ASV Pārstāvju palātā sestdien paredzēts balsojums par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā, kuras pieņemšanu mēnešiem ilgi kavējuši republikāņu likumdevēji.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir brīdinājusi, ka Ukraina var zaudēt teritorijas krievu okupantiem, ja Kijiva nesaņems lielāku amerikāņu palīdzību. Taču Bērnss ceturtdien sacīja, ka likmes tagad ir daudz lielākas.

“Ar militāro palīdzību, kas dotu stimulu gan militāri, gan psiholoģiski, es domāju, ka ukraiņi ir pilnīgi spējīgi noturēt savas pozīcijas 2024.gadā. Bez papildu palīdzības situācija ir daudz bēdīgāka,” sacīja Bērnss.

“Pastāv ļoti reāls risks, ka līdz 2024.gada beigām ukraiņi varētu zaudēt kaujas laukā vai vismaz nostādīt [Vladimiru] Putinu tādā situācijā, ka viņš varētu diktēt politiskā risinājuma nosacījumus,” brīdināja CIP direktors.

Bērnss arī centās ilustrēt, cik grūti Ukrainas armijai ir sagādāt jaunu munīciju. Viņš sacīja, ka divām brigādēm – vairāk nekā 2000 karavīru vienībām – ir “attiecīgi 15 artilērijas šāviņi dienā” un “kopumā 42 mīnmetēju šāviņi”.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicis draudīgus brīdinājumus, ka viņa valsts zaudēs karu, ja nesaņems lielāku militāro palīdzību.