Vairāk nekā 90 valstu līderi un augstākās amatpersonas no vairāk nekā 90 valstīm jūnijā pulcējās Šveices kūrortā uz pirmo miera samitu, ko Krievija izsmēja kā laika izšķiešanu.

Taču Zelenskis nesen norādīja, ka Maskavai vajadzētu būt pārstāvētai otrajā samitā, ko provizoriski plānots rīkot šogad.

“Lielākā daļa pasaules šodien saka, ka Krievijai jābūt pārstāvētai otrajā samitā, citādi mēs nesasniegsim nozīmīgus rezultātus,” sacīja Zelenskis.

“Tā kā visa pasaule vēlas, lai viņi būtu pie sarunu galda, mēs nevaram būt pret to,” intervijā ziņu aģentūrai AFP un citiem Francijas medijiem norādīja Zelenskis.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ir paziņojis, ka ir atvērts sarunām, taču viņš pavēlētu pārtraukt uguni tikai tad, ja Kijiva faktiski atkāptos no teritorijas, ko Maskava uzskata par savu.

Zelenskis arī sacīja, ka nevēlas, lai Ķīna būtu starpnieks  miera centienos. Viņš mudināja Pekinu izdarīt spiedienu uz Maskavu, lai tā izbeigtu karu.

“Ja Ķīna vēlas, tā var piespiest Krieviju izbeigt šo karu. Ķīna ir neatņemama šīs pasaules daļa un ietekmīga valsts,” pavēstīja Zelenskis. “Es gribētu, lai tai nebūtu starpnieka loma. Es gribētu, lai viņi izdarītu spiedienu uz Krieviju.”

Zelenskis arī sacīja, ka Krievijas spēki ir guvuši panākumus Austrumukrainā, jo Kijivas sabiedrotie ierobežo Rietumu piegādāto ieroču izmantošanu un Ukrainas spēki joprojām gaida ieroču piegādes no ārvalstīm.

“Tas ir nopietns izaicinājums, ka mēs nevaram izmantot visus ieročus, kas mums vajadzīgi, lai apturētu šo ienaidnieku,” viņš sacīja, piebilstot, ka Ukraina gaida jaunus ieročus, lai apgādātu rezerves brigādes. “Mēs vairs neslēpjam, ka gatavojam 14 brigādes. Vai jūs domājat, ka ir iespējams viņus apturēt, ja no 14 ir ekipētas tikai trīs?”

Zelenskis arī sacīja, ka Kijiva “ļoti smagi strādā”, lai saņemtu atļauju uzbrukt mērķiem dziļi Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem.

“Diemžēl mūsu partneri joprojām no tā baidās,” viņš piebilda.