Līdz Liepājai mērojams sešu stundu garš brauciens, tādēļ svinīgā izstādes atklāšana gaidīta neziņā par to, vai kāds atnāks. Jo, uzzinot, ka tā notiks Liepājā, aicinātie viesi neslēpa – tas ir tik tālu!

“Līdz ar to man nebija ne jausmas, vai kāds viesis būs vai nebūs,” par savām bažām ar smaidu atminas māksliniece, kas ikdienā strādā Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolā par gleznošanas un zīmēšanas skolotāju.

Liels bijis pārsteigums, interesentu vidū ieraugot viesus no A. Ritiņas dzimtās pilsētas Ludzas un vēl citus atbalstītājus, kas vēro un seko līdzi mākslinieces gaitām.

Publikā, protams, bija arī mākslas mīļotāji liepājnieki, kas ir regulāri izstāžu apmeklētāji.

Apskatei izliktas vairāk nekā 40 gleznas, kas tapušas pēdējo trīs gadu laikā, stāsta A. Ritiņa.

Viņa iedvesmojusies no Latvijas dabas visā tās gadalaiku daudzveidībā.

Gleznās saskatāmas ziedošas ābeles un ķiršu koki, žubītes, kas spēlējas apsnigušā irbenājā, un pureņu puduri ceļmalā, no kā aizgūts arī izstādes nosaukums “Pureņu laiks”.

“Zieds”, “Ziedēšana”, “Uzziedēšana” – autore spēlējas ar vārdiem gleznu nosaukumos, tāpat kā viņa spēlējas ar gleznošanas paņēmieniem.

Lai gan pamatā izmanto eļļas krāsas, taču gleznu radīšanas spēlē noder viss, kas pa rokai, tostarp krītiņi, zīmuļi, špakteļlāpstiņa un daudz kas cits.

“Spēles elements gleznas radīšanā ir ļoti svarīgs,”

teic māksliniece.

“Ieraugi kompozīciju, uzliec savu domu uz audekla, bet reizēm rezultāts sanāk tāds plakans. Tad jāsāk spēlēties ar akcentiem un detaļām, līdz gala rezultāts gūst piepildījumu.”

Gleznotāja daudz ideju smeļas, braucot ar mašīnu. Viņa tos sauc par ceļa malas risinājumiem.

“Esmu pateicīga, ka mums Latvijā ceļmalās ir tik daudz koku un krūmu. Fantastiski skaisti ir tie pudurīši,” viņa sajūsmināti teic.

Tāpat mākslinieces redzējumu ietekmējusi bērnība Latgales laukos ar ezeriem un plašajiem tīrumiem.

“Ir laba sajūta būt daļiņai no Latgales mākslas telpas un šo Latgales īpašo skaistumu nodot arī skatītājiem citviet.”

A. Ritiņa glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā.

Kopš 2000. gada sarīkotas vairāk nekā 20 personālizstādes, kā arī piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Somijā un citviet.

Māksliniece ir Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavas glezniecībā laureāte (2020. gads).

Viņas darbi atrodas Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē, Daugavpils Marka Rotko centrā, Ludzas novadpētniecības muzejā, Krāslavas novada muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.