Sankcijas – aktīvu iesaldēšana ES – būs vērstas pret personām un organizācijām, kas palīdz apiet ES sankcijas, kas jau ir piemērotas Krievijai, sacīja amatpersona.

Sankcijas skars naftas tankkuģus, kas transportē Krievijas naftu, neskatoties uz spēkā esošajām sankcijām, kuru mērķis ir to nepieļaut, atklāja ES diplomāts.

Eiropas Komisija (EK) ar priekšlikumiem par jaunajām sankcijām nāks klajā nākamnedēļ, atklāja diplomāti.

13. sankciju pakete pret Krieviju tika pieņemta februārī, kad apritēja divi gadi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Šīs sankcijas bija vērstas pret 106 personām un 88 organizācijām, tai skaitā personām, kas bija iesaistītas Ziemeļkorejas ieroču piegādē Krievijai, un Ziemeļkorejas aizsardzības ministram.

Krievijai ir piemērotas vairākas ES sankciju kārtas, kas vērstas pret dažādām ekonomikas nozarēm, kas saistītas ar karu.

Krievijai piemērots naftas, ogļu, tērauda, zelta un luksusa preču importa aizliegums, kā arī sankcijas pret bankām un citām finanšu iestādēm.

Noteikti arī tirdzniecības ierobežojumi tā sauktajām “divējāda lietojuma precēm”, kas var tikt izmantotas Krievijas aizsardzības nozares attīstībā.

Eiropas Savienība, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā.

Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē “Euroclear”. Vašingtonā un Eiropā arvien biežāk izskan aicinājumi izveidot fondu palīdzībai Ukrainai, izmantojot iesaldētos aktīvus.