Pēdējās trīs diennaktīs iestādē pēc palīdzības vērsušies 128 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši, informē LRS pārstāve Indra Grase.

“Salīdzinājumā ar nosacīti klusāko periodu – ziemas beigām, pavasara sākumu – vasarā tendence ir nemainīga: pacientu kļūst tikai vairāk,” stāsta ārsti.

Vidēji dienā pēc palīdzības LRS Traumpunktā vēršas ap 40 cilvēkiem.

Smagākos gadījumos tie ir roku, kāju lūzumi, smadzeņu satricinājumi, bet pārsvarā gūti virspusēji ķermeņa sasitumi, sastiepumi.

Palīdzība bijusi vajadzīga arī saistībā ar kukaiņu kodumiem (ērces), kā arī ne viens vien guvis traumas, būdams alkohola reibumā.

Straujāk slimnīca pildās tieši nedēļas nogalēs, kad visi dodas dabā, atpūšas un uzvedas pārgalvīgāk.

Līdz ar to brīvdienās traumu gadījumi bijuši smagāki un sarežģītāki, kas prasījuši lielāku vienam cilvēkam veltīto laiku.

Mediķi nepaguruši atgādina, ka skolas brīvlaikā vecākiem īpaši jāpieskata savas atvases, lai tās negūtu traumas peldoties, uz ielas un pagalmā, kā arī lai negūtu elektrotraumas un nerotaļātos ar sērkociņiem.

“Visiem vecākiem iesakām apsvērt, ko viņi var izdarīt bērna drošībai, un pārdomāt, kā novērst iespējamos riskus,”

uzsver mediķi.

Ir vērts padomāt arī par bērnu drošību, pārvietojoties ar skrituļdēļiem un velosipēdiem. Bieži vien bērni neizvērtē savas iespējas un brauc pārgalvīgi, tāpēc vecāku pienākums būtu nodrošināt atvases ar speciālu aprīkojumu, kas pasargā ceļgalus, elkoņus un galvu, līdz ar to samazina arī nopietnāku traumu riskus.

Tajā pašā laikā nedrīkstam aizmirst, ka vasarā veselībai kaitējumu var radīt arī ilgstoša sēdēšana mierā, ja tas notiek tiešos saules staros.

“Augsta gaisa temperatūra un neatbilstoša uzvedība karstā laikā var būt par iemeslu karstuma un saules dūrieniem un

atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi,”

LRS mediķi aicina ievērot piesardzību karstā laikā, vēršot uzmanību uz to, cik nopietnas var būt sekas.

“Apstākļos, kad karstums pārsniedz 28–30 grādu robežu, aicinām iedzīvotājus būt piesardzīgiem, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka.

Karstajā laikā riskam īpaši pakļauti gados vecāki cilvēki, vecāki par 75 gadiem, kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, zīdaiņi un mazi bērni, īpaši – jaunāki par četriem gadiem, slimnieki, kas ir piesaistīti pie gultas, cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentu veidus, cilvēki, kas slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, kā arī fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, sportisti, būvniecībā, lauku darbos nodarbinātie,” atgādina I. Grase.

Uzziņai

Kā sevi pasargāt?

• Mediķi iesaka plānot dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās.
• Pēc iespējas mazāk uzturēties vai neuzturēties atklātā saulē laikā, kad karstums ir visintensīvākais, no pulksten 11 līdz 15.
• Ja jādodas ārā, ieteicams uzturēties ēnā, valkāt cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes no kokvilnas auduma.
• Ja plānots uzturēties ārpus telpām, jāņem līdzi pietiekami daudz ūdens.
• Jācenšas nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju.
• Ieteicams lietot saules aizsargkrēmu, lai neapdegtu.
• Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā.
• Ēdiet kā parasti. Uzsvaru var likt uz aukstiem ēdieniem: salātiem, augļiem, kas satur daudz ūdens.
• Būt uzmanīgiem, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Šādi produkti ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt ar pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, akūtām zarnu trakta infekcijām vai salmonelozi.
• Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
• Ja uz ielas paliek pārāk karsti, ieteicams meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.

Simptomi, kam jāpievērš uzmanība:

• galvassāpes;
• slikta dūša;
• intensīvas slāpes;
• miegainība;
• apsārtusi un sausa āda;
• pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukums un/vai agresivitāte;
• krampji un samaņas zudums.

Mediķu palīdzība jāmeklē, ja:

karstuma laikā parādās neparasti simptomi. Pievērsiet uzmanību krampjiem rokās, kājās vai vēderā, vieglai apjukuma sajūtai, nespēkam vai miega traucējumiem.

Ja parādās šie simptomi, atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas. Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pastiprinās vai nepāriet.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.