liepajniekiem.lv
Četras štata vietas
Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere informē, ka jaunie iecirkņi Vaiņodē un Priekulē izvietoti pagastmāju telpās. Tur jau bijuši kabineti un datortehnika, tāpēc ieguldījums to pilnveidošanā bijis minimāls.
“Viņi bija pretimnākoši, priecīgi, ka būs policija. Viss jau bija gatavs,” piemetina I. Ilstere.
PP priekšniece skaidro, ka šie nebūs diennakti dežurējoši iecirkņi, jo to nevar nodrošināt ar četriem darbiniekiem. Taču vēl joprojām nepieciešamības gadījumā uz iedzīvotāju izsaukumiem reaģēs diennakts iecirkņi Grobiņā un Aizputē.
Darba laiks jaunajiem policistiem būs dažāds, jo sevišķi vasaras laikā.
“Jau pašā sākumā mums bija skaidrs, ka ar laiku vajadzēs tur šos iecirkņus pierobežas dēļ un tāpēc, ka arī
Priekules un Vaiņodes iedzīvotājiem, tāpat kā visiem pārējiem, ir nepieciešama policijas klātbūtne.
Šogad izdevās to īstenot. Tika piešķirtas četras štata vietas, izsludinājām konkursu, notika pārrunas, fiziskie pārbaudījumi. Pēdējais darbinieks pievienojās 1. jūlijā. Tāpēc arī tagad varam lepoties, ka kolektīvs ir nokomplektēts,” stāsta PP priekšniece.
Viņa piemetina, ka, skatoties kartē, bijis labi redzams, ka tieši šī novada daļa ir nenoklāta, un tas tā nevarēja palikt.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna atzīst, ka pašvaldības policistu skaits un klātbūtne ir proporcionāla tam, cik daudz un kurās vietās darbojas Valsts policija (VP).
Viņš norāda, ka VP novadā paliek arvien mazāk.
“Jau apvienojot novadu, tā situācija mums bija ļoti dažāda. Piemēram, bija Aizpute, kura bija tiešām nosegta ar diviem inspektoriem un pilnām dežūrām.
Bet mums bija arī tādi novadi, kur vispār nebija pašvaldības policijas. Tādi bija arī Priekule un Vaiņode.”
Nodrošināt kārtībsargu klātbūtni Priekules un Vaiņodes apkārtnē par prioritāti uzskatīja arī novada deputāti, kas piešķīra nepieciešamās štata vietas, neraugoties uz to, ka līdzīgi kā citās pašvaldībās arī Dienvidkurzemē budžets ir saspringts un izveidot kaut ko jaunu ir diezgan grūti.
“Mēs skatāmies, lai policijas klātbūtne būtu tajos brīžos, kad tā tiešām ir nepieciešama. Mums ir daudzas vietas, kur ir izteikts sezonāls raksturs. Tā pati Pāvilosta, kurā iedzīvotāju skaits vasarā un ziemā stipri atšķiras. Arī Jūrmalciems.
Visa piekraste, kur būtībā darbs vairāk ir pa vasarām.
Tāpēc sezonālais efekts droši vien jāņem vērā,” stāsta izpilddirektors.
Lai visur nodrošinātu regulāras dežūras, būtu nepieciešami ap 50 policistiem, gudro U. Vārna.
Te patīk iedzert un mukt no policijas
PP priekšniece atzīst, ka visi jaunie darbinieki ir liepājnieki. Pieteikušies gan bija arī vietējie, taču viņa neslēpj, ka šiem cilvēkiem nebija iepriekšēju zināšanu par policijas darbu, tāpēc priekšroku devuši tiem, kas jau sagatavoti.
Divi no jaunajiem darbiniekiem šo darbu apvieno ar darbu Valsts policijā,
bet diviem pašlaik šī ir vienīgā darbavieta.
Kopumā PP strādā 34 policisti. Četriem no tiem ir sezonāla rakstura darbs, kas sākas 1. maijā un ilgst līdz 1. oktobrim. Tie ir kārtībsargi, kas uzrauga piekrastes zonu.
“Mūsu piekraste stiepjas 96 km garumā. Nu jau trešo gadu mēs uz sezonu pieņemam darbā četrus darbiniekus. Tie ir no Valsts policijas vai Liepājas pašvaldības policijas.
Viņi darbus apvieno, jo tur ir nepieciešamas specifiskas zināšanas krastu aizsargjoslas likumos. Viņu darbs ir nodrošināt kārtību kāpu aizsargjoslas teritorijā, ko viņi arī dara,” informē I. Ilstere.
Pagājušogad tika sastādīti vairāk nekā 300 pārkāpumu protokoli. Pārkāpēji pārsvarā bija lietuvieši, un aktīvākais darbs PP darbiniekiem bija Rucavas, Papes un Bernātu teritorijā.
PP priekšniece lēš, ka aptuveni 99% no pārkāpumiem bijuši saistīti ar automašīnu novietošanu tur, kur tas ir aizliegts.
PP norāda, ka visas štata vietas ir aizpildītas un darbinieku netrūkst.
I. Ilstere gan vērš uzmanību uz to, ka pašlaik ir vairāki darbinieki, kam ilgstoši ir slimības lapas. Tādos gadījumos uz nenoteiktu laiku darbā tiek pieņemti papildspēki.
“Es zinu, ka citās policijās, gan Liepājas PP, gan VP, ir absolūts nekomplekts, bet mums tā nekad nav bijis, un ļoti ceru, ka arī nebūs.”
Vienu no jaunajām štata vietām ieņem liepājniece Liene Kupalinska, kurai ir pieredze darbā Valsts policijā, kur iesākumā strādājusi par speciālisti satiksmes pārkāpumos, bet vēlāk Dokumentu pārvaldības nodaļā.
Uz jautājumu, kas pamudinājis pieteikties darbam PP, viņa atbild: “Godīgi? Gribējās pārmaiņas. Tā arī sanāca, ka šīs tad ir manas pārmaiņas.”
L. Kupalinska bija pēdējā, kas pievienojās četrotnei.
Policisti strādā pāros, un nekad neviens nestrādā vienatnē.
“Pagaidām jaunie darbinieki apgūst teritoriju, iepazīstas ar iedzīvotājiem, ar izvietojumu un aktuālākām vietām, kur var notikt pārkāpumi. Protams, pārkāpumi jau ir konstatēti, uzsāktas administratīvās lietvedības,” līdz šim Priekules un Vaiņodes pusē konstatēts huligānisms, sabiedriskā miera traucēšana.
“Pārsvarā tie ir ģimenes, kaimiņu konflikti. Tajā pusē cilvēkiem patīk iedzert, straujāk braukt ar automašīnām, braukt ar mopēdiem bez ķiverēm un mukt no policijas,” uzskaita PP priekšniece.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
