“Kazahstāna īsteno līdzsvarotu un miermīlīgu ārpolitiku saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautisko tiesību pamatnormām. Mūsu valsts ir stingri pārliecināta, ka visas nesaskaņas starp valstīm ir jārisina politiskā un diplomātiskā ceļā,” sacīja Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Murats Nurtleu.

Astana uzsvēra, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Kazahstānas īstenotais ārpolitikas kurss ir pierādījis savu efektivitāti.

Šāda reakcija sekoja pēc Lukašenko intervijas telekanālam “Rossija”, kurā viņš kritizēja vairāku postpadomju valstu ārpolitiku, īpaši atzīmējot Kazahstānu.

Kad “kaut kas notika Kazahstānā”, Astana vērsās nevis pie Ķīnas, Indijas vai Pakistānas, bet gan pie Maskavas un Minskas, norādīja diktators, izsakoties par Kazahstānas 2022. gada janvāra nekārtībām, kuru gaitā Vidusāzijas valstī pēc Astanas lūguma tika izvietoti Krievijas vadītās militārās alianses ODKB karavīri.

“Lūk – “Putin, Lukašenko – palīdziet!”. Un mēs pus dienas laikā pārsviedām turp [ODKB karavīrus] – mūsu lidmašīnas jau nolaidās tur, Kazahstānā. Mēs nomierinājām,” savu versiju par Kazahstānas 2022. gada janvāra notikumiem klāstīja diktators.

Uz Lukašenko intervijā teikto reaģēja arī Erevānā.

Tur protestētāji apmētāja Baltkrievijas vēstniecības ēku ar olām, tomātiem un kartupeļiem, reaģējot uz diktatora izteikumiem, ka “nevienam, izņemot mūs, armēņi nav vajadzīgi”.

Intervijā Lukašenko kritizēja Armēnijas vadības tuvināšanos ar rietumvalstīm.

“Nu, kas tā par politiku? Nu, kam vajadzīgi armēņi, izņemot mūs? Viņi nevienam nav vajadzīgi. Lai viņi attīsta savu ekonomiku un koncentrējas uz to, kas viņiem ir. Kāda Francija, kāds Makrons? Rīt nebūs Makrona, un visi aizmirsīs par šo Armēniju,” apgalvoja Baltkrievijas diktators.