstens stāsta, ka māju pilnībā pārbūvē, sākot ar jaunu pamatu ieliešanu. Nomainītas satrupējušās ārsienas, iekšā vairākas noārdītas, tāpat krāsnis, izplēsta vecā grīda, jāliek jaunas sijas.
“Šobrīd galvenais akcents ir uz māju, jo, kamēr esmu bezdarbnieks, man jāizmanto laiks. Kad atradīšu darbu, nevarēšu tik daudz šeit vairs pats strādāt,”
saimnieks skaidro.
Lielākoties darot pats, jo būvniecībā ir lietpratējs, taču viņam ir arī palīgi. Dažkārt sarīkojot talku.
Daudz atsaucīgu cilvēku palīdzējuši ar tehniku apkārtnes sakārtošanā. Visus darbus Agris fiksē un uzrāda Sīmaņa Klēvera fonda feisbuka profilā, turpat min palīgus.
Esam klāt arī brīdī, kad divi cilvēki ārdīja veco kūti. Agris ļāva viņiem aizvest dēļus kurināšanai. Tā – dots pret dotu, un darbi iet uz priekšu, taču pirmie palīgi ir tuvākie cilvēki.
“Visa ģimene – tētis, mamma, abas manas māsas, māsas draugs. Visi te strādājuši,”
mums pastāsta Agra dēls, devītklasnieks Toms. Tā kā bija pavasara brīvlaiks, viņš strādāja kopā ar tēti, lika sijas.
Agris teic, ka smagākie darbi esot aiz muguras. Tie bija sākumā apkārtnes kopšanā, kad malu malās krūmi, pagalma asfalts apaudzis ar zemes kārtu. To kultūras slāni lēnām nokasīja.
Saimniecības ēka bijusi pilna ar drazu.
Tāpat kā dārzs, arī nams kalpos sabiedrībai, Agris nolēmis. “Vienā daļā būs liela interaktīvā medību istaba, kurā mācīt jaunos medniekus. Meita apgūst kosmetoloģiju, viņai te varētu būt darba kabinets.
Vēl būs senlietu ekspozīcija, esmu jau savācis daudz vecu priekšmetu.
Lielākos izlikšu apskatei saimniecības ēkā, mazākos mājā,” Klēvera nama saimnieks ved iedomātā ekskursijā pa ēkām.
Uz jautājumu, kam viņam to visu vajag, A. Pulkstens saka: “Pamatā daru idejas vārdā. Lai sakoptu vietu, varētu vest šurp bērnus. Daudzi cilvēki nesaprot, kāpēc es te plēšos, bet ir tādi, kuri saka: “Agri, tikai tā turpini!” – un nāk palīgā.
Citi domā, ka es te dzīvošu, taču to neplānoju. Šī vieta tiek veidota cilvēkiem.”
Jā, nepieciešams daudz naudas. “5000 eiro līdzfinansējumu mājas remontam biedrībai piešķīra pašvaldība projektā kultūras pieminekļu saglabāšanai novadā. Taču mums pašiem ēkas atjaunošanā jāiegulda 14 707 eiro. Tā ka jādabū 19 000 eiro, lai varētu atgūt piecus tūkstošus. Taču labi, ka ēkai veikta vēsturiskā izpēte, izstrādāts projekts, pēc kura to arī atjaunosim kādreizējā izskatā.”
Agris neslēpj, ka namā iegulda visu savu bezdarbnieka pabalstu. Protams, arī ziedojumus. “Saņēmu 600 eiro un varēju nopirkt kokmateriālus,” viņš atklāj, kam noder atbalsts.
“Tagad tuvākie darbi ir pabeigt pamatus un sienas, nomainīt visas sijas. Pēc tam vajadzēs uzlikt jaunu dakstiņu jumtu,” apņēmīgi saka A. Pulkstens.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.