Svinīgajā pasākumā tika sveiktas vairākas VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes amatpersonas, kā arī apbalvojumus un pateicības saņēma Liepājas, Priekules un Aizputes posteņu pārstāvji.

Taču īpaša VUGD pateicība par drosmi un varonīgu rīcību, glābjot cilvēka dzīvību 2023. gada 29. oktobrī Pāvilostā, nonāca mammas Daces un bērnu Mārtiņa un Ilvas Bunku rokās.

“Esam pārsteigti, tiešām neko tādu negaidījām,”

pēc ceremonijas atklāj D. Bunka, kura Liepājā ieradusies kopā ar abiem bērniem.

Pāvilostniece, kura ikdienā strādā par mūzikas skolotāju Pāvilostas pamatskolā, norāda, ka ģimenes varonīgā rīcība ir pašsaprotama.

“Kaut kas bija jādara. Mēs jau arī tur dzīvojam.

Es domāju, ka jebkurš palīdzētu saviem kaimiņiem,” viņa ir pārliecināta.

Mārtiņš un Ilva Pāvilostā tobrīd jau vairs nedzīvoja, jo Ilva strādā Rīgā, ātrajā palīdzībā un klīnikā par mediķi, bet Mārtiņš – celtniecībā ārzemēs. Tomēr abi bērni tieši tad ciemojušies pie mammas.

“Mēs visi bijām vienā istabā, un tad sajutu dūmu smaku. Es tieši biju gatavojusi ēst, nodomāju, ka pašai kaut kas deg. Aizskrēju uz virtuvi un redzēju, ka ārā ir dūmi. Visi lēcām augšā un izskrējām kāpņutelpā,” atminas Ilva.

D. Bunka stāsta, ka to brīdi atceras skaidri. Pēc meitas atklāsmes viņi sākuši klauvēt pie kaimiņu dzīvokļu durvīm un saukt visus laukā.

Tad nonākuši pie liktenīgajām durvīm, aiz kurām bija izcēlies ugunsgrēks. Tur dzīvoja vecāka vājredzīga sieviete.

“Mēs bungājām, viņa turpat pie pašām durvīm bija, bet, tā kā bija ieslēgusies, pagāja laiks, kamēr tika ārā.

Un tad, protams, mēs uzreiz rīkojāmies – saucām ātro palīdzību, ugunsdzēsējus. Cik varējām, skrējām saukt kaimiņus laukā no mājas,” stāsta Ilva.

Ceturtais stāvs gan bijis pārāk piedūmots un palicis riskants, tāpēc tur viņi nav paspējuši uzskriet. Pa to laiku līdz daudzdzīvokļu namam bija saskrējuši arī citi kaimiņi, kas bija gatavi palīdzēt. Bet tobrīd dūmu jau visā ēkā bija par daudz, lai tajā ietu iekšā.

Tomēr, visiem par laimi, jau ieradušies ugunsdzēsēji no Aizputes.

Lai gan visiem trim divreiz nebija jādomā par to, ka jāpalīdz kaimiņiem, Ilva atzīst, ka pirmā doma bijusi, ka jāsamitrina lupatiņa, lai caur to varētu elpot.

“Tajā brīdī bija jādomā arī par sevi, ne tikai par apkārtējiem,”

uzstāj jauniete.

Viņas mamma neslēpj, ka meitas mediķes pieredze ļoti palīdzēja, jo pati bijusi uztraukusies: “Vajadzēja, lai tante atrod ceļu līdz durvīm, lai tās atslēgtu. Meita kā mediķe lēni un prātīgi ar viņu runāja. Un tad jau sieviete nāca uz balss pusi, atslēdza durvis un tika laukā.”

Pēc tam ātrā palīdzība informējusi, ka vēl kāds brīdis un varēja beigties daudz sliktāk, tāpēc ģimene priecājas, ka viņiem paveicās tik laikus reaģēt uz notiekošo.

“Viņa bija saelpojusies ļoti daudz dūmu, jo, tiklīdz atvērās durvis, ārā izvēlās liels, melns mākonis. Gaismas arī tur nekādas nebija, un logi jau bija izsprāguši no karstuma,” piedzīvoto atceras Ilva.

Ģimene piebilst, ka ugunsnelaimi šīs sievietes dzīvoklī izraisīja nokritusi svece.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.