Skolotāju V. Uldriķi un viņas audzināmos – Jāņa Čakstes vidusskolas 2.d klases skolēnus – portāls sastapa, kad viņi viesojās pie mākslinieces Ināras Liepas.

Galerijas “Romas dārzs” pelēkajā zālē I. Liepa vadīja meistarklasi – no dažādiem materiāliem tapa krāsaini un dzīvespriecīgi brīnumputni. “Jo mēs modinām pavasari,” viņa skaidroja.

Rezultāts gandarī un iepriecina. Ikviens darbiņu veicis no sirds, uz putna rakstīti novēlējumi. Tam atbilstošs paliktnītis, lai pēc tam bērns var to mājās nolikt uz gludas virsmas.

“Vēlos, lai bērns skatās uz savu radošo darbu un tas viņu iedvesmo, ka viņam izdevies to uzmeistarot.”

I. Liepa priecājas par darbošanos ar V. Uldriķes klasīti. “Var just, ka skolotāja ar bērniem bija pastrādājusi, pirms nāca uz šejieni, – bija stāstīts, kur viņi nāks, kā jāuzvedas. Protams, ka bērni ir dzīvi, čalo, bet, ja palūdzu klausīties, tad mutes uz to brīdi bija ciet un neviens vaļā nevēra. Strādāt bija viegli.”

Klase bija sagatavojusies pārsteigt mākslinieci – I. Liepai skaitīja dzejolīšus par putniem, veltīja dziesmiņu.

Sev palīgos pieskatīt kuplo skolēnu pulciņu V. Uldriķe bija aicinājusi divu bērnu mammas – Aneti Bērziņu un Ritu Feldmani.

“Forši, ka ir pedagogs, kurš ir tik uzņēmīgs un kaut kur dodas ar 25 bērniem.

Tas ir tomēr pārbaudījums skolotājam, jo mazie tik dažādi, no dažādām ģimenēm, ar dažādu uztveri par lietām,” uzslavēja A. Bērziņa, Oskara mamma.

Viņa atceras skolotājas sacīto, kad tikušies 1. klasītē, – ka īstā izglītība ir ārpus skolas.

“Un tas, manuprāt, ļoti labi raksturo šo skolotāju – viņa ir erudīta, interesējas par literatūru, vēsturi. Ar pieredzi, ko bērni gūst, ejot un daudz kur piedaloties, viņi iemācās ne tikai kaut ko skolas programmai, bet arī vienkārši sev svarīgas sociālās prasmes. Skolotāja ir stingra, bet tajā pašā laikā arī ļoti mīļa.”

Bērniem pret skolotāju esot respekts. Ja pateikts, ka burtnīcai jābūt kārtīgai, tad bērni to arī ņemot vērā. Pret savām skolas lietām izturas akurāti un rūpīgi.

Rinalda mamma Rita novērojusi, ka skolotāja par katru bērniņu parūpējas, ir atbalstoša, un tieši tas pārejā no bērnudārza uz nākamo izglītības pakāpi bērnam ir īpaši vajadzīgs.

“Vispār tas ir mans audzināšanas stils, bērnus vest uz dažādām vietām,”

portālam apliecināja V. Uldriķe.

Pabūts teātra izrādēs, izstādēs, dzejas sarīkojumos un daudz kur citur.

“Mums ir sadarbība ar bērnu bibliotēku, esam lasītāju žūrijā. Martā aizbraucām uz Rīgu, svinīgajā noslēguma pasākumā dabūjām balviņas. Caur kultūru, caur to, ka nesēžam tikai skolas sienās, bet izejam ārā, bērni bagātinās,” uzskata skolotāja.      

Skolotāja Jāņa Čakstes vidusskolā nostrādājusi vairāk nekā 10 gadus. “Mums ir vislabākā skola,” viņa sirsnīgi un ar smaidu sacīja. Tomēr neslēpa, ka domas par mierpilnām vecumdienām ir piezagušās.

Vai šis būtu pēdējais mācību gads? “Es esmu tam nobriedusi,” viņa atzinās,

“man jau tā nervu sistēma arī netur, kļūstu emocionāla, nervoza.”

I. Liepa par skolotāju saka: “Viņa ir unikāla. Kad notika Leļļu muzeja atklāšanas pasākumi, es uzreiz viņu pamanīju. Viņa gribēja visu zināt, fotografēja, lūdza autogrāfu. Ikreiz, kad nāca uz izstāžu atklāšanām, izrādīja patiesu interesi. Jo to visu pēc tam stāstīja bērniem. Man liekas, ka viņa radīta skolotāja darbam. Ļoti patiesa.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.