liepajniekiem.lv
– Ministrijas abreviatūra ir tā pati, taču no 1. jūlija nosaukums ir cits. Kā mainījusies VARAM atbildība?
– Jau pie iepriekšējās valdības bija nolemts veidot Klimata, enerģētikas un vides ministriju, taču nebija pietiekama politiska vienošanās par vides sadaļu.
Kad izveidojās šī valdība, bija jāsper pilns solis, lai līdzīgi kā citur Eiropā klimats, enerģētika un vide būtu saliktas kopā.
Tā kā mūsu pārziņā ir digitālie procesi valstī, būsim atbildīgā ministrija par mākslīgā intelekta (MI) regulas ieviešanu Latvijā un strādāsim pie MI centra izveides.
– Ko nozīmē MI regula, un kāds no tās būs labums?
– Eiropas Savienības MI regula stājas spēkā ar augustu. Ja direktīva ir ieteikums, tad regula ir likums visām dalībvalstīm un ir jāizpilda.
Ir jāizveido atbildīgā institūcija, kas šos procesus vadīs.
Ļoti būtisks aspekts ir personisko datu drošība, jo MI ienāk ļoti strauji un tā risinājumus pielāgo dažādās nozarēs.
Valsts uzdevums ir šos risinājumus akreditēt un sertificēt tā, lai tiktu ievērota personas datu drošība.
MI jau ir šeit, mēs to izmantojam, tomēr ministrijai jāveicina tā ieviešana publiskajā pārvaldē un uzņēmējdarbībā. Uzņēmēji paši to jau dara, valsts pārvaldē prasās mazliet iekustināt.
Risinājumus meklējam sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un Stradiņa universitāti, arī iesaistot privāto sektoru.
MI nacionālā centra izveide nenozīmē, ka tas būs milzīgs birojs ar daudziem darbiniekiem. Visticamāk, tas darbosies uz VARAM administrācijas vai jau esošās aģentūras bāzes kā koordinators.
– Vai valsts līmenī tiksim līdzi tam ātrumam, ar kādu MI izplešas? Mūs jau brīdina par MI radītiem informācijas viltojumiem.
– Mums būtu daudz vieglāk tikt līdzi tam, ko piedāvā MI, ja tikpat būtisks nebūtu drošības faktors.
Izmantojot MI rīkus, piemēram, varam sākt strādāt ar juridiskiem dokumentiem, kas ievadīti mākonī, bet šeit ieslēdzas drošības aspekts un vairs nav tik vienkārši.
Tāpēc ne visur ies tik raiti, kā gribētos, jo personām ir jājūtas pasargātām.
Pie mums jau parādās pieminētie dziļviltojumi un, visticamāk, būs vēl. Tomēr mūsu mērķis ir prast izmantot MI, jo tas atvieglo daudzus darba procesus.
– Varam skatīties, kā mums palīdzēs MI, taču daļai sabiedrības digitālās prasmes ir zemas vai it nekādas, mājās nav atbilstošu ierīču. Vai spēsim cilvēkiem iedot kaut elementārās prasmes lietot valsts un pašvaldību pakalpojumus interneta vidē?
– Jā, mums ir ES fondu programmas digitālo prasmju apmācībām, bet nepietiekami, varētu vēlēties vairāk apmācāmo cilvēku.
Vēl ministrijai ir programma Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem.
Šobrīd to ir ap divsimt, plānojam tos ap 500, kas nozīmē, ka tie būtu gandrīz katrā ciemā.
Tad tā būtu vieta, kur iedzīvotājs varētu atnākt, ja viņam mājās nav datora, interneta, un darboties.
Ja viņš neprot strādāt ar ierīcēm, tad būtu darbinieks, kas palīdz piekļūt pakalpojumiem.
– Jūs bijāt Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja. Zināt visas pašvaldību problēmas, un, iespējams, iedzīvotājiem liekas, ka varētu tās ņemt un beidzot atrisināt.
– Gribētos cerēt, ka lielā mērā es saprotu, kā pašvaldības darbojas un kas tām vajadzīgs. Taču līdzekļu trūkums, arī cilvēkresursu nepietiekamība, mājokļu un ceļu jautājumi visbiežāk atduras finansējumā, kur vajadzību vienmēr ir vairāk nekā iespēju. Tad jāmēģina salāgot prioritātes.
Saka tā: ja neviens nav līdz galam apmierināts, tad ir pieņemts pareizais lēmums.
Ar ierobežotiem resursiem mēģinām pēc šāda principa darboties.
Sarunas ar pašvaldībām palīdz pieņemt lēmumus ministriju līmenī arī par ES fondu prioritāšu virzību. Drīz būs struktūrfondu starpziņojums, pēc kura varēs pārskatīt un pārplānot šos fondus, tāpēc ir būtiski saprast pašvaldību vajadzības.
– Pašvaldības sūdzas, ka valsts pārliek uz to pleciem jaunas funkcijas, nedodot līdzi finansējumu. Vai šajā lietā kaut ko var mainīt?
– Tur ir kopīgi jāstrādā. No šā gada visiem bija jāizveido pašvaldības policija, arī atskurbtuves pārnāca uz pašvaldību pleciem. Tā rezultātā valdība nāca pretī un palielināja aizņemšanās iespējas pašvaldības drošības struktūru izveidei.
Citādi, protams, nav pareizi nodot pašvaldībām funkcijas bez seguma. Jāstrādā, lai tā turpmāk nenotiktu.
– No nākamā gada paredzēts, ka pašvaldībām jāpiešķir līdzdalības budžets iedzīvotāju iniciatīvu īstenošanai. Ja naudas visam nepietiek, vai ir garantija, ka pašvaldības varēs to nodrošināt?
– Es gribētu teikt, ka varēs, jo daudzas pašvaldības jau šobrīd nodrošina līdzdalības budžetu. Te ir cita svarīga lieta – iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā.
Zinām, cik zema ir aktivitāte pašvaldību vēlēšanās.
Ja cilvēks pats var pieteikt projektu, vienoties ar savu kopienu un vēl pārliecināt, ka tavs projekts ir vajadzīgākais, pēc tam saņemt finansējumu un projektu īstenot, tā ir sabiedrības iesaiste, kas veicina pilsonisko aktivitāti un ir svarīga demokrātijas procesam.
– Novadu robežas joprojām tiek mainītas. Vai administratīvi teritoriālā reforma reiz beigsies un varēs izvērtēt, kā tā ir izdevusies?
– Reforma notika 2021. gadā. Vajadzīgi vismaz četri gadi, lai saprastu, kā jaunās struktūras spēj darboties, kā iedzīvotāji jūtas šajās pašvaldībās.
Likumā noteikts, ka 2026. gadā paredzēts reformas izvērtējums.
Likuma atvēršana šogad saviļņoja cilvēkus vairākos novados.
Likumdevējs jau bija iestrādājis to, ka jāizlemj par Varakļānu novadu, un iedzīvotāji pārliecinoši bija par pievienošanos Madonas novadam.
Ir izņemts no likuma, ka 2029. gadā valstspilsētām obligāti jāapvienojas ar novadiem, tā paliek kā brīvprātīga iespēja.
– Lielajos novados, kāds ir arī Dienvidkurzeme, iedzīvotāji nomalēs saka, ka jūtoties aizmirsti un pamesti, daudz ko zaudējuši. Tas nemotivē tur dzīvot. Kā apturēt lauku iztukšošanos?
– 2026. gadā pārvērtēsim reformu, un jau šogad gribam prezentēt skaidru kārtību, kā tajās vietās, kur cilvēki nav līdz galam apmierināti, būtu iespēja kaut ko mainīt. Šobrīd ir strikti nosacījumi, ka nevar neko.
Pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām tiem, kuri atbilst likuma anotācijas noteiktajiem kritērijiem, būtu iespēja izveidot atsevišķus novadus.
Līdzīgi noticis arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, kur pēc kopējās reformas izveidojās vēl vairākas pašvaldības. Arī Latvijā šādai iespējai jābūt.
Lauku iztukšošanās ir komplekss jautājums.
Reforma to ietekmēja, bet izšķirošā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, ļoti zema dzimstība.
Jaunās ģimenes vēlas dzīvot lielākos centros vai tuvāk galvaspilsētai.
VARAM struktūrfondu programmā uzņēmējdarbības atbalstam ir ielikusi koeficientu proporcionāli pašvaldības attālumam no Rīgas, iedzīvotāju blīvumam, attīstības indeksam, tāpēc Pierīga saņem ievērojami mazāk, bet reģioni vairāk.
Ekonomikas ministrijai ir ALTUM programmas, kas atbalsta aizņēmumus uzņēmējiem, mājokļu iegādei, un arī šeit procenti ir atšķirīgi, draudzīgāki attālāk no Rīgas.
– Šajā kompleksā būtiski ir ceļi. Ja līdz ciemam vestu labs ceļš, pa kuru pusstundā nokļūt pilsētā, vairāk cilvēku dzīvotu laukos.
– Ne tikai ceļi, arī interneta pieslēgums, jo daudzi strādā attālināti. Jādomā par ieguldījumiem infrastruktūrā. Tā ir Satiksmes ministrijas pārziņā.
VARAM plānojam valsts investīciju programmu saistībā ar skolu tīklu, paredzot pašvaldībām finansējumu ceļu atjaunošanai.
Nezinu, vai nākamgad šis finansējums būs, bet ideju uzturēsim, lai ieguldītu finansējumu arī ceļos, pa kuriem bērni jāved uz skolu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
