Nacionālās vēlēšanu padomes (CNE) priekšsēdētājs Elviss Amoroso žurnālistiem sacīja, ka būtu amorāli ļaut ES misijai novērot vēlēšanas, “zinot, ka tā īsteno pret Venecuēlu vērstu neokoloniālisma un intervencionisma praksi”. Viņš arī aicināja “pilnībā atcelt” sankcijas.

ES mēneša sākumā noteica sankcijas 50 Venecuēlas valdības amatpersonām. Arī Amoroso noteiktas ASV un Eiropas Savienības sankcijas par ietekmes izmantošanu pret politiskajiem pretiniekiem.

Karakasa martā aicināja ES nosūtīt novērotājus uz vēlēšanām, kurās pašreizējais Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro cīnīsies par pārvēlēšanu uz trešo pilnvaru termiņu. Maduro galvenais konkurents ir diskvalificēts no dalības vēlēšanās.

Karakasa uzaicināja arī ANO, ASV bāzēto Kārtera centru, BRICS un Āfrikas Savienību novērot prezidenta vēlēšanas.

Maduro valdība un opozīcija pagājušajā gadā Barbadosā vienojās 2024.gadā sarīkot brīvas un godīgas vēlēšanas, kurās piedalīsies starptautiskie novērotāji. Pēc šīs vienošanās ASV mīkstināja sankcijas pret Venecuēlu, un tas ļāva ASV bāzētajam uzņēmumam “Chevron” atsākt ierobežotu naftas ieguvi un noveda pie gūstekņu apmaiņas.

Vienošanās ietvēra prasību, lai opozīcijas kandidātiem būtu atļauts pārsūdzēt tiesas spriedumus par viņu diskvalifikāciju. Augstākā tiesa tomēr paturēja spēkā aizliegumu uz 15 gadiem ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu, kas noteikts opozīcijas priekšvēlēšanu uzvarētājai liberāļu kandidātei Marijai Korinai Mačado.

2018.gadā ASV un desmitiem citu valstu neatzina Maduro pārvēlēšanu prezidenta amatā uz sešu gadu termiņu un Maduro tika piemērotas sankcijas.