Mācības šajā programmā pirmajā gadā norit Adatu fabrikas telpās Kuldīgā, bet nākamajā mācību posmā citās augstskolās Igaunijā un Somijā.

Adatu fabrikā tiek īstenota starptautiska maģistra līmeņa studiju programma ar fokusu uz starpdisciplināru zināšanu, prasmju un kompetenču apvienojumu un iespēju specializēties dizainā, organizāciju pārvaldībā, sociālajās zinātnēs un tehnoloģijās.

Studenti no Ungārijas, Portugāles, Ķīnas, Indijas, Pakistānas, Peru, Meksikas, ASV, Ēģiptes, Nigērijas, Latvijas un citām zemēm ir ar dažādu iepriekšējo izglītību un pieredzi, piemēram, strādājuši pat lielos starptautiskos uzņēmumos.

Pirmo gadu visi mācījās Kuldīgā, šogad viens semestris būs jāpavada Igaunijā un otrs – Somijā.

Šogad pirmais izlaidums

“Šis bija programmai trešais gads, bet pirmos divus kovida dēļ strādājām hibrīdā – pirmajā gadā pilnībā attālināti, pagājušogad tikai daļa studentu dzīvoja Kuldīgā, bet šogad visi bija te uz vietas,” stāsta SDSI programmas direktore Ilze Kundziņa.

“Šogad mums bija pirmais izlaidums – akadēmijas akreditācijas procesa dēļ izlaidums bija diviem gadiem kopā. Šis ir pirmais gads, kad mums ir “Erasmus Mundus” statuss, līdz ar to mainījās mūsu partneru universitātes, un studentu skaits ir daudz lielāks, arī programma ir citādāka.

Pirmajā gadā pilnīgi visi studenti ir pie mums, Kuldīgā, bet otrajā gadā viņi tiek dalīti uz pusēm – sākumā puse aizbrauc uz Igauniju, tad uz Somiju, nākamajā semestrī samainās.

Pagājušo gadu vērtēju ļoti labi, protams, ka mēs kaut ko programmā uzlabojam un mainām, bet liekas, ka šobrīd tā ir tuvu pilnībai.

Sociālajos medijos var redzēt studentu ierakstus, ka viņi lepojas ar to, kur un ko viņi mācās. Ir gandarījums.”

Katru gadu tiek uzņemti 32–35 studenti.

“Skaits var mainīties, jo studenti brauc no tālām zemēm, var gadīties problēmas ar vīzām. Šogad mums būs 32 studenti.

Uzņemšanai programmā ir ļoti liels konkurss – pagājušogad pieteicās 580 studentu, bet šogad ir ap 630 pieteikumu.

Zinu, ka šogad būs tikai viena studente no Latvijas. Visi pārējie no ārzemēm. Mums būs tādu eksotisku valstu studenti kā, piemēram, Indijas, Gvatemalas, Filipīnām, Pakistānas, Kenijas, Brazīlijas. Arī šogad studenti būs no visiem kontinentiem.”

Dzīvība pilsētā arī vakaros

“No vietējiem iedzīvotājiem pirmos gadus bija izbrīns, arī mazliet neiecietība, bet man šķiet, ka šogad ir labākas atsauksmes. Drīzāk neiecietība nāk no citiem.

Piemēram, bija atgadījums ar ēģiptiešu meiteni autobusā no Rīgas uz Kuldīgu, kad viņu aizskāra kāds pasažieris. Bet Kuldīgā studenti labi integrējas un iesaistās sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Viena meitene, piemēram, gāja uz baznīcu un atrada savu reliģisko kopienu, studente no Ķīnas bija atradusi folkloras kopu un mācījās dziedāt latviešu dziesmas. Daudzi gāja peldēt, spēlēt bumbu. Un arī Rīga nav neaizsniedzama.

Ārzemju studenti bieži brauca uz Rīgu piektdienas vakaros kopā ar latviešu studentiem vai izmantoja sabiedrisko transportu.

Viņi atrada visu, ko gribēja, lai baudītu dažādas aktivitātes.”

Studenti aktīvi apmeklēja arī blakus Adatu fabrikai esošo bāru “Didro“.

Tā līdzīpašnieks Ģirts Jankovskis stāsta: “Viņi dažādoja Kuldīgu, jo daudzi vietējie vakaros pēc sešiem nemīl pastaigāties pa ielām, bet studentu dēļ vismaz dzīvība parādījās. Viņu sarunu dēļ bija dzīvas un augošas pilsētas sajūta.

Studenti uz bāru nāca diezgan regulāri, dažādās kombinācijās, nāca arī profesori, tā ka starp viņiem sarunas turpinājās arī neformālā gaisotnē. Parasti viņi nāca kompānijās atpūsties vai veikt uzdoto grupu darbu. Apmeklēja arī bāra organizētos pasākumus.

Es ceru, ka kuldīdznieki studentus pozitīvi uztver, bet pieļauju, ka dažiem varētu būt bijušas problēmas pieņemt cilvēkus, kuriem ir cita ticība vai ādas krāsa.

Kaut kādi izteikumi ir bijuši, kā nopratu no dažiem studentiem.”

Šī gada jaunums un iniciatīva, ko ieteica viena no SDSI latviešu studentēm Linda Paulauska, ir local buddies jeb vietējie draugi. Linda pati ko līdzīgu piedzīvoja iepriekš Amerikā, kur mācījās.

Atsauksmes

Pirmo reizi ārpus valsts

“Nekad iepriekš neesmu bijusi ārpus Ķīnas,” saka Ulu Liu (22). Viņa ir jaunākā ārzemju studente.

“Kuldīgā man ļoti, ļoti patīk, un ir prieks, ka mani te uzņem kā ģimenē. Man tās ir lielas pārmaiņas, jo Ķīna ir milzīga valsts ar lielu iedzīvotāju skaitu – visur pūļi.

Ar kursabiedreni Lindu Paulausku runājām par atšķirībām starp Šeņdžeņu un Kuldīgu. Šeņdžeņa ir ļoti attīstīta, bet cilvēki tur dzīvo un turas kopā tikai darba dēļ, un tur visi dzīvo dzīvokļos. Es dzīvoju 20 stāvu ēkā.

Kuldīgā dzīve ir pilnīgi citādāka, es ļoti izbaudu dabas skatus, cilvēki šeit ir jauki, it īpaši vecākie –

angliski viņi neprot, bet tāpat cenšas saprasties. Programmu atradu internetā. Ķīnā gan ir regula, kas ierobežo tās vietnes, kuras drīkstam atvērt.

Sākumā uzzināju par SDSI programmu, tikai pēc tam to, kas ir programma “Erasmus”, jo tās mājaslapai piekļuve Ķīnā ir ierobežota. SDSI mājaslapu varēju atvērt. Man ļoti patika nosaukums – tie jau bija kā atslēgas vārdi tam, ka vēlos mācīties.”

Iekāpt kuldīdznieku kurpēs

34 gadus vecais Ksavjers Džons no ASV stāsta: “Esmu no Ņujorkas, Bruklinas. Man pakalpojumu dizains nozīmē cilvēkiem dot iespēju viegli darīt to, ko viņiem vajag, fiziski vai digitāli. Piemēram, ēdienu var pasūtīt mobilajā lietotnē, nevis doties kaut kur ēst – procesam jābūt ērtam un nesarežģītam.

Tā kā nāku no dizainēšanas un zīmolu veidošanas pasaules, pakalpojumu dizainā pieskatu, lai viss ir labi izveidots. Tas ir mans nākamais solis attīstībā, lai dizaina elementi tiek ieviesti pakalpojumu dizaina praksē.

Kuldīga ir klusa un jauka vieta. Kad no rīta skrienu, ir jauki būt tuvu dabai.

Domāju, ka cilvēkiem par mani ir īpašs iespaids, jo esmu tumšādains. Daudzi, mani ieraugot, ir, es neteiktu, šokēti, bet ziņkārīgi. Domāju, ka ir labi parādīt dažādību. Kuldīga ir unikāla ar savu vēsturi. Pirms te ierados, papētīju, ka te bijuši gan vācieši, gan krievi.

Man nebija īpašu izjūtu, šeit atbraucot, jo pa Eiropu esmu ceļojis – bijis Ungārijā, Austrijā, Francijā, Spānijā un Portugālē. Tas man nav nekas jauns – doties uz vietu, par kuru daudz nezinu. Galvenā ir pieredze, ko te iegūstu, iekāpjot kuldīdznieku kurpēs.”

Atgriezās mājās, lai studētu

Linda Paulauska atgriezās Kuldīgā ar visu ģimeni, lai studētu šajā programmā. Linda te augusi, bet vairāk nekā desmit gadus dzīve ritējusi Rīgā, nozīmīgs laiks pavadīts ASV.

Iepriekš mācījusies par sociālo pedagoģi un studējusi vadību, vēl viņa dažādiem medijiem raksta cilvēkstāstus.

Viņa stāsta: “Vienlaikus ar bērna kopšanu un rakstniecību meklēju atslēgas vārdus, līdz uzgāju terminu service design (pakalpojumu dizains), un tas bija īsts atklājuma moments.

Pašmācībā sāku mācīties, attālināti apmeklēju dažādus pasaules lektoru kursus, uzmeklēju mentorus dažādās pasaules vietās un sapratu, ka zināšanās pietrūka, kā pakalpojumus veidot kopumā jeb pakalpojumu dizaina.

Viss saistīts ar pakalpojumiem: izglītība, veselības aprūpe, pašvaldības un valsts darbība, NVO un privāto uzņēmumu piedāvājumi. Jāprot pakalpojumus izveidot tā, lai mērķauditorijai tie būtu ērti, saprotami, vienkārši un sniegtu vislabākās emocijas.”

Pasniedzēji atvērti un izpalīdzīgi

Studentes Džinevra Papi no Itālijas un Karolīna Vaša-Pireša no Portugāles stāstīja, ka viņām Kuldīgu vajadzēja.

Dž.Papi atzīst: “Studijas noteikti atbilst manām gaidām. Tā kā mūsu vecuma grupā lielai daļai jau ir maģistra grāds, nevēlējos justies kā skolā, kur skolotājs tikai runā un mācībās neiesaista. Esmu priecīga, ka te labi izdomāts, kā to pasniegt. Ja dažreiz rodas pretenzijas, tās tiek uzklausītas, un uzlabojumi ieviesti uzreiz.

Studijas ir praktiskas, un cilvēki šeit tiešām atsaucīgi.”

K.Vaša-Pireša secina: “Man ir tāds pats skatījums, jo arī man bija apnicis, ka pasniedzējs tikai runā, studentiem jāpieraksta un nav nekādas mijiedarbības. Šeit ir tieši pretēji – pasniedzēji ir atvērti un izpalīdzīgi. Tā ir privilēģija, jo bija pierasts, ka pasniedzējs zina visu, bet students neko.

Šīs programmas unikalitāte mani saista, un pēc mācībām jūtos laimīga. Nespēju noticēt, ka tiku uzņemta, jo konkurss bija ļoti liels.”