Bulgārijā šīs ir jau sestās parlamenta vēlēšanas nepilnu četru gadu laikā, taču nevienās no tām neviena partija vai koalīcija nespēja iegūt pietiekami lielu atbalstu stabilas valdības izveidei.

Šajā laika periodā Bulgārijai bijušas tikai divas pilntiesīgas valdības, taču neviena no tām nespēja noturēties pie varas pat gadu.

Tikmēr arvien lielākā mērā izpaužas vēlētāju nogurums un to aktivitāte pastāvīgi krītas.

Sagaidāms, ka vēlēšanās uzvarēs bijušā premjerministra Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija GERB (Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību), taču tā nespēs izcīnīt vairākumu, iegūstot tikai aptuveni ceturtdaļu balsu, un tāpēc stabilas valdības izveidei tai būs nepieciešami vismaz divi koalīcijas partneri.

Prorietumnieciski noskaņotā reformistu koalīcija “Turpinām pārmaiņas/Demokrātiskā Bulgārija” (CC-BD), kas kopā ar GERB veidoja iepriekšējo valdību premjerministra Nikolaja Denkova vadībā, no konservatīvajiem atpaliek par aptuveni desmit procentpunktiem.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma “MarketLinks” veikto aptauju par GERB grasās balsot 24,7% bulgāru, kamēr CC-BD var cerēt uz 15,4% balsu.

Pēc lēmuma sadarboties ar GERB, ko CC-BD pieņēma pēc iepriekšējām vēlēšanām, atbalsts reformistu apvienībai ievērojami mazinājies.

Saskaņā ar koalīcijas līgumu valdību deviņus mēnešus vadīja CC līderis Denkovs, kam pēc tam premjera amats bija jānodod GERB pārstāvei Marijai Gabrielai.

Taču konservatīvie ar turku minoritātes partijas DPS (Kustība par tiesībām un brīvību) atbalstu koalīcijas līgumu lauza, izraisot kārtējās pirmstermiņa vēlēšanas.

Par trešo vietu vēlēšanās sacenšas DPS un prokrieviskā galēji labējā partija “Vazrazhdane” (Atdzimšana), kuras atbalsta attiecīgi 12,3 un 11,1% aptaujāto.

Parlamentā ir cerības iekļūt arī populistiskajai partijas “Ir tāda tauta” (ITN) un prokrieviski noskaņotajiem sociālistiem, kas attiecīgi varētu iegūt 7,5 un 4% balsu.

Zemā vēlētāju aktivitāte varētu nākt par labu tām partijām, kuru vēlētāji ir disciplinētāki, tas ir, GERB un DPS.

Lai gan GERB varētu iegūt ceturtdaļu no 240 deputātu vietām, konservatīvos pēc vēlēšanām gaida smagas sarunas valdības izveidei nepieciešamā vairākuma nodrošināšanai.

DPS tiek uzskatīta par dabīgo GERB partneri, jo abas partija neoficiāli sadarbojušās jau gadiem ilgi un kopīgi gāzušas iepriekšējo valdību.

Taču ar to nepietiek, un abām partijām būs nepieciešams vismaz vēl viens koalīcijas partneris.

Taču CC-BD atkārtoti paziņojusi, ka tā negrasās pievienoties GERB un DPS veidotai koalīcijai.

Teorētiski GERB un DPS varētu pieaicināt koalīcijā ITN vai pat vienoties par neoficiālu parlamentāro atbalstu ar “Vazrazhdane”, taču tas, domājams, atkal izsauks jaunu protestu vilni.

Borisovs ļāvis noprast, ka viņš būtu gatavs atkal atgriezties premjera krēslā, taču vienīgi tad, ja viņa partija iegūtu parlamentā pietiekami daudz vietu vairākuma nodrošināšanai.

Tas savukārt varētu nozīmēt, ka GERB var izšķirties par vēl vienu vēlēšanu izprovocēšanu rudenī, cerot iegūt no vēl zemākas vēlētāju aktivitātes.

Arī Beļģijā šodien līdz ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiek arī nacionālā parlamenta un reģionālās vēlēšanas, kurās savas pozīcijas varētu nostiprināt flāmu separātisti, kas sarežģīs nākamās valdības izveidi vēl vairāk nekā iepriekš.

Pēc iepriekšējām vēlēšanām beļģu politiķiem bija nepieciešamas 493 dienas, lai izveidotu septiņu partiju koalīciju flāmu liberāļa Aleksandra de Kro vadībā.

Taču šoreiz valdības izvēle varētu būt vēl grūtāka, jo flāmu valodā runājošie vēlētāji ziemeļos vēl vairāk nosliekušies pa labi, kamēr frankofonajā Valonijā valsts dienvidos tie nosliecas pa kreisi.

Starp abām lielākajām valodu kopienām sašķeltās Beļģijas komplicētā politiskā sistēma jau sen tiek uzskatīta par nefunkcionālu. 2010. un 2011. gadā valdības izveidei bija nepieciešama 541 diena.

“Šķiet, ka šis rekords tagad var tikt pārspēts,” atzīst Sociālpolitisko pētījumu un informācijas centra (CRISP) līdzstrādnieks Benžamēns Biārs.

Šobrīd pie varas esošajām partijām ir grūtības pārliecināt pagurušos vēlētājus, ka tām būtu dodama vēl viena iespēja. Aptaujas liecina, ka līdzšinējai koalīcijai neizdosies savākt pietiekami daudz balsu, lai nodrošinātu sev vairākumu parlamentā, kam nepieciešamas vismaz 76 no 150 vietām.

Šķiet, ka svētdien vislielākos panākumus gūs flāmu nacionālistu partija “Vlaams Belang” (Flāmu intereses, VB) un galēji kreisā Beļģijas Strādnieku partija (PTB/PVDA), kas līdz ar zaļajiem ir vienīgā no divām vispārnacionālajām Beļģijas partijām, kuras pārstāv gan valoņus, gan flāmus.

VB, kas iestājas par nīderlandiešu dialektā runājošās provinces neatkarību, kā arī asi vēršas pret imigrāciju, varētu kļūt par Flandrijas spēcīgāko partiju, apsteidzot otru mērenāko nacionālkonservatīvo partiju – Jauno flāmu aliansi (N-VA), kā arī kļūt par lielāko frakciju Beļģijas parlamentā, iegūstot 26 vietas.

Tas apgrūtinātu tā dēvētajām pamatplūsmas partijām turēšanos pie līdzšinējās dogmas, kas izslēdz jebkādu sadarbību ar VB.

Tikmēr flāmu nacionālisti iedvesmojušies no Gērta Vildersa vadītās Brīvības partijas (PVV) gūtajiem panākumiem kaimiņos esošajā Nīderlandē.

Briseles Brīvās universitātes (ULB) profesore Emīlija van Haute norāda, ka Beļģijas fragmentētā politiskā ainava vēlētājus arvien lielākā mērā spiež dot priekšroku galējībām.

“Šķiet, ka mēs strauji dodamies šajā virzienā, un nav skaidrs, kā mēs varam rast ceļu atpakaļ,” atzīst van Haute.

Viņa piebilst, ka pašreizējā koalīcijā pārstāvēto partiju rekordlielais skaits padara par gandrīz neiespējamu jebkādu vērā ņemamu reformu īstenošanu.

Piemēram, 2023. gadā tika atmestas ieceres vienkāršot Beļģijas pārlieku birokrātisko un sarežģīto nodokļu sistēmu, jo valdošās partijas nespēja savstarpēji vienoties.

“Vēlētājiem ir grūti saprast, kurš ir atbildīgais, un tā rezultātā visas valdības partijas tiek mestas vienā grozā, novedot pie vispārējas negācijas, kas baro ekstrēmismu,” uzsver van Haute.

Tikmēr de Kro joprojām apgalvo, ka, neskatoties uz grūtībām, līdzšinējā valdība spējusi vairāku gadu garumā izvadīt valsti car globālajiem satricinājumiem.

Pēc krīzēm, kuras vienu pēc otras izsauca Covid-19 pandēmija un Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, Beļģijas tautsaimniecība piedzīvo izaugsmi, kuras temps apsteidz Eiropas vidējos rādītājus, kamēr beļģu algas, pateicoties automātiskajai indeksācijai, neatpaliek no inflācijas.

Galvenie de Kro sāncenši uz premjera amatu ir frankofono sociālistu līderis Pols Manžets un N-VA vadītājs Barts de Vēvers.

Taču neviens no viņiem, šķiet, pēc vēlēšanām neatradīsies tādās pozīcijās, lai pretendētu uz valdības vadītāja krēslu.

Kamēr ziemeļos N-VA var pārspēt VB, Valonijā sociālistu ilgus gadus noturētās līderpozīcijas var apstrīdēt kreisie ekstrēmisti no PTB/PVDA.

Taču marksistiem nav cerību iekļūt valdībā, jo to antikapitālims un vēršanās pret Eiropas Savienību (ES) atbaida visus potenciālos partnerus.

Saskaņā ar pēdējo aptauju, kuru veicis socioloģijas uzņēmums “Ipsos”, Strādnieku partija Briselē var cerēt uz 20% balsu, bet Valonijā par kreisajiem radikāļiem gatavi balsot 15% vēlētāju.

Tas nozīmē, ka PTB/PVDA pārstāvniecība Beļģijas parlamentā var pieaugt no 12 līdz 19 vietām.

Ņemot vērā 26 VB mandātus, tas ievērojami sašaurinās pamtplūsmas partiju manevra iespējas jaunas koalīcijas veidošanā, tai nodrošinot maģisko 76 balsu skaitu.