Pirms spēles daudzskatlīgā Lietuvas fanu armija vienojās gājienā no Liepājas centra uz stadionu.

Spēles rīkotāji ne pārāk sekmīgi tika galā ar līdzjutēju ielaišanu “Daugavas” stadionā, un pie tā veidojās pamatīgas rindas.

Cīņas septītajā minūtē bīstams uzbrukums padevās viesiem. Rihards Matrevics mainīja lietuvieša sistās bumbas virzienu, taču tā ar augstu trajektoriju tik un tā lidoja vārtu četrstūrī.

No vārtu zaudējuma latviešus glāba Raivis Jurkovskis, ar galvu izsitot bumbu aiz gala līnijas.

15. minūtē pirmo iespēju noorganizēja arī Latvija. Roberts Savaļnieks ar piespēli gar vārtiem atrada Raimondu Krolli, kurš pārspēja Lietuvas vārtsargu Edvinu Gertmonu, tomēr līnijtiesnesis fiksēja aizmuguri.

Latvija arvien vairāk atraisījās uzbrukumā. Pirmā puslaika vidusdaļā spēcīgs sitiens padevās Lūkasam Vapnem, taču bumba lidoja pāri lietuviešu vārtiem.

37. minūtē Latvija tika pie vēl vienas lieliskas iespējas gūt vārtus. Savaļnieka izspēlēto autu ar galvu pagarināja Eduards Dašķevičs, bumbai vārtu priekšā sasniedzot Vapni, kurš no sita no tuvas distances – Lietuvu glāba vārtsargs.

Pirmā puslaika noslēgumā Lietuvai izdevās aizskriet pretuzbrukumā. Tā noslēgumā Rihards Matrevics atvairīja tuvajā stūrī sisto pretinieka bumbu.

Maču pēc pārtraukuma veiksmīgāk atsāka lietuvieši. 49. minūtē Andrejs Cigaņiks kļūdījās, mēģinot apspēlēt pretspēlētāju, kas noveda pie ātra Lietuvas centrējuma, pēc kura 21 gadu vecais Armands Kučis ieraidīja bumbu Matrevica sargātajā cietoksnī – 0:1.

Nonākot iedzinējos, Latvijas futbolisti vēl vairāk sāka kontrolēt bumbu, bet nespēja izveidot īpaši bīstamus momentus pie pretinieku vārtiem.

62. minūtē debiju Latvijas valstsvienībā piedzīvoja 24 gadus vecais ”Valmieras” malējais aizsargs Emīls Birka, kurš nomainīja Andreju Cigaņiku.

Notika tieši pretējais – 71. minūtē lietuvieši ar vārtu guvumu noslēdza vēl vienu pretuzbrukumu. Arturs Dolžņikovs noguldīja Renāru Varslavānu, no soda laukuma robežas raidot bumbu Latvijas vārtu kreisajā devītniekā.

Pamatlaika izskaņā un kompensācijas laikā Latvijas futbolisti vairākkārt ielauzās viesu soda laukumā, bet vārtus uzlauzt nespēja un piedzīvoja zaudējumu ar 0:2.

Maču klātienē vēroja 3500 skatītāji.

Latvijas futbolisti otro maču Baltijas kausā, cīnoties par trešo pozīciju, aizvadīs 11. jūnijā Liepājā pret Fēru salām.

Otrā pusfinālā Igaunija Tallinā ar 4:1 (1:1) apspēlēja Fēru salas. 

Viesi izvirzījās vadībā pēc spēlētām 24 minūtēm, bet mača turpinājumā igauņi guva četrus bezatbildes vārtus, precīziem esot Aleksam Tammam, Henri Anieram, Edgaram Turam un Danilam Kuraksinam.

Itāļu speciālistam pirmajās trīs spēlēs pie Latvijas izlases stūres uzvaras izcīnīt nav izdevies. Iepriekš fiksēti divi neizšķirti, bet šodien piedzīvota pirmā neveiksme.

Portāls sportacentrs.com pēc mača aprunājās ar šīs spēles kapteini Kristeru Toberu.

“Pirmais puslaiks sanāca – spēlējām labi, kontrolējām bumbu. Arī otrajā puslaikā it kā kontrolējām spēli, bet tas neizdevās tāds, kādu vēlējāmies.

Lietuvas momenti radās pēc mūsu pašu kļūdām, un viņi savas iespējas realizēja.

Mēs līdz beigu trešdaļai tikām, bet patiešām bīstama momenta otrajā puslaikā nemaz nebija,” teica Cīrihes “Grasshopper” centra aizsargs.

“Skaidrs, ka pēc pirmajiem vārtiem spēles zīmējums mainījās. Lietuvieši vairāk iesēdās aizsardzībā un gaidīja mūsu kļūdas.”

Pēc laba pirmā puslaika otrā spēles daļa tika sākta ar agri ielaistiem vārtiem, Andrejam Cigaņikam zaudējot bumbu pie sava soda laukuma un no vārtu priekšas pēc centrējuma iesitot Armandam Kučim.

“Redzēju, ka Andrejam bija bumba un viņš bija sagriezies ar muguru pret pretinieku vārtiem. Gāju viņam palīgā, viņam bumba kaut kur pazuda, un es vairs nepaguvu atpakaļ pie sava spēlētāja – attiecīgi bumba man pārlidoja pāri galvai, un vārtus guva mans spēlētājs.

Ja tagad tas būtu jādara vēlreiz, skaidrs, ka es palīgā Andrejam neietu, bet, paskatoties video, varbūt būs redzams un saprotams drusku labāk.

Otrajos vārtos bija pretuzbrukums – pazaudējām bumbu vidusdaļā, pretinieku spēlētājs nospēlēja individuāli ļoti labi, iegāja vidū un trāpīja tālajā stūrī.”

Klubā jau ne pirmo sezonu spēlējis kā centra aizsargs, izlasē Tobers līdz šim turpināja spēlēt centra pussarga pozīcijā. Šodien gan viņš bija centra aizsargu trijniekā ar Kasparu Dubru un Raivi Jurkovski, turklāt – kreisā centra aizsarga lomā.

“Tajā pozīcijā tiku iespēlēts no pirmās dienas. Ar to kreiso kāju nekādas burvestības man nav jāveic –

ja jāiedod desmit metru piespēle ar kreiso kāju, tad profesionālam futbolistam to vajadzētu prast izdarīt.

Skaidrs, ka pretinieki varbūt neļauj saņemt bumbu ar labo kāju, ar kuru varētu vieglāk samainīt malu, bet visādi citādi jau nekas nemainās, vai esmu kreisais vai labais centra aizsargs, un lielas problēmas man tas nesagādā.”

Marta nometnē nespēlējis savainojuma dēļ, šodien Tobers laukumā atkal devās ar kapteiņa apsēju, tomēr par pilnvērtīgu kapteini Paolo Nikolato vadībā sevi vēl nedēvē: “Domāju, ka oficiālas vēlēšanas veiksim pirms Nāciju līgas, kad būsim pilnākā sastāvā.”

Pamatsastāvā Liepājā devās trīs Liepājas futbola audzēkņi (neskaitot Dmitriju Zelenkovu, kurš arī pabijis “Metalurga” sistēmā), bet vēl divi gāja uz maiņu. Viens no viņiem ir arī Tobers, kurš Liepājā nebija spēlējis kopš 2019. gada.

“Godīgi sakot, vakar atceroties un izstaigājot stadionu, viss arī ir palicis tā, kā bija agrāk. Arī ģērbtuvē tie paši skapīši.

Bija māju sajūta – varēja atbraukt daudz draugu, pirmoreiz pa daudziem gadiem uz izlases spēli varēja atbraukt ģimene, satiku tuvos.

Šī man bija īpaša spēle. Vienas spilgtākās atmiņas no šā stadiona man nav, bet laikam jau varētu izcelt Eirokausus, kad mūs atbalstīja daudz liepājnieku, – neizšķirts mājās pret baltkrieviem [Minskas “Dinamo”], pēc tam viņus uzvarot izbraukumā.

Arī uzvaru sērija Gordona Janga vadībā. Ar Raivi [Jurkovskis] un Mārtiņu [Ķiguru] šeit piedzīvojām daudz pozitīvu mirkļu – vakar pastaigājot pa šejieni, bija pozitīvi to visu atcerēties.”

Pēc spēles pārdomās par maču ar medijiem dalījās Latvijas izlases galvenais stratēģis Paulo Nikolato, kurš norādīja, ka mača likteni izšķīra nianses.

”Spēles rezultātu izšķīra dažas kļūdas. Mums ir daudz jaunu spēlētāju, kas nospēlēja labi. Ar viņiem esmu apmierināts.

Šis ir ilgs ceļš, taču to zinājām jau iepriekš. Ilgs ceļš, lai progresētu. Mums jāstrādā pie kļūdu, kādas pieļāvām šajā mačā, novēršanas.

Par dažām kļūdām šādā līmenī nākas bargi maksāt,” pēc zaudējuma Lietuvai teica Latvijas izlases galvenais treneris Paulo Nikolato.

”Kļūdas ir daļa no mūsu darba, kas mums jādara, lai kļūtu labāki,” turpināja itālis. ”Mēs cenšamies spēlēt cita veida futbolu. Mums jāsaprot, ka kļūdas dažkārt ir daļa no spēles.”

”Ir divi veidi, kā vērtēt spēli – pēc rezultāta vai parādītā snieguma. Ar pirmā un arī otrā puslaika sniegumu esmu apmierināts, taču, ja atsevišķi jāvērtē pieļautās kļūdas, tad, protams, otrajā puslaikā bijām mazliet sliktāki nekā pirmajā un zaudējām spēli.”

”Dažos mača nogriežņos dominējām, bet galu galā ir jāsit pa vārtiem – tā var uzvarēt spēli.

Viņiem bija iespējas, viņi tās izmantoja, mēs nē. Tas arī izšķīra spēli,”

stāstīja Latvijas izlases galvenais stratēģis.

Savā debijas mačā Latvijas valstsvienības starta vienpadsmitniekā devās Lūkass Vapne, kurš pirmajā nometnē pie Nikolato neizpelnījās izsaukumu uz izlasi.

”Mums vajag jaunus spēlētājus visur laukumā, tāpēc arī viņu izsaucām,” izvēli skaidroja itālis. ”Mums nepieciešami spēlētāji ar pieredzi, bet vajag arī jaunos spēlētājus. Kā iepriekš teicu, šis ir ilgs ceļš. Viņiem jāpaliek komandā un jācenšas progresēt. Tas mums ir ļoti svarīgi.

Lai viņi iegūtu pieredzi, ir kaut kas jāziedo – spēlētājiem ir dažkārt jākļūdās, lai kļūtu labāki. Tā ir mūsu pieeja.”

”Vēlējāmies, lai viņš spēlētu kā centra aizsargs. Kā būs nākotnē – redzēsim. Protams, runājām ar viņu, vai viņš piekrīt spēlēt kā centra aizsargs.

Viss ir atkarīgs no spēlētājiem, kas būs pieejami izlasei,” par Kristera Tobera kā centra aizsarga izvēli teica Nikolato. ”Viņš ir komandas kapteinis, jo viņa kvalitātes atbilst šim statusam.”

”Izvēle krita par labu Krollim, jo viņš sevi labāk apliecināja treniņos,” uzbrucēja izvēli starp Raimondu Krolli un Marko Regžu skaidroja itāļu speciālists.

Salīdzinot ar situāciju klubā, sev neierastā pozīcijā pret Lietuvu spēlēja Eduards Dašķevičs. ”Kad spēlē pēc shēmas 3-5-2, ir nepieciešams spēlētājs, kas var spēlēt zemāk. Dašķevičam ir atbilstoša kvalitāte, lai spēlētu kā zemuzbrucējs.”

”Lēmumu par formācijas maiņu no 3-5-2 uz 4-4-2 pieņēmām pirms otrajiem ielaistajiem vārtiem. Izvēlējāmies mainīt shēmu, lai mēģinātu izlīdzināt rezultātu.

Diemžēl Lietuva guva vārtus. Palikām pie šī risinājuma, jo tas deva mums iespēju spēlēt diviem uzbrucējiem un mēģināt gūt vārtus.”

”Abām komandām bija daudz atbalstītāju. Tā bija laba atmosfēra. Esam satraukti, jo nedevām iespēju saviem līdzjutējiem svinēt uzvaru,”

sacīja Paulo Nikolato.

Itāļu speciālists atbildes mediju pārstāvjiem turpināja sniegt dzimtajā mēlē, to angliski tulkojot viņa tautietim Massimo Paganīnam.

”Preses konferencē izvēlos runāt itāliski, jo vēlos būt drošs, ka nepieļaušu kļūdas. Uzlaboju savu angļu valodu. Domāju, ka trīs mēnešu laikā ir iespējams, ka runāšu ar jums angliski.”

Latvija – Lietuva 0:2 (0:0)

Vārti: Kučis 49′ Dolžņikovs 71′.
Brīdinājumi: Dubra, Zelenkovs.
Latvija: Matrevics, Tobers, Dubra, Jurkovskis (Jaunzems 84′), Cigaņiks (Birka 62′), Zelenkovs, Saveļjevs (Varslavāns 62′), Vapne, Savaļnieks (Regža 74′), Krollis (D. Ikaunieks 84′), Dašķevičs (Ķigurs 62′).
Lietuva: Gertmons, Lekiats, Girdvainis (Tutiškins 77′), Kazukolovs, Sirvis (Upšts 90′), Vorobjovs (Antanavičs 77′), Matulevičs (Dolžņikovs 67′), Lasičks, Čerņihs (Novikovs 67′), Golubicks, Kučis (Paulausks 77′).