Pāvels pauda šo viedokli podkāstā “PoliTalk”, kura teksta versiju publicēja Čehijas ziņu vietne Novinky.cz.

Kad notiek bruņots konflikts, tajā tiek uzbrukts ne tikai militāriem mērķiem, bet arī stratēģiska rakstura mērķiem, sacīja Pavels.

“Cauruļvadi ir stratēģisks mērķis. Ja uzbrukums būtu vērsts uz to, lai pārtrauktu gāzes un naftas piegādes Eiropai (..), tad – un es to saku nosacīti – tas būtu leģitīms mērķis,” sacīja Pavels.

Čehijas prezidents tomēr uzsvēra, ka viņam nav precīzas informācijas par to, ka tieši Ukraina būtu organizējusi šo cauruļvadu spridzināšanu 2022. gada septembrī.

Pavels arī noraidīja pieņēmumu, ka uzbrukums “Nord Stream” būtu radījis lielas problēmas eiropiešiem.

“Mums tai laikā jau bija vairākas alternatīvas, tāpēc “Nord Stream” nebija kritiski svarīgs cauruļvads, no kura būtu atkarīga Eiropas enerģētiskā drošība. Neapšaubāmi tas radīja noteiktus sarežģījumus, bet ne tādus, ar kādiem mēs nespētu tikt galā,” sacīja Pavels.

Viņš piebilda, ka cauruļvadi vienmēr ir bijuši un būs mērķis, jo tie var ietekmēt konfliktu par labu vienai vai otrai pusei.

Laikraksts “The Wall Street Journal” 15. augustā publicēja pētījumu, kurā apgalvots, ka gāzes vadus uzspridzinājuši Ukrainas izlūkdienestu aģenti un ka šo operāciju sākotnēji esot apstiprinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Laikraksts arī apgalvoja, ka galvenā loma operācijā bijusi toreizējam Ukrainas armijas virspavēlniekam Valērijam Zalužnijam, un diversiju veikusi sešu militāro un civilo ūdenslīdēju komanda, darbojoties no īrētas jahtas.

Ukraina paziņoja, ka “The Wall Street Journal” apgalvojumi par Kijivas iesaisti “Nord Stream” spridzināšanā ir “pilnīgas muļķības”.