Mērķis ir “apgrūtināt nelegālo migrantu pārvietošanos pāri Polijas un Baltkrievijas robežai un radīt labākus darbības apstākļus tur izvietotajiem robežsargiem, armijai un policijai”, žurnālistiem sacīja premjerministrs Donalds Tusks.

Buferzona sāks darboties no ceturtdienas.

Pagājušajā nedēļā migrants caur robežžogu nāvējoši sadūra poļu karavīru, kurš patrulēja pie robežas.

Iekšlietu ministra vietnieks Česlavs Mročeks sacīja, ka buferzona stiepsies divos posmos un vairāk nekā 60 kilometrus teritorijās, kur ir vislielākais nelegālo robežšķērsošanas gadījumu skaits.

“Aptuveni 45 kilometru garumā tā būs aptuveni 200 metrus dziļa zona. Daļā, kas šķērso dabas rezervātus, lielo mežu, zona būs nedaudz dziļāka,” piebilda Mroczek.

Iepriekšējā valdība 2021. gadā gar visu robežu izveidoja trīs kilometrus dziļu buferzonu, kas bija slēgta visiem nerezidentiem, tostarp humānās palīdzības organizācijām un žurnālistiem.

Polija 2022. gadā uzcēla piecus metrus augstu metāla žogu gar robežu ar Baltkrieviju, lai atturētu migrantus, aprīkojot to ar tūkstošiem kameru un kustību sensoriem.

Līdzīgi pasākumi ir ieviesti arī gar tās robežu ar Krieviju.

Tusks maijā paziņoja, ka vairāk nekā 90% no tiem, kas nelegāli šķērsoja Polijas robežu, bija Krievijas vīzas.

Saskaņā ar Polijas robežsardzes aģentūras datiem šogad ir atklāti vairāk nekā 17 000 mēģinājumu šķērsot robežu no Baltkrievijas.