Divi Rietumu izlūkdienestiem tuvu stāvoši avoti CNN izteikušies, ka Krievija vēl negrasās pārvietot lielākās un vislabāk apmācītās vienības uz Kurskas apgabalu.

“Mēs vēl neesam novērojuši būtisku karaspēka pārvietošanu, un mēs nevaram pateikt, kāpēc. Vai tāpēc, ka viņi tikai sāk pārvietot karaspēku, vai tāpēc, ka viņiem vienkārši nav ko pārvietot,” norādījis viens no avotiem.

Krievija, šķiet, stiprina Kurskas apgabala aizsardzību galvenokārt ar neapmācītiem jauniesauktajiem, CNN atzinis viens no avotiem.

Kāda augsta ranga ASV amatpersona piebildusi, ka Krievija uz Kurskas apgabalu nosūtījusi arī karavīrus no Ļeņingradas kara apgabala, tostarp no Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāva.

CNN atgādina, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem Ukrainas frontē ir simtiem tūkstošu karavīru, tāpēc “dažu tūkstošu pārcelšanai īstermiņā varētu nebūt nopietnu seku”.

Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džons Kērbijs CNN atzinis, ka Krievija “uz Kurskas apgabalu pārvieto dažus resursus, dažas vienības, lai, domājams, pretotos tam, ko dara ukraiņi”.

Viņaprāt, karaspēka pārvietošana no Ukrainas nenozīmē, ka Putins būtu atteicies no militārām operācijām Ukrainas ziemeļaustrumos vai dienvidos, piemēram, Zaporižjā. Kērbijs norādījis, ka frontē joprojām notiek aktīvas kaujas.

Viens no sarunbiedriem CNN sacījis, ka Ukrainas bruņoto spēku operācija Kurskas apgabalā ir iespaidīga no militārā viedokļa, taču Ukraina tur nosūtījusi diezgan pieredzējušus karavīrus, kurus, viņaprāt, tā nedrīkst pazaudēt.

“Viņu novirzīšana prom no frontes līnijas dod krieviem iespēju izmantot priekšrocības un izlauzties,” piebildusi amatpersona.

Tajā pašā laikā vairāki avoti CNN stāstījuši, ka ASV nevēlas atļaut Ukrainai izmantot amerikāņu tālās darbības rādiusa ieročus triecieniem Kurskas apgabalā nevis eskalācijas riska dēļ, bet gan tāpēc, ka nevar nodrošināt Ukrainu ar tik daudz ATACMS raķetēm.

ASV varasiestādes, pēc CNN sarunbiedru sacītā, uzskata, ka Ukrainai pieejamās raķetes būtu jāizmanto triecieniem Krimā.