Vienošanās paredz atdot Azerbaidžānai četrus pierobežas ciematus, kurus Armēnija pārņēma savā kontrolē pagājušā gadsimta 90.gados.

Azerbaidžāna pērn zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo “de facto” neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.

Armēnija ir piekritusi atdot Azerbaidžānai teritorijas, ko Erevāna kontrolējusi kopš 90.gadiem, lai panāktu miera līguma noslēgšanu un izvairītos no vēl viena asiņaina konflikta.

Taču Armēnijas pierobežas iedzīvotāji apgalvo, ka tas varētu viņus atdalīt no pārējās valsts teritorijas, un apsūdz Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu vienpusējā teritorijas atdošanā bez jebkādām garantijām no Azerbaidžānas.

Premjera lēmums Tavušas apgabalā nodot Azerbaidžānas kontrolē četrus ciematus ir izraisījis Armēnijā nedēļām ilgus protestus pret valdību, demonstrantiem pieprasot Pašinjana atkāpšanos.

Armēnija un Azerbaidžāna ceturtdien nāca klajā ar vienādiem paziņojumiem, kuros norādīja, ka abu valstu robežu delimitācijas komisijas parakstījušas protokolu, ar kuru oficiāli tiek “koriģētas koordinātes, pamatojoties uz ģeodēziskajiem mērījumiem uz vietas” un balstoties uz padomju laika kartēm. Saskaņā ar šo soli četri pierobežas ciemi atgriezīsies Azerbaidžānas kontrolē.

Pašinjans valdības sēdē nodēvēja to par “ļoti svarīgu pavērsienu Armēnijas suverenitātes un neatkarības turpmākai stiprināšanai”. “Pirmo reizi kopš neatkarības iegūšanas mūsu republikai ir oficiāli noteikta robeža. Tas paceļ mūsu drošību un stabilitāti jaunā līmenī,” uzsvēra Pašinjans.

Teritorija, kuru Armēnija piekrita atdot, ir stratēģiski svarīga valstij, kurai ir tikai sauszemes robeža, jo tajā stiepjas svarīgi autoceļa posmi virzienā uz Gruziju.

Pašinjans sacīja, ka Armēnija tuvāko mēnešu laikā šajā teritorijā izbūvēs jaunus ceļus un abu valstu robežsargi tiks izvietoti gar koriģēto robežu tuvāko desmit dienu laikā.