Maksā no savas kabatas

Kemperu stāvvietas “Kursa” īpašnieks Uldis Lībergs aktualizē, viņaprāt, galveno problēmu, ka Liepājas stāvlaukumos nav izvietotas zīmes, kas liedz tur palikt uz visu nakti.

“Piemēram, Zvejnieku alejas stāvlaukumā viens kempers stāv visu nedēļu. Kur nonāk netīrais ūdens un kanalizācija? Mēs reiz manījām, ka cilvēks ar to pašu kasti gāja lejā uz suņu parku.

Es uzskatu, ka liepājniekiem, kas dzīvo kūrorta pilsētā ar zilo karogu, sen jau vajadzēja risināt šo jautājumu.”

Viņš ar ierosinājumu par speciālu zīmju izvietošanu jau iepriekš ir griezies Liepājas domē. “Tās ir zīmes, kuras pieliek papildus. Piemēram, pie veikaliem vai Jūrmalas parkā – jebkur,” viņš stāsta.

Saprotot, kāpēc kemperi dienā piestāj pilsētas centrā, bet, viņaprāt, palikšanu caurām naktīm stāvlaukumos bez maksas pašvaldībai nevajadzētu ignorēt.

U. Lībergs neslēpj, ka neesošā kontrole apgrūtina arī uzņēmēju darbu. “Kāpēc tad uzņēmēji rada šīs kemperu vietas, parkus?”

Viņš norāda, ka arī citi uzņēmumi novadā pienācīgi investē dušās, labierīcībās, elektrības un karstā ūdens pieejamībā.

Izmaksas par vietas un darbinieku uzturēšanu ir, taču, ja ceļotāji izvēlas nakšņot publiskajos stāvlaukumos, tad ienākumu šiem uzņēmējiem nav, akcentē U. Lībergs.

Kemperu stāvlaukumā viena ģimene mazo atkritumu konteineru varot piepildīt divās dienās.

“Varam parēķināt, kas sanāk nedēļā, mēnesī. Mums mēnesī aiziet aptuveni 250, 300 eiro tikai atkritumos. Un vasaras sezonā tas, protams, ir vairāk.

Mēs redzam, cik kemperu ir pilsētā. Un viņi tur nevis tikai stāv, bet arī dzīvo.”

U. Lībergs vērš uzmanību, ka reizēm parādās kemperi, kas pat īsti neatbilst standartam un drīzāk ir pārbūvētas mašīnas. Šo transportlīdzekļu problēma slēpjas tajā, ka viņi kanalizāciju var noliet tikai specializētās vietās.

Ja ceļotāji piestājuši pilsētā, tad arī kanalizācija, visticamāk, tiek ielaista kādā tuvējā ūdens tilpnē, uzstāj uzņēmējs.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere norāda, ka zīme, par kuru runā uzņēmējs, atrodas Bernātos.

Viņa atzīst, ka novada Komunālā pārvalde to izlika, lai kemperi neaizņemtu visu stāvlaukumu un gan vietējiem, gan citiem tūristiem būtu, kur novietot savas automašīnas.

Viņa ziņo, ka šajā gadā nav fiksēti kemperi, kas novietoti vietās, kur tas aizliegts.

Arī citus gadus tā nav aktuāla problēma.

Ir novērots, ka atpūtnieki kemperus galvenokārt novieto tiem paredzētajās privātīpašumu teritorijās par samaksu.

“Ja tomēr kāds ir, tad tiek paskaidrots, ka attiecīgajā vietā nevar palikt, un viņi dodas prom. Mums ir sagatavotas veidlapiņas latviešu, angļu, lietuviešu valodā, ko ieliek logos kā brīdinājumu.”

Dzīvojamais autobuss – parasts transportlīdzeklis

Liepājas domes Transporta infrastruktūras komisija apstiprina, ka pavasarī saņēma AS “Kursa” lūgumu uzstādīt norādījuma zīmes kemperu novietošanas ierobežošanai laikā no pulksten 22 līdz 8 pilsētas stāvvietā Zvejnieku alejā 11b.

Komisija pieņēma lēmumu iekļaut pašvaldības sabiedriskās kārtības saistošajos noteikumos punktu par informatīvām zīmēm kemperu lietotājiem, kuras liedz nakšņot stāvlaukumos.

Tomēr pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas  iebildumiem lēmumu, ar kuru izdoti šie noteikumi, plānots atcelt, uzzinājām Liepājas pašvaldībā.

No ministrijas iebildumiem var secināt, ka saistošo noteikumu projektā iekļautie jautājumi būtu risināmi, piemērojot augstāk stāvošus normatīvos aktus vai iekļaujot tos citos saistošajos noteikumos.

Ņemot to vērā, nosacījumi kemperu novietošanai stāvēšanai varētu tikt iekļauti saistošajos noteikumos par publiskā lietošanā nodotu teritoriju izmantošanu, bet šobrīd šādi noteikumi netiek izstrādāti. 

Kāpēc Liepājā kemperus uz nakti novieto stāvlaukumos, kuri nav pielāgoti šādu ceļotāju vajadzībām, skaidro Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš.

Liepājā visbiežāk esot sastopami kemperi – mikroautobusi. Ceļu satiksmes noteikumos iekļautās ceļa zīmes ir saistībā ar kempingpiekabēm un kempingiem, savukārt kemperiem – mikroautobusiem ceļa zīmes to regulēšanai nav.

“Līdz ar to tie ir parasti transportlīdzekļi, uz kuriem attiecas ceļu satiksmes noteikumi, tādējādi likumiski nav iespējams regulēt to stāvēšanu.

Kamēr šie kemperi ievēro ceļu satiksmes noteikumus, t. i., novieto tos stāvēšanai tur, kur to var darīt arī parastie vieglie transportlīdzekļi, noteikumi netiek pārkāpti,” viņš norāda.

Pašvaldības policija kontrolē apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu, tātad arī to, vai kemperi ir novietoti atļauti.

Tikai vitāla nepieciešamība

Tualešu un atkritumu izmešanu ir daudz grūtāk kontrolēt nekā auto novietošanu, atzīst K. Vārpiņš.

“Te salīdzinājumam varētu norādīt līdzību ar savākšanu aiz suņiem. Ja redzeslokā ir policija, tad visbiežāk pārkāpums netiek izdarīts. Cik zinu, tad pēc katras kempera tualetes apmeklēšanas reizes tā nav jāiztukšo un tās ietilpība ir visnotaļ liela.

Gribētos ticēt, ka kemperu lietotāji paredz tualetes iztukšošanu tam atļautajās vietās, speciālos kempinga laukumos, kas ir ieplānoti viņu ceļojumos,”

viņš pauž.

Sūdzības par  kemperiem vai izsaukumus pašvaldības policija nav saņēmusi.

Ceļotāji ar kemperiem tieši tāpat kā citi vasaras tūristi savu maršrutu pārsvarā ir sīki saplānojuši iepriekš un Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā vēršas tad, ja noticis kaut kas ārkārtējs vai ja aptrūkušās idejas, ko pasākt pilsētā, stāsta biroja vadītāja Sintija Pusaudze.

Specializētas kemperu stāvvietas Liepājā ir tikai divas – AS “Kursa” un “BB Wakerpark” kempingā. “Tam ir pamatots iemesls, jo kemperisti parasti izvēlas atpūsties lauku teritorijās,” viņa norāda. 

“Kemperi, kurus redzam publiskos stāvlaukumos vai stāvēšanai atļautās zonās, ir vai nu tā sauktie vienas dienas ceļotāji, kuri apskata pilsētu un dodas tālāk, vai arī viņiem nakšņošanai nav nepieciešams uzpildīt ūdeni, iztīrīt kanalizāciju, jo viņi to izdarījuši iepriekš tam paredzētā vietā,” pastāsta S. Pusaudze.

“Tas ir līdzīgi, kā pārvietojas kruīza kuģis, ieplānojot ostas, kur jāapstājas, lai cilvēki varētu pastaigāties un varētu uzpildīt krājumus un degvielu. Kemperi infrastruktūru izmanto tikai tur, kur tas viņiem vitāli nepieciešams,” uzsver tūrisma biroja vadītāja.

Uz Liepāju brauc

U. Lībergs klāsta, ka kemperu aktivitāte Liepājā noteikti ir. Par to paldies viņš saka lielu pasākumu organizatoriem.

“Kursas” īpašnieks piemetina, ka, viņaprāt, tas arī saistīts ar nepietiekamām naktsmītņu iespējām.

“Es teiktu, ka pirmajā vietā ir lietuvieši, tad ir vācieši un tad – igauņi, skandināvi.

Cik esmu aprunājies ar Gulbenes, Alūksnes puses speciālistiem, kas strādā tieši ar tūrismu, tad viņi saka, ka tajā galā vairāk iepeld skandināvi, pie mums atkal brauc dienvidu kaimiņi – lietuvieši, vācieši. Poļi gan maz. Skandināvi tagad sāk interesēties, zvana. Ir daži, kuri jau rezervējuši vietas,” pastāsta U. Lībergs.

Pa retam atbraucot arī latvieši, bet stāvlaukuma īpašnieks joko, ka tautiešiem vairāk patīk palikt viesnīcās.

Līdz šim vienlaikus laukumā maksimāli ir stāvējuši 93 kemperi. Bet U. Lībergs ir pārliecināts, ka droši var uzņemt aptuveni 150 līdz 200.

Tik lielam lērumam cilvēku gan būtu grūti sadalīt stāvlaukumā esošās trīs dušas un trīs tualetes.

“Uz to kemperu skaitu, kas atbrauc pie mums brīvdienās, ir pilnīgi pietiekami. Dienu cilvēki pavada, baudot pilsētu. Šeit viņu vispār nav.”

Vienas nakts cena “Kursas” kemperu stāvvietā ir 35 eiro. Summa iekļauj visu nepieciešamo – elektrību, tualeti, dušu, ūdens nolaišanu, uzpildi, atkritumu izmešanu. Cena attiecas uz vienu kemperu, neatkarīgi no tā, cik tajā ir cilvēku.

“Es zinu, ka citur ir tā, – ja tev ir divi pieaugušie, tad par katru nākamo personu ir jāmaksā vēl. Es tomēr vēlos, lai cilvēki brauc un bauda pilsētu, un arī, lai latvieši vairāk sāk ar kemperiem ceļot.”

Vieglāka ceļošana

“Kurzemes Vārds” pilsētas stāvlaukumos novērojis kemperus gan ar franču, gan somu, vācu un nīderlandiešu numuriem.

Stāvlaukumā pie “Lielā dzintara” sastapām arī Dānijā dzīvojošu latvieti Vitu Lodīti ar dzīvesbiedru un bērniem. Viņi Liepājā bija piestājuši vien uz dažām stundām, kamēr Grobiņā pie radiem mazgājās veļa.

Viņa pastāsta, ka visbiežāk izvēlas nakšņot tuvāk pie dabas, ne pilsētās. Par nakšņošanas iespējām ceļotāji uzzina lietotnē “Camping.info”, kur pie reizes var arī iepazīties ar citu tūristu atsauksmēm par konkrētajām vietām.

“Mēs runājam arī ar citiem ceļotajiem, jautājam, kur viņi bijuši, no kuras puses braukuši, cik ilgi bijuši ceļā, vai bērniem tur ir ko darīt. Tad viņi iesaka, kur braukt. Mums, piemēram, teica, ka pie Jūrkalnes ir stāvlaukums pie pašas jūras, kur bija pieejama gan kafija, gan labierīcības.

Mums ir labierīcības, bet tādā veidā mēs ietaupām ūdeni,”

stāsta V. Lodīte.

Sieviete, kura pati nākusi no Garkalnes puses, atzīst, ka ir sajūsmā par tik ērtu ceļošanas veidu.

“Reāli nekas nav jāplāno. Es arī pirmajā naktī zvanīju uz kempingu un prasīju, vai ir kāda brīva vieta, man teica, ka vietu vienmēr atradīs.”

Pašlaik, ceļojot pa Latviju, viņi vienā vietā nenakšņo ilgstoši, tāpēc prioritāte ir vieta, kur var vienkārši apstāties un atpūsties.

Stāvlaukumā, kas atrodas Kūrmājas prospekta galā, atradās trīs kemperi. Vienā no tiem uzturējās vācu ģimene.

Sāra Millere atzīst, ka nakti pavadījuši stāvlaukumā, jo iepriekšējā vakarā Liepājā ieradušies vēlu. Viņa norāda, ka parasti meklē kemperiem paredzētas stāvvietas, lai varētu noliet ūdeni un uzpildīties.

Turpat ģimene atbrīvojas arī no atkritumiem, bet viņi ir novērojuši, ka no atkritumiem var atbrīvoties arī degvielu uzpildes stacijās, kur ir izlikti lieli konteineri. Tāpat citās stacijās iespējams arī noliet sakrāto ūdeni.

“Mēs ar kemperi ceļojam kopš aprīļa un turpināsim līdz septembrim. Ar bērniem šāda ceļošana ir vieglāka nekā ar lidmašīnām vai autobusiem. Mēs mīlam kemperu dzīvi, mums, var teikt, līdzi ir mūsu māja,” uzsver S. Millere.

Kemperu tagad ir daudz vairāk

Diāna Reine, Nīcas Tūrisma informācijas centra vadītāja

Mums, tuvāk jūras piekrastei, kemperi ir ļoti izteikti. Daudzi no tiem ir vācu pensijas vecuma tūristi, arī francūži, somi. Viņi daudz pārvietojas ar kemperiem, jo viņiem tā kultūra ir daudz izteiktāka.

Man liekas, ka Latvijā mums pašiem tas vēl nav tik ļoti aizgājis. Lai gan skatoties liekas, ka tā kustība jau arī mazliet vairāk sāk kaut kur parādīties.

Parasti tūristi izbrauc cauri mūsu novadam un lēnām pa jūras piekrasti dodas uz augšu – uz Igauniju. Tad arī viņi meklē vietas, kur pa ceļam palikt.

Mēs jau uzreiz, protams, arī piedāvājam mūsu uzņēmumus, kuriem ir kemperu vietas. Cik nu daudzi no viņiem uz tām aizbrauc vai brauc tālāk, ir grūti pateikt.

Bet nu cenšamies, lai viņi pie mums paliktu ilgāk.

Salīdzinot ar, piemēram, pagājušo gadu, kemperu tagad ir daudz vairāk.

Mūsu tūrisma centrs atrodas tuvu pie veikaliem, kas parasti ir populārākā vieta, kur visi apstājas. Tad var redzēt, ka stāvlaukumi parasti ir pilni.

Arī interese par vietām, kur Latvijā un vispār jūras piekrastē palikt, ir lielāka nekā pagājušogad.

Zvana varbūt mazāk, bet mums Nīcā ir ļoti laba lokācija. Mēs atrodamies gandrīz pašā šosejas malā un tuvu veikaliem. Līdz ar to viņi piestāj, ieiet nopirkt to, kas viņiem nepieciešams, un tad viņi nāk pie mums.

Ņem informāciju, Latvijas kartes, jūras piekrastes kartes, pēc kā viņi spriež, kur doties tālāk.

Vienota informatīva materiāla par kemperiem draudzīgām vietām novadā gan mums nav, bet plānots tādu izveidot.

Pagaidām paši savstarpēji runājam un zinām, kuri uzņēmēji piedāvā kemperu novietnes un kuri ne.

Par kemperu novietošanu publiskos stāvlaukumos, protams, sāpe ir lielāka. Latvijas likumos, cik mums zināms, nav tāda konkrēta punkta, ka to nedrīkst darīt. Tāpēc arī viņi to dara.

Mēs kā pašvaldība cenšamies viņus pārvirzīt tālāk pie uzņēmējiem ar tādu informatīvo zīmju uzlikšanu, ka kemperiem šeit īsti nav atļauts pārnakšņot. Bet tāda tiesiskā pamatojuma tam, lai viņi tur nevarētu palikt, jau īsti nav.

Tie, kas to zina, tie principā arī paliek, bet tie, kas seko norādēm un informatīvajām zīmēm, tomēr meklē citas iespējas, kur palikt. Tas īpaši izteikti it novērots Bernātu stāvlaukumos, kur šie kemperi mēdz palikt.

Uzziņai

Kur var novietot kemperus?

Liepājā – kemperu stāvvietā “Kursa”, “BB Wakepark” pie Beberliņu ūdens krātuves.

Dienvidkurzemē – atpūtas kompleksā “Vērbeļnieki”, kempingā “Pūķarags”, kempingā “Kalēji”, atpūtas bāzē “Ods”, kempingā “Pāvilosta Marina”, kempingā “Zvejnieksēta”, brīvdienu mājā un kempingā “Didamm”, telšu laukumā “Ziemupes jūrmalas stāvlaukums”, kempingā “Pabērzi”, brīvdienu mājā un kempingā “Klajumi”, kempingā “Veckurši”, glempingā “Bārtas krasts”, telšu un atpūtas vietā “Krastmaļi”, brīvdienu mājā “RANČOcrew”, viesu namā “Lilijas”, kempingā “Wonderland”.

Avots: dažādas interneta vietnes

Padomi

• Izvairieties ceļot ar kemperu “karstajā” sezonā.
• Ņemiet līdzi tikai tiešām nepieciešamās lietas, drēbes.
• Atvēliet vietu pārtikas krājumiem un glabājiet tos noslēgtos traukos.
• Taupiet dzeramā ūdens krājumus un papildiniet tos pie katras iespējas.
• Sagādājiet pirmās palīdzības aptieciņu.
• Pievērsiet uzmanību, vai informācija par apskates objektiem un kempingiem nav novecojusi.
• Pirms dodieties ceļā, kārtīgi izpētiet savu kemperu.
• Ieplānojiet regulāras atpūtas šoferim.

Avots: estravel.lv

Es domāju tā: Vai esat ceļojusi ar automašīnu?

Anna Lagzdiņa – atvaļinājumā:

– Tas bija pirms gadiem divdesmit, kad spontāni četri cilvēki nolēmām ar automašīnu aizbraukt uz slēpošanas kūrortu Itālijā. Pa ceļam apskatījām arī Austriju, Poliju. Atmiņas labas, bet tālu bija jābrauc. Tagad vīrs negrib ceļot ar automašīnu, jo vienam tālu braukt nav vienkārši. Man vadītāja tiesību nav.

Sintija Neimane – strādā:

– Esam ģimene ar trim bērniem un reizi gadā saņemamies, lai visi kopā ar automašīnu dotos ceļojumā. Galvenais, lai tādi galamērķi, kas bērniem interesanti. Mamma ar tēti pagaidām pielāgojas viņu vajadzībām. Par sevi gan padomājam reizēs, kad braucam līdzi dēlam uz futbola sacensībām. Viņš ar komandu, mēs savās gaitās.

Velga – liepājniece:

– Kad bijām jaunāki, tad kopā ar vīru žigulītī paceļojām pa Latviju, Lietuvu, Igauniju. Mums abiem vadītāja tiesības, bet nu jau gadi un paši vairs nebraucam. Braucām, lai dzīve būtu interesantāka. Kaut ko vajag ārpus ikdienas. Tas labi, ka paši varējām braukt, kur acis rāda.

Ludmila Batina – šuvēja:

– Automašīnas man nav, un nekur nebraucu. Tikai uz Krieviju ar autobusu. Lai brauktu uz citām valstīm, man vajag vīzu. Gribētos aizlidot pie māsas uz Angliju, bet nav iespēju, vajag vīzu. Varētu ar autobusu paceļot pa Eiropu, bet atkal tā vīza vajadzīga.

Vilija Sileniece – pensionēta skolotāja:

– Jaunībā diezgan daudz ar ģimeni, draugiem ceļojām ar automašīnām. Visbiežāk pa tuvējām valstīm, uz dažādām Latvijas vietām. Man par šiem ceļojumiem tikai labas atmiņas, lai arī pirms gadiem braucamie nemaz nebija tik ērti kā šodien. Braukt pašiem daudz ērtāk nekā ceļot ar ekskursiju autobusu. Tur sanāk sveši cilvēki, jāpielāgojas, pieturvietās tualetēs lielas rindas…