Taču ministri nespēja rast vienprātību jautājumā par to, vai būtu jāatļauj Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos ieročus uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā.

“ES nelokāms atbalsts Ukrainai” ir pirmā prioritāte, kas minēta dalībvalstu paziņojumā, par kuru tika panākta vienošanās aizsardzības ministru sanāksmē Briselē.

“ES izmantos visus tās rīcībā esošos instrumentus,” norādīts paziņojumā.

Viens no šiem instrumentiem ir ārpusbudžeta fonds, kura ietvaros ES ir apņēmusies sniegt Ukrainai militāro palīdzību piecu miljardu eiro apmērā.

Tomēr maksājumus aizkavē Ungārija,

kurai, līdzīgi kā pārējām ES dalībvalstīm, ir veto tiesības attiecībā uz ES tiesību aktiem, kas nepieciešami maksājumu sākšanai.

ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels norādījis, ka šo kavēšanos var izmērīt cilvēku dzīvībās.

“Mēs esam vienojušies, ka Ungārijas ieguldījums Eiropas Miera mehānismā netiks izmantots, lai sniegtu militāru atbalstu Ukrainai,” paziņoja Borels.

Nīderlandes valdība šodien paziņoja, ka vadīs iniciatīvu starp vairākām Eiropas valstīm, lai piegādātu Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”.

Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Ollongrena, ierodoties uz ES aizsardzības ministru sanāksmi, norādīja, ka “Patriot” sistēmu Eiropā un NATO ir maz, tādēļ solis uz priekšu būs “Patriot” sistēmu komponentu piegādāšana.

Nīderlandes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka “Nīderlande ir apzinājusi, kuras valstis varētu piedāvāt papildu “Patriot” daļas un munīciju”, lai Ukrainai varētu piegādāt pilnīgu sistēmu. Ministrija nenorādīja, kuras valstis ir iesaistītas.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš piedalījās ES aizsardzības ministru sanāksmē, uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzība ir vissteidzamākā vajadzība Ukrainai.

ES valstis palielina munīcijas, pretgaisa aizsardzības sistēmu, jo īpaši, modernāko “Patriot” sistēmu piegādi,

sacīja Stoltenbergs.

Citas ES valstis piegādā Ukrainai ieročus ar minimāliem ierobežojumiem to izmantošanā, citas pieprasījušas solījumu, ka ieroči tiks izmantoti tikai Ukrainas teritorijā.

Kijiva uzsver, ka armijai jāspēj uzbrukt mērķiem Krievijas teritorijā, jo Krievijas armija uzbrūk Ukrainai no savas teritorijas.

Borels preses konferencē pēc ministru sanāksmes norādīja, ka pašaizsardzības triecieni pret militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā ir leģitīma rīcība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja tas tiek darīts samērīgi.

“Taču ir arī skaidrs, ka tas ir katras atsevišķas dalībvalsts lēmums,” viņš piebilda.

“Neviens nevar liegt dalībvalstij piegādāt Ukrainai ieročus un ļaut ukraiņiem izmantot šos ieročus, lai uzbruktu militāriem mērķiem Krievijas teritorijā,”

sacīja Borels. Tomēr “mēs nevaram tām uzlikt par pienākumu to darīt”, atzina ES augstākais pārstāvis ārlietās.

ES ministru domas dalās arī par to, vai militārajiem instruktoriem no ES būtu jāļauj nodrošināt mācības Ukrainas teritorijā, vai arī Ukrainas iesauktie karavīri būtu jānogādā uz mācībām ES.

ES aizsardzības ministru sarakstā nākamā prioritāte pēc Ukrainas ir palielināt bruņojuma un aizsardzības tehnoloģiju ražošanas kapacitāti ES.

Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība uzlabot Eiropas aizsardzības rūpniecībai piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam.

Eiropas Komisija (EK) martā ierosināja 1,5 miljardu eiro plānu Eiropas bruņojuma rūpniecības stiprināšanai, lai tā būtu labāk sagatavota aizsardzībai un Ukrainas apbruņošanai.

Trešā prioritāte ir paplašināt ES iespējas pašai rīkoties aizsardzības un drošībās politikā, kas pagaidām lielākoties ir dalībvalstu ziņā.

Ceturtā prioritāte ir ES stiprināšana pret hibrīdo karadarbību, bet piektā ir “stiprināt, padziļināt un paplašināt” ES sadarbību ar tādām organizācijām kā ANO un NATO.

Ministri arī vienojās pagarināt sankcijas pret Bašara al Asada režīmu Sīrijā vēl par gadu – līdz 2025. gada 1. jūnijam.

Šīs sankcijas attiecas uz 316 personām un 86 organizācijām.