Taujāta, cik darbinieku patlaban strādā Latvijas vēstniecībā Krievijā, viņa norādīja, ka politisko un ekonomisko jautājumu nodaļā strādā pagaidu pilnvarotā lietvede Dace Rutka, padomnieki Andrejs Grinaško un Antra Margarita Tumane, kā arī pirmais sekretārs Uldis Upelnieks.

Savukārt Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārajā nodaļā strādā nodaļas vadītāja Māra Fricberga, otrā sekretāre – Konsulārās nodaļas vadītājas vietniece Evija Johansone, otrā sekretāre Ieva Tropa, trešā sekretāre Svetlana Romanovska, Ligita Gribovska un Henriks Obolevičs.

Eglīte uzsvēra, ka informācija tiek periodiski atjaunota.

Savukārt atbilstoši ĀM Diplomātiskajam sarakstam, kurš datēts ar šī gada 26. aprīli, Krievijas vēstniecībā Latvijā strādā 21 darbinieks.

Kā aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja ĀM preses sekretāre, Krievijas Ārlietu ministrijā ceturtdien, 25. aprīlī, Latvijas pagaidu pilnvarotajai lietvedei iesniegta nota par divu Latvijas diplomātu izraidīšanu.

Eglīte norādīja, ka ĀM lems pār tālāko rīcību, atbildot uz Krievijas paziņojumu par divu Latvijas diplomātu izraidīšanu. ĀM preses sekretāre arī uzsvēra, ka tradicionāli izraidīto diplomātu vārdi netiek atklāti.

Jau rakstīts, ka bijušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) 27. martā pieņēma lēmumu pasludināt Krievijas vēstniecības diplomātu par valstij nevēlamu personu.

Uz ĀM 27. martā tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kuram tika izteikts kategorisks Latvijas puses protests par vēstniecības ilgstoši īstenoto nepieņemamo un provokatīvo publisko komunikāciju, kas ir klajā pretrunā ar 1961. gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem.

Krievijas vēstniecība, neskatoties uz vairākkārtējiem ĀM aizrādījumiem, ir turpinājusi “nekorektu publisko komunikāciju, kas vērsta uz Latvijas valsts varas institūtu un iestāžu diskreditāciju un naida kurināšanu Latvijas sabiedrībā”.

Ņemot to vērā, ārlietu ministrs Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis diplomātu, kuram Latvija bija jāpamet līdz 10. aprīļa dienas beigām.