Eiropas Politiskās kopienas samitā Lielbritānijā Šolcs sacīja, ka šāda rīcība, kā arī Zelenska pieprasītā ierobežojumu atcelšana Rietumu piegādāto ieroču izmantošanai Krievijas teritorijā, ir “pilnīgi izslēgta”.

Zelenskis šajā samitā bija lūdzis Rietumu lielvalstis aizsargāt Ukrainas gaisa telpu tāpat, kā tās aprīlī bija aizsargājušas Izraēlas gaisa telpu pret Irānas raķešu un dronu uzbrukumu.

“Raķetes un droni nav “valsts suverenitātes nesēji”, tāpēc ir nepieciešama kolektīva griba tos notriekt, tāpat kā tas notika ar Irānas raķetēm un droniem,” sacija Zelenskis. 

“Es vēršos pie visiem līderiem, kas spēj sekmēt nepieciešamo drosmi. Šie soļi ir jāsper,” uzsvēra Ukrainas prezidents, pieminot ASV, Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Poliju.

Zelenskis pieprasīja lielāku brīvību Rietumu ieroču izmantošanai Krievijas teritorijā, atzīmējot šo ieroču lomu Krievijas uzbrukuma Harkivas apgabalā apturēšanā maijā.

“Jo efektīvāka ir mūsu pretgaisa aizsardzība, jo bezpalīdzīgāks būs Putins. Jo mazāk ierobežojumu mums būs attiecībā uz efektīvu ieroču izmantošanu, jo aktīvāk Krievija centīsies panākt mieru,” sacīja Zelenskis.

Ukrainas sabiedrotie Rietumos atšķirīgi reaģēja uz šīm Zelenska prasībām.

Šolcs sacīja, ka viņš saskata “vienprātību” par to, ka Krievijas raķešu notriekšana un atļauja Ukrainai dot triecienus mērķiem Krievijā ir “pilnīgi izslēgta”. “Arī ASV ir ļoti skaidrs viedoklis par to,” piebilda Šolcs.

Pretēji Šolcam jaunais Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs sacīja, ka viņš ir pret Ukrainai noteiktiem ierobežojumiem Rietumu ieroču izmantošanā.

“Ir svarīgi, ka Ukraina pati pieņem lēmumus par savām operācijām, kamēr tā izcīna šo karu un tās jaunie vīrieši un sievietes atrodas frontē,” sacīja Lemijs.

Iespēju, ka NATO valstis notriektu Krievijas raķetes virs Ukrainas, pagājušajā nedēļā noraidīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Mēs nekļūsim par konflikta pusi. Tāpēc mēs atbalstām Ukrainu Krievijas lidaparātu iznīcināšanā, bet NATO nebūs tieši iesaistīta,” sacīja Stoltenbergs.