Viņi tika aizturēti aizdomās par līdzdalību vardarbībā, kas maijā satricināja Jaunkaledoniju.

Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19.gadsimta otrajā pusē, bet ieguva plašu autonomiju ar 1998.gadā noslēgto Numeas vienošanos.

Nemieri šajā teritorijā sākās 13.maijā kā protesti pret Francijas iecerēto vēlēšanu reformu, kas ļautu cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiktu paplašināts uz pēdējo gadu iebraucēju rēķina. Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka šādi tiktu mazināta arhipelāga iedzimto kanaku politiskā ietekme.

Kanaki šobrīd sastāda 40% no iedzīvotāju kopskaita.

Nemieros gāja bojā deviņi cilvēki, tostarp divi policisti.

Policija izmeklēšanu par vardarbīgajiem nemieriem sāka 17.maijā, tikai dažas dienas pēc pirmajām nekārtībām. Drīz pēc tam izcēlās arī bruņotas sadursmes, laupīšanas un ugunsgrēki, kas Jaunkaledonijas galvaspilsētu Numeu un tās priekšpilsētas pārvērta par slēgtām zonām.

Reizē ar policijas operāciju, šodien tika slēgti arī daudzi uzņēmumi, veikali un Numea rātsnams, pastāvot bažām, ka varētu izcelties vēl lielāki nemieri.

Teins vada separātistu organizāciju “Vienība rīcības koordinācijai vietējā mērogā” (CCAT). Pārējo aizturēto identitāti prokuratūra neatklāja.

Francijā pašlaik norisinās drudžaina priekšvēlēšanu kampaņa, partijām gatavojoties parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kuras prezidents Emanuels Makrons izsludināja pēc viņa dibinātās centriskās partijas “Renesanse” graujošās sakāves Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.

Ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, Makrons apturēja vēlēšanu reformu.