Tik liels lēciens nešķiet ne saprotams, ne pieņemams, taču ūdensapgādes uzņēmumā skaidro, ka beidzamo trīs gadu laikā viss kļuvis dārgāks, bet iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu apjoms sarucis par 7,7%.

2020. gads bija pēdējais, kad “Liepājas ūdens” strādāja ar peļņu.

Nebūs viegli sagremojams

Ja SPRK apstiprinās projektu, maksa par ūdeni no pašreizējiem 80 centiem par kubikmetru pieaugtu uz 1,20 eiro, kanalizācijas tarifs celtos no 1,03 uz 1,55 eiro.

“Liepājas ūdens” pērn strādājis ar 5,44 miljonu eiro apgrozījumu, un tā zaudējumi sasnieguši 610 952 eiro. 2022. gadā zaudējumi bija 108 134 eiro, 2021. gadā – 33 934 eiro.

“Mūsu vienīgais ieņēmumu avots ir tarifs,”

pauž valdes priekšsēdētājs Andis Dejus.

Pilnā mērā tarifi beidzamo reizi pārskatīti 2019. gadā, kopš tā laika vairākkārt mainījusies tikai elektrības izmaksu sadaļa.

Pērnā gada maijā bija paredzēts par 10% celt tarifu, bet elektrības cenu krituma dēļ iznāca otrādi – par 10% samazināja. 

Pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs piekrīt – dzīve rādot, ka pirms gada tarifu vajadzēja paaugstināt, nevis samazināt, kā tika darīts saskaņā ar SPRK metodiku.

“Tad tas varbūt pakāpeniski būtu vieglāk sagremojams.

Aprēķinot pēc regulatora metodikas, tiešām iznāk tie 50 procenti,” viņš saka.

Prakse rādot, ka tarifu projekta izvērtēšanai paiet septiņi astoņi mēneši un regulators parasti iet samazināšanas virzienā.

Lielais lēciens salasījies pa mazām pozīcijām, uzsver A. Dejus. Uzņēmumam nepārtraukti pieaug ekspluatācijas izmaksas: remontdarbi, būvniecība, preces, pakalpojumi.

“Nevaru nosaukt nevienu pozīciju, kas šobrīd būtu palikusi lētāka,” viņš norāda.

Liepājā ir 50 kilometri cauruļvadu, kuri ir vecāki par 50 gadiem, pērn tajos notika 12 avārijas. Par okupācijas laika mantojumu zem zemes daudz kas nav zināms, līdz avārijas dēļ atklājas, ka čuguna cauruļu savienojumi ir no tērauda, kas rūsē.

Jaunos projektus ūdenssaimniecība sāka ieviest 90. gados, un arī šo iekārtu liela daļa novecojusi.

“Visam finansējumam, kas mums nācis no ārpuses, amortizācija nav rēķināta. Tas nozīmē, ka nav bijusi likumīga iespēja uzkrāt līdzekļus atjaunošanai,” atklāj uzņēmuma vadītājs.

“Kad iekārtas nokalpojušas, Regulators mums atbild, lai ņemam kredītu, būvējam un to varēsim realizēt tarifā.”

Neceļot tarifus, uzņēmums nevarēs neko uzbūvēt, nomainīt, ne arī garantēt pakalpojumu nepārtrauktību un drošību.

Darbību ietekmē arī klimata pārmaiņas. Ļoti stiprās lietusgāzēs tīkli netiek galā ar ūdens daudzumu.

“Gandrīz puse notekūdeņu, kas nonāk attīrīšanas iekārtās un rada papildu slodzi, ir lietus ūdeņi no pilsētas ielām, kam tur nebūtu jānonāk un kas nav apmaksāti,” stāsta A. Dejus.

Uzņēmums strādā pie risinājumiem, piemēram, liela pazemes rezervuāra izbūves Raiņa parkā. Jaunajos ielu projektos pašvaldība iekļauj lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, kas ūdeņus novada kanālos.

Jaunās ES regulas no šā gada nosaka jaunas dzeramā ūdens analīzes, kas jāveic par uzņēmuma līdzekļiem un maksā ievērojami vairāk. Īpaši tāpēc, ka vairākas no tām Latvijā neveic un ūdens paraugi jāsūta uz ārvalstīm.

Pašvaldība savu finansējumu tam piešķirt nedrīkst.

Ar recepti uz Sociālo dienestu

“Liepājas ūdenim” jāpiedalās ar savu līdzfinansējumu komunikāciju izbūvē ielu rekonstrukcijas projektos, tuvākais no tiem plānots O. Kalpaka ielā.

Taču neviens jauns klients uzņēmumam tur neradīsies, lai investīcijas atpelnītos.

Savukārt pašvaldība nevar atstāt vecas caurules un riskēt, ka renovētā ielā veidosies iesēdumi, klāsta R. Fricbergs.

“Viens variants ir finansēt caur tarifu, otrs – dot naudu,”

viņš saka.

Nāksies piešķirt līdzekļus pamatkapitāla palielināšanai, kā tas tikko izdarīts Meldru ielas projektā.

Ar naudas došanu neesot tik vienkārši. Pērn “Liepājas ūdens” lūdza palīdzību avārijā cietušo ūdens attīrīšanas iekārtu atjaunošanai. Pilsēta lūgumu novirzīja valstij, kas atteica, jo nevarot dot līdzekļus pašvaldības kapitālsabiedrībai. Uzņēmums pašlaik kārto aizņēmumu, lai sāktu būvdarbus.

“Pašvaldība teorētiski var piešķirt naudu – pamatkapitāla palielināšanai.

To īsti ar tarifu nevarētu sasaistīt, jo tad uzņēmums ātri noēdīs pamatkapitālu un paliks mīnusā,”

skaidro izpilddirektors.

Jādomā arī par personālu, uzsver A. Dejus. Uzņēmumā strādā 130 darbinieki. “Algās neesam tikuši līdz mūsu valsts ūdenssaimniecības vidējam līmenim,” viņš atzīmē.

Nesen paveicies pieņemt darbā divus jaunus inženierus. Pusotru līdz divus tūkstošus “Liepājas ūdens” varot viņiem maksāt mēnešalgā.

Kāpēc ūdenssaimniecība laiž tūristus Karostas ūdenstornī par baltu velti, ja noderētu katrs eiro?

“Tas nav biznesa pasākums,”

skaidro A. Dejus, bet atbalsts tur strādājošiem māksliniekiem. Turklāt biļetes neietilpst regulējamā sfērā, nav sasaistāmas ar tarifu.

Mākslinieku rezidences un apmeklējumi diemžēl agrāk vai vēlāk beigšoties, jo nav līdzekļu, ko ieguldīt ūdenstorņa uzturēšanā.

Ir pasūtīta ekspertīze par ēkas tehnisko stāvokli, un būvinspektors varot arī liegt apmeklējumus drošības dēļ. 

R. Fricbergs neuzskata, ka “Liepājas ūdens” būtu slikti pārvaldīta kapitālsabiedrība.

“Viss kļūst dārgāks. Liepājniekiem nekādas citas receptes nav – ja sasniedz to robežu, kad izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, tad var vērsties Sociālajā dienestā pēc mājokļa pabalsta,” viņš norāda.

Ūdens eksporta lācis vēl mežā

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš sarunā ar “Liepājas ūdens” vadību aicinājis pārskatīt attīstības plānus un tos realizēt pakāpeniski.

“Ir vajadzīgs laiks, mēs turpinām konsultācijas ar “Liepājas ūdeni,” norāda G. Ansiņš.

Viņš lūdzis izpilddirektoru kopā ar uzņēmuma vadību vēlreiz padziļināti izskatīt katru tarifu pozīciju un izvērtēt pašvaldības iespējas līdzdarboties.

Liepājnieki brīnās, kā tas ir, ka no topošā termināļa gatavojamies eksportēt līdz trīs miljoniem kubikmetru ūdens gadā, bet pašu mājās tam pamatīgi jāceļ cena.

“Nedalīsim ādu, kamēr lācis vēl mežā,”

saka A. Dejus.

Viņš atgādina, ka būve pat nav nodota ekspluatācijā un viņam neesot ne jausmas, kas un cik ūdeni pirks. Ja tas notiks, ūdens eksports atstās pozitīvu iespaidu uz uzņēmuma finansēm un papildu ienākumi ļaus risināt iekrājušās problēmas.

Lai ūdeni no Aisteres varētu nogādāt līdz kuģiem bez izmaiņām padevē pilsētnieku mājokļos, ieguldīti vairāk nekā simt tūkstoši eiro tīkla hidraulisko rādītāju uzlabošanai un aprīkojumam Alsungas ielas sūkņu stacijā.

Izrādās, “Liepājas ūdens” nevar pats diktēt cenu eksportējamam ūdenim, jo arī to nosaka Regulators.

Kāds tarifs liepājniekiem, tāds arī arābu šeiham un viņa kamielim.

A. Dejus atzīst, ka biznesā tas neesot pareizi, bet ietekmēt to nevar.

Arī lielākajā daļā Dienvidkurzemes novada gaidāmas maksas izmaiņas. SIA “Grobiņas namserviss” aprīlī iesniedzis SPRK jaunu tarifu projektu. To pārskatīšana saistīta ar ūdenssaimniecības pakalpojumu darbības teritorijas paplašināšanos.

Vislielākais ūdens tarifu lēciens – par 147% – varētu būt Rucavas pagastā, Nīcā – 103%, bet Vērgalē tie būtu tikai 13%.

Arī kanalizācijas tarifs ievērojami pieaugtu Nīcā, par 147%, bet, piemēram, Bārtā tarifs samazinātos par gandrīz 10%.

Tarifu pieaugums būs neizbēgams

Sandra Bērziņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides jautājumos

Kaut arī Liepājā tarifu paaugstina par 50%, kopumā tas nebūs lielākais tarifs valstī šobrīd. Jāatzīst, ka pat pēc minētās paaugstināšanas Liepājā būs viens no zemākajiem tarifiem.

Izmaksu kāpuma vilnis ir tikai sācies,

lielākais pieaugums vēl sekos un būs neizbēgams, jo to ietekmē vairāki būtiski faktori, tai skaitā jaunas Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) organizēja izglītojošu un informatīvu semināru pašvaldībām un uzņēmumiem, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus, detalizēti skaidrojot minētās obligātās prasības.

Joprojām valstī nav skaidrs, kā realitātē varēs finansēt to ieviešanu, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav atbildes.

Ja utopiski pieņemam, ka dramatisko sadārdzinājumu varētu nosegt tarifi, tad tiem būtu jāpieaug par vismaz 300%, ko reālajā dzīvē cilvēki nevarēs samaksāt.

Iespējamā aprēķinātā kopējo izmaksu summa jauno prasību ieviešanai Latvijā varētu būt aptuveni divi miljardi eiro. Turklāt ES arvien vairāk prognozē, ka nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā minētajiem pasākumiem naudas nebūs.

Loģisks ir jautājums, kur Latvija atradīs šādus līdzekļus?

No 1. jūlija Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā būs vides joma, tāpēc LPS 12. augustā rīkos ikgadējās sarunas ar ministriju, kurās viens no jautājumiem būs tieši ūdenssaimniecību attīstība un investīcijas.

Plānojam vienoties par informatīvā ziņojuma iesniegšanu valdībā, lai Ministru kabinets būtu informēts un laikus pieņemtu vajadzīgos lēmumus.

Lietuvā un Igaunijā jau ir izstrādātas ūdenssaimniecības un kanalizācijas attīstības stratēģijas, bet Latvijā tādas nav.

Tāpat nav noteikta atbildīgā ministrija, kā rezultātā iztrūkst kopīga redzējuma un tālākās virzības šajā jomā.

Situācija ir ļoti sarežģīta. Skaidrs, ka nepieciešams valsts atbalsts ES obligāto prasību ieviešanai. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji vieni to nevarēs pilnvērtīgi īstenot.

Taču jāsaprot, ka jaunās prasības ir mūsu pašu veselības labā un pašiem par to ir jāmaksā.

Pērkam luksusa preces un nežēlojamies, bet par ūdens izmaksām satraucamies un negribam maksāt tik, cik tas ir realitātē.

Protams, cita lieta ir iedzīvotāju maksātspēja, jo bez ūdens iztikt nevar neviens, lai kāda būtu materiālā situācija. Vispareizāk būtu no tarifiem nosegt 50% uzņēmumu izmaksas, bet atlikušo daļu no peļņas.

Tomēr pašlaik uzņēmumi peļņu nevar saņemt, bet ar tarifiem vien veikt nozīmīgus ieguldījumus nav iespējams.

Uzziņai

SIA “Liepājas ūdens” sniegtie pakalpojumi 2023. gadā

2023. gadā īstenotie projekti

– “Pašpatēriņa saules elektrostaciju iegāde ar uzstādīšanu ūdenssaimniecības objektos Liepājā” – kopējās izmaksas bija 371 267,81 eiro (plus PVN 64 434,91 eiro), ERAF līdzfinansējums – 255 000 eiro, LŪ līdzfinansējums – 45 000 eiro un 6832,90 eiro papildus attiecināmām projekta izmaksām.

– “Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 6. kārta” – kopējās izmaksas ir 2 242 702,78 eiro (plus PVN 389 229,42 eiro), Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 1 326 716,23 eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 526 757,13 eiro.

No Liepājas pašvaldības saņemtais finansējums (EUR)

No ES saņemtais līdzfinansējums (EUR)

SIA “Liepājas ūdens” tarifi

Pēdējo reizi pilns tarifu aprēķins veikts, pamatojoties uz 2019. gada faktiskajiem rādītājiem. Šis tarifs stājās spēkā 2021. gada 1. aprīlī. Turpmākajos gados tarifos ir mainīta tikai viena pozīcija – maksa par elektroenerģiju.

Avots: ”Liepājas ūdens”

Es domāju tā: Vai esat apmierināti ar komunālajiem pakalpojumiem?

Inta – pensionāre:

– Cenšos taupīt, jo pensija ir maza. Labi, ka mājai ir horizontālā apkure. Sildu tikai vidējo istabu, un tad silti ir visā dzīvoklī. Ja ceļ cenas par ūdeni, mēs jau tur neko nevaram darīt. Mēs ekonomējam, bet uzņēmumam tas nāk par sliktu, jāceļ cena. Esmu cilvēks gados, pieradusi taupīt. Labi, ka mazbērni palīdz.

Tamāra – liepājniece:

– Neesmu īpaši apmierināta. Dzīvoju Tosmarē, un mums nav pilsētas karstā ūdens. Visos dzīvokļos boileri, maksājam daudz par elektrību. Neviens netīrs nestaigā. Kāds boileri ieslēdz divas reizes nedēļā, man tas visu laiku pie elektrības. Tagad labi, bet bija tādi trīs gadi, kad mūsu rajonā apkures nebija vispār, pat bērnudārzā nebija. Tagad ziemās arī ne vienmēr mājās ir silti. 

Inta Genese – liepājniece:

– Dzīvoju privātmājā netālu no pilsētas robežas, pašiem ir sava apkure. Būtu ļoti labi, ja mums būtu centralizētais ūdensvads. Vajadzētu painteresēties, vai būs. Bet, ja tagad grib celt samaksu par ūdeni, tad nezonu… Cerams, ka uzņēmumam gana daudz stingru kritēriju, lai to darītu. Ja cenu ceļ uz klientu rēķina, nezinu, vai tas ir pareizi.

Madara Kiršfelde – māmiņa:

– Dzīvoju Cēsīs, un man šķiet, ka viss ir labi. Varētu būt mazāka cena par apkuri, jo telpās nav tik silti, kā gribētos, it sevišķi zemākos stāvos. Cēsīs daudz vecu un nesiltinātu māju. Neesmu dzirdējusi, ka pie mums gatavotos celt samaksu par ūdeni. Cerams, ka to nedarīs.

Anita Liepa – liepājniece:

– Iepriekš man atkritumus izveda “EKO Kurzeme”, un viss bija ļoti labi 12 gadus. Tagad ir jauna kompānija, un viņu pakalpojumi ir nesaprotami. Nesen bija reize, kad pulksten 8, kad biju jau darbā, saņēmu ziņu, ka tūlīt izvedīs gružus, konteineram jābūt pie mājas. Bet tā diena nebija grafikā!  Ir arī bezcerīgi šo iestādi sazvanīt, pat Rīgas vadību. Varu tikai minēt, kad atkal izvedīs gružus.