Kāds uzēda turpat Sīmaņa Klēvera dārzā ceptās pankūkas, bet vēl kāds griezās dejās.

Mērķis gan visiem bija viens – kopā labi pavadīt laiku un ziedot naudu turpmākajai dārza attīstībai.

“Durbi šovakar sauksim par Sendurbi! Mums šovakar ir kopīgs mērķis, kālab esam sanākuši. Tas mērķis ir savākt ziedojumus mūsu jaunajai skatuvei, kupolam, kuram mums jāsavāc līdzfinansējums.

Lai cik, vai kā, kaut kādu mazumiņu mēs varam savākt,”

atklājot Durbes Dārza svētkus pauda dārza saimnieks Agris Pulkstens.

Klātesošos no sākuma iesildīja grupa “Laika bende”, bet pēc tam sākās vakara interesantākā nodarbe – izsole, kurā varēja iegādāties dažādas cilvēku noziedotās lietas.

Gan izsoles, gan arī uz vietas nopērkamo ēdienu un dzērienu nauda tiek atlikta kopīgā krājkasē, lai atbalstītu estrādes atjaunošanu.

Aiva Kasparoviča, kura visu vakaru rosās otrpus improvizētās kafejnīcas galdam, pastāsta, ka viņu un pārējās sievas, kas cep pankūkas, uzrunājis dārza saimnieks.

“Visas esam brīvprātīgās. Man Agris pazvanīja un pateica, ka jāpiedalās darba grupā, un tā es nokļuvu te,”

viņa smej.

Sieviete arī atzīst, ka jau noskatījusi kaut ko no izsoles piedāvājuma. Plānos iegādāties vai nu kādu gleznu, vai augu.

Tomēr pati arī nav ieradusies ar tukšām rokām. Izsolei noziedojusi vairākus karināmos puķu podus pilnus ar skaistiem ziediem.

Klātesoša bija arī nopērkamo gleznu autore Dace Kalniņa. Pašlaik māksliniece dzīvo Bauskas pusē, bet viņa Durbē uzaugusi.

“Vispār es gleznoju portretus, bet par cik man bija uzaicinājums no Agra, es piekritu. Esmu izbijusi durbeniece, tāpēc man tā ir goda lieta.”

Trīs gleznu izveide viņai aizņēmusi nedēļu un tā bijusi visai emocionāla. Atmiņām gan uzticēties nevarot, tāpēc, gleznojot trīs vietas Durbē, māksliniece izmantojusi pilsētā uzņemtas bildes.

“Man ir tā, ka esmu mazliet pedants un gribas visu tā, kā tas tiešam ir,”

smejot atzīst D. Kalniņa.

Bijusī durbeniece atzīst, ka jūtas gandarīta, ka vismaz ar savām gleznām kaut kā var atbalstīt A. Pulksteņa ieceri.

“Es atceros, ka pa šo dārzu gājām, kad mācījāmies skolā. Skrējām, lasījām ābolus. Nu, nekā te nebija. Viss bija aizlaists, zāle augsta. Ja vajadzēja paslēpties, tad pa taisno iekšā,” atceras D. Kalniņa.

Savukārt trīs grobiņnieces – Agnese, Evita un Elīna – atzīst, ka uz Durbi atbrauca izballēties, toties plāni ātri vien mainījās un dāmas savā īpašumā ieguva gan vietējo medu, gan jaunu augu dārzam.

“Mēs uz balli atbraucām, beigās sanāca, ka uz izsoli!”

lepni, nākot pretim ar jauniegūto puķupodu, izsauc Agnese.

Viņa priecājas, ka tā vietā, lai nopirktu vien ieejas biļeti, viņa par to pašu naudu vēl kaut ko saņēmusi pretim.

Pēc izsoles ballīte turpinājās ar grupu “4kw”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.