Piketu rīkoja biedrība “Radi vidi pats”, kuras biedri bija starp teju divdesmit dalībniekiem.

Pievienojās aktīvi liepājnieki no mākslinieku vides un jaunieši. Viņiem rokās bija plakāti, kas aicināja saudzēt kokus un aizstāvēt demokrātiju.

Lai pārveidotu veco Vannu māju Liepājas jūrmalas parkā par modernu veselības centru, Liepājas dome atļāva izzāģēt kokus daļā Zvejnieku alejas, kur plānots ierīkot veselības centra klientiem stāvvietu.

Piketa rīkotāji uzsvēra, ka

koku izzāģēšanas iecere netika atbalstīta sabiedriskajā apspriešanā, un tagad sanāk, ka liepājnieku viedoklis netiek ņemts vērā un līdzdalībai īsti nav nozīmes.

Pirms saskaņotajā vietā iepretī domes ēkai ieradās piketētāji, mājup devās un aizkavēties negrasījās būvvaldes pārstāvji, lai gan šī pašvaldības iestāde lēmusi par autostāvvietas vietas izvēli, – galvenais arhitekts Uģis Kaugurs un būvvaldes vadītājs Arvīds Vitāls.

Piketa laikā, tam nepievērsies, savās gaitās aizgāja arī izpilddirektors Ronalds Fricbergs.

Ar piketa dalībniekiem aprunāties atnāca domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kāds vecāka gadagājuma liepājnieks interesējās, ko grib panākt piketētāji. Kad viņam paskaidroja, ka vēloties, lai ievēro sabiedriskās aptaujas rezultātus, vīrietis nosmējās:

“Sagribējies! Jā, brīvā un neatkarīgā….”.

Viņš pauda atbalstu piketa dalībniekiem sakot, ka koku nocirst prasa piecas minūtes, bet izaudzēšanai vajag 50 gadus.

Alise Sevrjukova no “Radi vidi pats” piedalījusies publiskajā apspriešanā un uzskata – būtu labi, ja to ņemtu vērā ne tikai ķeksīša pēc, bet ieklausītos sabiedrības viedoklī.

“Gribam iesaistīt liepājniekus darīt labas lietas gan vides jomā, gan pilsoniskajā aktīvismā,” viņa teica.

“Pikets Liepājā nenotiek katru dienu,”

uzsvēra māksliniece Ivonna Kalita.

“Uzskatu, ka  iedzīvotājiem ir jāiesaistās pilsētas labklājības vārdā. Aicinu cilvēkus vairāk piedalīties, lai pilsētas galva zina, kas ir iedzīvotāju prātos.”

Viens no akcijas rīkotājiem Staņislavs Babins pastāstīja, ka komunikācija ar pašvaldību notikusi arī citos veidos, piemēram, darba grupās.

“Pieteicām piketu, un pilsētas mērs zvanīja un vaicāja, ar ko mēs esam neapmierināti. Mēs izstāstījām. Bet man liekas, ka ar vārdiem nepietiek, jābūt reālai rīcībai.

Pikets ir viena no nevardarbīgas demokrātijas formām, kā paust savu viedokli, parādot arī uz ielas, ka dzīvojam šeit un gribam veidot visiem piemērotu un labvēlīgu vidi,” viņš atzīmēja.

G. Ansiņš piketa dalībniekiem pauda prieku, ka viņi ir daļa no globālās akcijas “Fridays For Future”, un uzsvēra, ka šis ir piemērs, ka Liepājā ir stipras nevalstiskās organizācijas.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldība vienmēr ieklausījusies iedzīvotājos, tomēr vispirms izvērtē eksperti un viņš uzticoties ekspertu viedoklim.

Tāda ir arī Apstādījumu komisija, kas apstiprinājusi 28 koku ciršanu, lai izbūvētu autostāvvietu.

Kāpēc nevar rast kompromisu, samazinot autostāvvietu vai pārbīdīt un paplašināt esošo stāvvietu, kur koku nav?

“Neesmu arhitekts un plānotājs, bet man ir savs viedoklis,”

pauda pašvaldības vadītājs.

“Vannu mājas teritorijā es tiešām negribētu redzēt plašas autostāvvietas. Bet būvnormatīvi nosaka konkrētu autostāvvietu skaitu šādam kompleksam, tāpēc tika meklēti kompromisi.

Es piedāvāju teritoriju, kas ir trīsstūris blakus kanālam, paplašinājumu esošajai stāvvietai, bet eksperti uzskatīja, ka šis projekts nav tik labs. Šajā gadījumā tā bija būvvalde.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.