Pārliecinošs “jā”!

2003. gada septembris. Jaunā mācību gada pirmajā nedēļā uzņēmums “Liepājas maiznieks” visās savās tirdzniecības vietās lielo brokastu maizi pārdod ar atlaidi – tās cena 23 santīmi, bet pie siera radziņa var tikt par 6 santīmiem.

Tikmēr veikals “Citymarket” mudina izgaršot Eiropu. Svaigs Norvēģijas lasis – 1,45 lati kilogramā, Spānijas nektarīni – 76 santīmi kilogramā, Itālijas vīnogas – 59 santīmi kilogramā, Bulgārijas pussaldais sarkanvīns (0,7 l) – 89 santīmi.

Togad vidējā bruto darba samaksa Liepājā bija 187 lati mēnesī, valstī – 223 lati. Minimālā alga – 70 lati jeb aptuveni 100 eiro.

Liepājnieki 2003. gada atvasaru sagaida ar “Līvu alus” dziesmu svētkiem, atzīmē Dzejas dienas un bauda mūziku 2. Starptautiskajā ērģeļmūzikas festivālā.

Osta ziņo, ka astoņos mēnešos kravu apgrozījums izaudzis līdz 3,4 miljoniem tonnu.

Vēl darbojas AS “Liepājas cukurfabrika”, kas uzsāk jaunās cukurbiešu ražas pārstrādes sezonu, bet Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studenti gatavojas doties uz piketu Rīgā, lai paustu viedokli par savu sociālo stāvokli.

Pasauli pāršalkusi šokējoša ziņa, ka mirusi Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde, kurai kāds vīrietis ar nazi uzbruka lielveikalā Stokholmas centrā. Liepājas dome pašvaldības un pilsētas iedzīvotāju vārdā Zviedrijai nosūta līdzjūtības vēstuli.

Tās ir tikai dažas no norisēm, ko 2003. gada septembrī apraksta “Kurzemes Vārds”. Tomēr galvenā tēma, kas tolaik caurvij avīzi, ir 20. septembrī gaidāmais referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Savu viedokli pauda daudzi liepājnieki un toreizējā Liepājas rajona iedzīvotāji, kas pārstāv dažādas jomas.

Par to, vai esam gatavi pievienoties eiropiešu saimei, intervijās izsakās ekonomisti, politiķi, telefonakcijā uz liepājnieku jautājumiem atbild toreizējais Liepājas Attīstības pārvaldes priekšnieks Gunārs Ansiņš.

Zvanītāju galvenās bažas –

vai tiešām pēc iestāšanās ES viss būs dārgāks, kas notiks ar pensijām, vai ES standartu ieviešana neizputinās lielāko daļu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu.

Savi argumenti bija gan eiroskeptiķiem, gan eirooptimistiem. Tie, kuri bija pret, visbiežāk minēja, ka ES ir drauds Latvijas lauksaimniecībai, ES uzspiež savas intereses tās dalībvalstīm, Latvija zaudēs savu neatkarību, suverenitāti utt.

Tikmēr atbalstītāji pauda pārliecību, ka iestāšanās ES nodrošinās Latvijas ekonomisko izaugsmi, paplašināsies izglītības, studiju iespējas, ES būs kā Latvijas drošības garants un valstī pieaugs ES finansiālais atbalsts.

20. septembrī tautas nobalsošanā Latvijā piedalījās vairāk nekā miljons vēlētāju. Par Latvijas dalību ES tika nodotas 676 700 balsis (67%), pret – 325 980 (32,3%).

“Par” balsu īpatsvars nesasniedza pusi vienīgi Daugavpilī (30,9%), Rēzeknē (43,0%), kā arī Daugavpils rajonā (48,4%), Krāslavas rajonā (48,1%) un Ludzas rajonā (49,5%).

Liepājā referendumā balsoja 31 944 cilvēki, no tiem 24 436 jeb 76,55% teica “par”, bet 7 317 – “pret” (22,9%). Liepājas rajonā no 22 165 balsotājiem “par” bija 18 292 (82,53%), “pret” – 3 740 (16,8%).

Par ES dalībvalsti Latvija kopā ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Maltu un Kipru kļuva 2004. gada 1. maijā, šādi noslēdzot gandrīz desmit gadus ilgušo pievienošanās procesu.

Apmierināto krietni vairāk

“Manuprāt, jautājums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir pietiekami sarežģīts. Mans secinājums ir, ka būs daļa cilvēku, kas pēc iestāšanās noteikti dzīvos labāk, bet būs arī daļa, kam no tā nebūs nekāda ieguvuma,” 2003. gadā, neilgi pirms tautas nobalsošanas par Latvijas pievienošanos ES, sprieda ārsts Andris Kristons.

Viņš balsoja “par” un arī šodien saka, ka Latvijai vairāk nekā 20 Eiropas valstu saimei noteikti bija jāpievienojas. Jautājums gan ir, cik pareizi pa šiem gadiem esam pratuši izmantot ES finansējumu.

“Domāju, ka mums būtu daudz labāka dzīve, apkārtējā vide un viss pārējais, ja šie līdzekļi būtu racionāli likti lietā.

Šaubos, vai šī palīdzība tika izmantota pareizi. Mūsu kaimiņi droši vien to pratuši labāk – gan Igaunijā, gan Lietuvā. Taču domāju, ka pēc iestāšanās ES apmierināto cilvēku Latvijā ir krietni vairāk nekā to, kas vīlās.”

Veikala “Serenāde” vadītāja Saiva Goguadze referendumā balsoja pret iestāšanos ES. Savu viedokli viņa toreiz pamatoja ar to, ka tirgotājiem visu laiku nāk klāt jaunas un jaunas prasības, kuras diktē Eiropa.

“Bet šeit, konkrētajos apstākļos, nav iespējams tas, ko prasa un ko viegli izpildīt bagātajās Eiropas valstīs.”

Tagad viņa vērtē, ka 20 gadu laikā “kaut kas ir, bet šis tas arī nav uzlabojies”. Katrā ziņā mazajiem uzņēmējiem dzīve nebūt nav kļuvusi vieglāka.

“Godīgi sakot, mazajiem tirgotājiem klājas smagi. Visvairāk mūs nospiež nodokļi,” viņa norāda.

Neilgi pirms referenduma vēl šaubīgs par savu balsojumu bija toreizējais Liepājas Sporta pārvaldes priekšnieks Artis Lagzdiņš, jo, viņaprāt, valdība nebija pietiekami izskaidrojusi visus plusus un mīnusus, kuri mūs sagaida, kad iestāsimies ES.

“Valsts amatpersonas ir pārāk vēlu attapušās, un Eiropas Savienības kampaņa šobrīd ir vairāk spiedoša nekā skaidrojoša. Neviens tā īsti nav izskaidrojis, kā mainīsies cilvēku dzīve pēc iestāšanās – kādas priekšrocības būs, piemēram, pensionāram, kādus labumus varēs sagaidīt uzņēmēji, kāda būs valdības rīcība, lai aizstāvētu Latvijas intereses,” sacīja A. Lagzdiņš.

Tautas nobalsošanas dienā krustiņu viņš tomēr ievilcis ailītē “par”. Šodien A. Lagzdiņš teic:

“Iestāties ES noteikti bija vērts – par visiem 100 procentiem!

Jautājums ir, cik daudz mēs paši esam paņēmuši no tā, lai būtu tai eiropeiskajā vidē, un kā esam izmantojuši Eiropas doto iespēju. Arī sportā esam daudz diskutējuši par to, vai mēs esam bijuši pietiekami aktīvi visādās Eiropas lietās, fondu apguvēs utt. Tas viss ir diezgan lielā kopsakarībā – cik paši esam paņēmuši.”

Minot ieguvumus no Latvijas dalības ES, vispirms A. Lagzdiņš atzīmē pārvietošanās brīvību, kā arī zināšanu apmaiņu. Kā piemēru viņš min Vaiņodes vidusskolēnu, kuram ir iespēja Šveicē piedalīsies Ēnu dienās Eiropas Kodolpētījumu centrā.

“Bez būšanas Eiropas Savienībā tas nebūtu iedomājams,” uzskata liepājnieks, piebilstot arī, ka, paliekot ārpus ES, Liepāja nevarētu kļūt par Eiropas sporta pilsētu un Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Bet vai šo 20 gadu laikā esam kļuvuši par eiropiešiem vai arī vēl aizvien mums ir tā dēvētā postpadomju domāšana? A. Lagzdiņa atbilde skan: 50 pret 50 – kādā tas eiropeiskums ir vairāk, citā mazāk.

“Laikam 20 gadi mums tomēr ir nedaudz par maz,” viņš secina.

Necenšas visus padarīt vienādus

Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja

Eiropa pēdējās divās desmitgadēs ir saskārusies ar vēl nebijušiem izaicinājumiem. Kopīgiem spēkiem mums ir izdevies godam stāties tiem pretī.

Es zinu, cik liels bijis kārdinājums grūtākajos brīžos ikvienam darboties pašam par sevi, tomēr mēs esam noturējušies tam pretī. Jo mēs sapratām, ka

Eiropas Savienība, neraugoties uz neapmierinātību, ko tā rada, un nepilnībām, sniedz vislielāko drošību visiem mūsu iedzīvotājiem.

Nav šaubu par ES paplašināšanās pārveidojošo ietekmi uz eiropiešu dzīvi vairākās paaudzēs. Tā labi vērojama ikvienā no mūsu dalībvalstīm. Sākot no jaunām, praktiskām tiesībām iedzīvotājiem un noslēdzot ar iespējām gan jauniem, gan veciem. Sākot no vienotā tirgus, kas stiprina mūsu ekonomiku, līdz kohēzijas politikai, kas ļauj īstenot apņemšanos nodrošināt eiropiešu vienlīdzību.

Eiropas Savienība nav tikai tiesību aktu transponēšana. Tās ietekme sniedzas daudz dziļāk un plašāk.

Vienotība nenozīmē viendabīgumu.

Eiropa necenšas visus padarīt vienādus.

Mēs lepojamies ar savām atšķirībām. Lepojamies ar savām unikālajām tradīcijām, kultūrām, valodām un daudzveidību. To esam pierādījuši pēdējo 20 gadu laikā.

Eiropa nozīmē atšķirīgā pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgas iespējas. Ikvienam ir jābūt vienādām iespējām, bet ne obligāti vienādiem uzskatiem. Tur ir mūsu spēks. Tā ir mūsu Eiropa. Dalība ES ir izdevīga visām pusēm.

Kopš 2004. gada Eiropa, iespējams, ir mainījusi ikvienu no tās dalībvalstīm. Bet katra no šīm dalībvalstīm ir mainījusi arī Eiropu.

Uzziņai

Liepājnieku viedokļi 2003. gadā īsi pirms referenduma

> Man liekas, ka tie, kas balsos pret ES, patiesībā balsos par PSRS. Tajā laikā mēs – baltieši – bijām labākie. Tāpēc tie, kas balsos pret, grib noslēpties mucā un pa spundi bļaustīties.

> Manuprāt, Latvijai jāiestājas ES tieši tagad, jo, ja mēs izlemsim vēl kādu laiku nogaidīt un tad iestāsimies, mēs atpaliksim gan no Lietuvas, gan no Igaunijas. Mums ir jāiestājas, un tad, ja nebūsim ar kaut ko mierā, varam atkal izstāties. No PSRS mēs jau izstājāmies, būsim tad arī pirmie, kas izstāsimies arī no ES.

> Šis referendums mums varbūt ir pēdējā iespēja izrauties no Krievijas apkampieniem. Tiem, kas piedzimuši pēc 1950. gada, nav nojausmas par to, ko nozīmē varmācība, un viņiem nav tiesību kādu aģitēt, lai balsotu pret Eiropas Savienību.

> Iestājoties ES, mēs paliksim tikai zaudētājos. Pie mums brauks visi Eiropas bezdarbnieki, un pašiem latviešiem darbavietu pietrūks. Arī tad būsim zaudētāji, ja lats tiks nomainīts pret eiro, gluži tāpat kā palikām zaudētājos tad, kad mainījām rubļus un repšus pret latiem.

> Par ES var balsot tikai tie, kam garšo konservantiem bagāti ēdieni.

Avots: “Kurzemes Vārda” rubrika “Pa drāti vēstī lasītājs”

Latvijas ceļš uz ES

> Pieteikums par Latvijas uzņemšanu ES tika parakstīts 1995. gada 13. oktobrī.

> 1999. gada Helsinku Eiropadomē Latvijai izteica ielūgumu uzsākt pievienošanās sarunas, bet 2002. gada 13. decembrī ES Padomes Kopenhāgenas tikšanās laikā Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm oficiāli pabeidza iestāšanās sarunas ES.

> Latvijas iestāšanās līgums ES parakstīts Atēnās 2003. gada 16. aprīlī.

> 2003. gada 20. septembrī Latvijā notika referendums par dalību ES.

> Latvija par ES dalībvalsti kļuva 2004. gada 1. maijā.

> 2007. gada 21. decembrī Latvija pievienojās Šengenas līgumam, kas nodrošina robežkontroles atcelšanu līguma dalībvalstu pilsoņiem ES iekšējās robežās un ostās. Savukārt 2008. gada 30. martā robežkontroli atcēla arī lidostās, sniedzot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā.

> 2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojās eirozonai, nacionālo valūtu latu nomainot pret Eiropas vienoto valūtu – eiro.

Avots: mfa.gov.lv

Uzziņai

> Latvijā 74% aptaujāto uzskata, ka valsts no dalības ES ir ieguvusi, kā galvenos iemeslus minot miera un drošības stiprināšanu (39%), jaunas darba iespējas cilvēkiem (33%) un Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanu (31%). 44% Latvijā aptaujāto ir pozitīvs priekšstats par ES.

>  57% aptaujāto Latvijā uzskata, ka ES lēmumi ietekmē viņu ikdienas dzīvi. Kā EP darba prioritātes Latvijas pilsoņi minējuši sabiedrības veselību (44%), cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību un atbalstu ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (abām 40%).

Avots: Aptauja “Parlameter 2023”

Es domāju tā: Kā jūtaties, dzīvojot Eiropas Savienībā (ES)?

Kristers Pērkons – strādā un mācās:

– Nav nekādu problēmu! Es piedzimu jau Eiropas Savienībā, un šī man ir pierasta vide. Par to, kā cilvēki dzīvoja pirms iestāšanās ES, ir dzirdēts. Vieni teica, ka agrāk bija labi, otri, ka tomēr slikti. Es domāju, ka šodien vēl daudz ko darīt, lai Latvijā pilnveidotu likumus, lai mēs nebūtu iegrožoti sistēmā. Lai mēs te būtu brīvāki un paši varētu lemt, kā mums labāk.

Agrita Poriņa – medmāsa:

– Visādi. Ir dažas lietas, kas, manuprāt, tomēr ir pārspīlētas, ko ES prasa. Piemēram, dažādi ierobežojumi, prasības, kas saistītas ar zaļo kursu. Daudz ko nemaz nevar izdarīt. Savukārt stabili varam justies drošības ziņā. Ja Latvija nebūtu savienībā, tad sazin, kur mēs būtu… To nevar salīdzināt, kā dzīvojām krievu laikā un tagad. Tāda brīvība, kāda ir šodien, tolaik nebija iespējama.

Linda Matisone – liepājniece:

– Jūtos ļoti labi! Pat negribas domāt, kā būtu, ja šodien tā nebūtu! Jā, cilvēkiem daudz ko patīk kritizēt, bet nesalīdzināmi sliktāk būtu, ja Latviju neuzņemtu ES. Cilvēkiem visas labās lietas šķiet tik pašsaprotamas, ka tās jau vairs nenovērtē. Tagad robežas uz pasauli ir vaļā, var ceļot, kur gribas. Eiropā vienota valūta, nauda nav jāmaina. Ļoti labi, ka esam ES.

Dženeta Kukuka – studente:

– Ir gan plusi, gan mīnusi. Biju ļoti bēdīga, kad Latvijai nācās atteikties no savas nacionālās valūtas – latiem. Bet esmu priecīga, ka esam Eiropas Savienībā un mums dota iespēja attīstīties. Infrastruktūra būtiski uzlabota, un šis process turpinās. Varam būt līdzvērtīgā statusā ar citām Eiropas valstīm un justies droši, aizsargāti. Tas šodienas apstākļos ļauj prātu saglabāt mierīgāku.

Svetlana Štarka – strādā:

– Pats svarīgākais, ka es jūtos droši. Šo sajūtu dod tas, ka Latvija ir ES un NATO. Protams, runājot par citu, labāk gribētos to un vēl to, bet pati galvenā tomēr ir drošība. Latvietim raksturīgi pukstēt un būt ar daudz ko neapmierinātam, bet es personīgi tiešām novērtēju, ka esam ES. Ja jāizsver plusi un mīnusi, tad plusu noteikti daudz, daudz vairāk.